Iesaki rakstu: 
"Es vēlētos ar Jūsu portāla starpniecību, ja iespējams, saņemt publiskas argumentētas atbildes par minēto situāciju no augsti kompetentām personām - bijušās Valsts kontrolieres I.Sudrabas un bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G.Kūtra uz šādiem vienkāršiem jautājumiem," šādu elektroniskā pasta vēstuli Pietiek saņēma no partijas No sirds Latvijai bijušās biedres Lienes Cipules. Publicējam gan viņas uzdotos jautājumus, gan no partijas saņemtās atbildes.
1. Kāpēc LR Uzņēmumu reģistram netika iesniegts „Politisko partiju likuma” 19.pantā noteiktais dokumenta – statūtu - oriģināls?
LR Uzņēmumu reģistram tika iesniegts likumā noteikts dokuments – statūti. Politisko partiju likuma 16.pants nosaka, ka pēc nobalsošanas partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji trīs mēnešu laikā iesniedz visus dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Šie dokumenti ir jānoformē tādā izskatā, kā to paredz likums un prasa Uzņēmumu reģistrs (sk.Uzņēmumu reģistra mājas lapu).
2. Kādas konkrēti izmaiņas tika veiktas partijas No sirds Latvijai statūtos – redakcionāli grozījumi vai redakcionāli precizējumi, un uz kāda likuma vai apstiprināto partijas statūtu punkta pamata tie tika veikti?
Vārdu “grozījumi” juridiski pareizāk būtu lietot gadījumos, kad normatīvā aktā izdara būtiskas izmaiņas un to izdarīšanai ir jāievēro noteikta procedūra. Sadzīvē (nenormativizētā jeb ne-juristu valodā) var lietot dažādus jēdzienus. Apspriežamajā situācijā viskorektāk būtu teikt “redakcionāli precizējumi”.
Normatīvo aktu izstrādes praksē ir pieņemts, ka katru dokumentu tā apspriešanas gaitā vai pēc pieņemšanas caurlūko speciālisti (pamatā valodnieki), lai novērstu redakcionālos negludumus. Arī pirms likumu parakstīšanas un izsludināšanas vairāki biroji vēlreiz izlasa pieņemto tekstu, lai tajā nebūtu iekļuvusi kāda pretruna vai neloģisks formulējums. Un šajā posmā var notikt teksta jeb redakcijas precizējumi, ja vien precizējums nemaina lietas būtību.
Precizējumi tika veikti, lai statūti redakcionāli atbilstu likuma prasībām. Politisko partiju likuma 14.panta 4.daļā noteikts: “Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi."
3. Vai par šo labojumu veikšanu ir lēmusi partijas valde, un, ja nav, tad uz kādu pilnvaru pamata partijas valdes locekļi, kas parakstīja pieteikumu LR Uzņēmumu reģistram par partijas reģistrēšanu, veica šos labojumus?
Pēc pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā un saņemtās informācijas par nepieciešamību precizēt dažus punktus pilnvarotās personas elektroniski apspriedās ar valdes locekļiem un arī juristiem. Konsultējošie juristi un arī Uzņēmumu reģistra juristi atzina piedāvātos redakcionālos precizējumus par tādiem, kas nemaina saturu pēc būtības. Jā šāds risinājums nebūtu iespējams, statūtu grozījumus drīkstētu izdarīt tikai kopsapulce.
Pieteikuma un tam pievienoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām apstiprina Uzņēmumu reģistra lēmums par partijas No sirds Latvijai ierakstīšanu politisko partiju reģistrā.
4. Kāpēc partijas No sirds Latvijai biedri netika informēti par labojumu veikšanu partijas dibināšanas statūtos, jo minētie labojumi, piemēram, būtiski mainīja nosacījumus, uz kuru pamata partijas biedri var sasaukt partijas biedru ārkārtas kopsapulci?
Visi partijas biedri ļoti operatīvi elektroniski saņēma informāciju par partijas reģistrēšanu. Statūti tika publicēti partijas mājas lapā.
5. Vai mainīts partijas biedru skaits ārkārtas kopsapulces rosināšanai ir uzskatāms par redakcionālu precizējumu?
Politisko partiju biedru tiesības rosināt ārkārtas kopsapulces sasaukšanu nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta 2.daļa, kura paredz, ka sapulci sasauc, ja to “prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru”. Šīs biedru tiesības nav ierobežojamas.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
