Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Хм
07.10.2024. 08:44Ikviena atbildīga Latvijas pilsoņa pienākums ir tās sekmēt un nenoklusēt imigrācijas ēnas puses, kas aizvien vairāk kļūst redzamas arī Latvijā, lai mēs nenonāktu līdzīgā situācijā kā Lielbritānijas iedzīvotāji.
Опять плохо! Была же цель (и есть), чтобы русские уехали. Уезжают. Понятное дело, кому-то же все равно работать нужно, чтобы были налоги, с которых кормились бы чиновники, в основном, титульной нации.
И как в свое время говорили лидеры из NA-главное, что не русские. Это русские такие имперцы и шовинисты, что не хотят ассимилироваться и забывать свои корни. А вот другие приехавшие тут же ассимилируются, примут латышскость.
Ну так чего сейчас патриот ноет? Опять "не те" приехали?
va vellos
07.10.2024. 08:39Es tā skatos - bariem uz Angliju aizmukuši, anglisko angļu valodu mācaties, bet kas ir angļi paši - ņi-bu-bu.
Anglim kopīgs ar letiņu ir princips - turēt muti kad jābļauj un bļaut, kad jātur mute. Dzīvē tas izpaužas rāpošanā uz ceļiem katra sīkāka kunga priekšā un dusmu izgāšana ar prank - mēslu bāšanu aiz vājāku garāmgājēju apkaklēm 100 veidos.
Tikai - anglis lielāks gļēvulis par letiņu. Letiņam, ja aptecas pavisam, nāk Piektais Gads. Angļi - Mančesteras slaktiņš 1819 - labi ja 1000 zemessargu uzbruka 60000 tautas sapulces. Letiņi būtu tos vagarus apsituši, angļi muka ar 700 apslaktēto.
Savu nespēju pretoties varai anglis izgāž sadzīves sadismā, kas ir par pretīgu te aprakstīt... kamēr nesastop dūri pretī un meiž biksā.
Tāpēc pašreiz notiekošais tikai par labu. Ja angļi atjēgsies, dzīvos, ja nē - būs vergu tautas liktenis līdz galam.
Globālā sasilšana
07.10.2024. 07:16Paliks kartāks ne tikai Lielbritānijā bet arī visā pasaulē jo ruberoīdi un muslimi un citi klaidoņi pamazām gūst virsroku pār baltā cilvēkveidīgā saprātu.
Raivis Apzeltīts
07.10.2024. 07:10“ Protams, nemieri ar fiziskiem uzbrukumiem, dedzināšanām un laupīšanām ir nosodāmi. ”
Tiešām, Raivi Zeltīti? Varbūt šīs darbības ir sodāmas, nevis tikai nosodomāmas?
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
