Lielāko daļu valsts finansējuma VDK izpētes komisijai saņēmusi tās administrācija
PIETIEK20.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielu daļu valsts finansējuma, kas vairākus gadus tika piešķirts Latvijas PSR VDK darbības zinātniskās izpētes komisijai, ir saņēmuši nevis pētnieki, bet gan šīs komisijas administrācija (attēlā - komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris), - to rāda pēc oficiāla pieprasījuma publiskotie komisijas atalgojuma saraksti, ko šodien publicē Pietiek. Šie dati vismaz daļēji izskaidro, kāpēc ir tik plaši izskanējuši komisijai adresēti pārmetumi par tās nepārliecinošajiem darba rezultātiem.
Kā zināms, pašlaik tieši šī administrācija cenšas panākt, lai tās vajadzībām tiktu radīta jauna barotava Nacionālās atmiņas institūta formā. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šādā veidā šiem „pētniekiem” izdotos apiet oficiālo grantu sistēmu un izvairīties no projektu konkursa, kurā diez vai viņiem veiktos.
Pēdējā Latvijas Zinātnes padomes konkursā veiksmes procents bija tikai 13% (pat Eiropas Savienības projektos ir vidēji aptuveni 25%), kas nozīmē, ka konkurence bija ārkārtīgi nežēlīga. Politiska retorika, ko visbiežāk ir izmantojusi VDK izpētes komisijas vadība, tajos noteikti nebūtu nekāds arguments,”
Interesanti, ka pēc tam, kad pēc oficiāla pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja publiskošanai šos atalgojuma datus, tos citādā formā publiskojusi arī pati komisija, kas tagad darbu faktiski pārtraukusi. Šie dati apskatāmi šeit:
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
