Lielākais 2016. gada nekustamā īpašuma darījums Jūrmalā – 6 miljoni eiro
Lato Lapsa, Kristīne Bormane24.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksts Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Kūrortpilsētā pērn reģistrēti 12 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un, lai gan tas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 2015. gada 10 darījumiem, šis rādītājs joprojām ir vairāk nekā divreiz mazāks pat salīdzinājumā ar 2014. gada 27 darījumiem (neskaitot dzīvokļus).
1. 6 miljoni eiro
SIA Jūras 53 pērn jūnijā par šādu summu nopirka 7678 kvadrātmetrus zemes ar viesu namu, guļamkorpusu un sarga māju Jūras ielā 53. To pārdeva Kiprā reģistrētā Cheribonds Holdings LTD, kas īpašumu nopirka 2015.gadā par 2,7 miljoniem eiro. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
2. 3,9 miljoni eiro
Ar prāvu peļņu SIA Savel pērn augustā pārdeva 2015.gadā par 980 tūkstošiem eiro iegādātu īpašumu Meža prospektā 32, kas sastāv no 2890 kvadrātmetriem zemes un viesnīcas. Jaunais īpašnieks ir SIA Ruvite, kurai hipotekārie kredītlīdzekļi tā iegādei nebija nepieciešami.
3. 3,1 miljons eiro
1969.gadā dzimusī Ludmila Kalašņika, ņemot kredītu AS Bank M2M Europe, pagājušā gada jūlijā nopirka 5153 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un pirti Bulduru prospektā 73, ko pārdeva 1958.gadā dzimusī Tatjana Zmitroviča. Kredītdevējam par labu nostiprināta 8,1 miljona eiro hipotēka.
4. 2,87 miljoni eiro
SIA Bulduru 19 pērn pārdeva vairākas daļas no īpašuma Bulduru prospektā 19, kas sastāv no 3895 kvadrātmetriem zemes un atpūtas un sporta kompleksa. Par 930 tūkstošiem eiro tā pārdeva 3053/73932 domājamās daļas 1968. gadā dzimušajai Žannai Jaščukai, par 890 tūkstošiem eiro - 1749/73932 daļas 1978. gadā dzimušajam Andrim Nelsonam (spriežot pēc visa – pazīstamajam diriģentam), par 600 tūkstošiem eiro - 1080/73932 daļas 1975.gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai, bet par 457 tūkstošiem eiro - 2495/73932 daļas 1964.gadā dzimušajai Irinai Kohanovskai.
5. 2 miljoni eiro
1968.gadā dzimusī Violeta Rastoropova pērn jūnijā pārdeva 5502 kvadrātmetrus lielu īpašumu ar saimniecības ēku un dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 5, ko no pašvaldības nopirka 1998.gadā par 331 920 latiem (472 279 eiro). 19/20 daļas no tā nopirka 1955.gadā Armēnijā dzimusī Ofika Davojana, bet atlikušo 1/20 daļu – SIA M.J. Finance. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
6. 1,7 miljoni eiro
SIA Kazak Invest pagājušā gada novembrī nopirka 3944 kvadrātmetrus zemes ar divām nedzīvojamām mājām un katlu māju Dzintaru prospektā 48, ko pārdeva SIA Neirožu klīnika. Hipotekārais aizdevums īpašuma iegādei nebija nepieciešams.
7. 1,64 miljoni eiro
2499 kvadrātmetrus lielais īpašums ar dzīvojamo māju un diviem šķūņiem Meža prospektā 121 pērn divas reizes mainīja īpašnieku. Vispirms janvārī par šādu pašu summu 1967.gadā dzimušais Aleksandrs Bogatovs to pārdeva 1958.gadā dzimušajam Jevgēnijam Jakovļevam, kurš to oktobrī pārdeva tālāk SIA AT-INVEST. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumos nav izmantoti.
8. 1,55 miljoni eiro
Arī īpašums Salacas ielā 2, kas sastāv no 1732 kvadrātmetriem zemes un divām būvēm, pērn divas reizes mainījis īpašnieku. 1968.gadā dzimušais Nils Aleksa, kas īpašumu nopirka augustā, jau decembrī to pārdeva tālāk ar 50 tūkstošu eiro peļņu. Līdz tam īpašums piederēja Igaunijā reģistrētai kompānijai VMTM Team Oü, bet tagad tas pieder 1958.gadā dzimušajai Tatjanai Zmitrovičai. Kredītlīdzekļi darījumos nav izmantoti.
9. 1,2 miljoni eiro
1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī pārdeva 2201 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju un saimniecības ēku Dzimtenes ielā 5A, ko par saviem līdzekļiem nopirka 1983.gadā dzimusī Anna Talaškina. Pārdevējs šo īpašumu nopirka 2010.gadā par 281 121 latiem (399 999 eiro).
10.-11. 1,1 miljons eiro
1974.gadā dzimusī Jana Frolova pērn martā pārdeva 2809 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Bulduru prospektā 115, ko uz pirkuma līguma un laulību līguma pamata ieguva 1967.gadā dzimušais Aleksandrs Bogatovs. Pārdevēja šo īpašumu 2008.gadā ieguva oficiāla dāvinājuma ceļā no baņķiera Oļega Fiļa. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
10.-11. 1,1 miljons eiro
1947.gadā dzimusī Nataļja Leveņeca pagājušā gada augustā pārdeva 1721 kvadrātmetru zemes ar pansionāta ēku Bulduru prospektā 41, ko 2004.gadā bija ieguvusi oficiāla dāvinājuma ceļā. Īpašumu nopirka 1973.gadā dzimušais Sergejs Moņins, kuram bankas aizdevums īpašuma iegādei nebija nepieciešams.
12. 1 miljons eiro
1966.gadā dzimusī Svetlana Kļimova pērn jūlijā pārdeva pusi no 855 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar dzīvojamo māju Konkordijas ielā 12A, ko bija ieguvusi privatizācijas ceļā. Īpašumu par saviem līdzekļiem nopirka 1970.gadā Astrahaņas apgabalā dzimušais Jevgēnijs Šuvalovs.
13. 0,95 miljoni eiro
Pirms gada februārī Kiprā reģistrēts uzņēmums Infosol Holdings Limited par šādu summu iegādājās 1661 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju Bulduru prospektā 43. To pārdeva 1941.gadā Polijā dzimušais Peters Erdmanis, kurš to bija ieguvis denacionalizācijas ceļā. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
14. 0,92 miljoni eiro
Slēdzot pirkuma nomaksas līgumu, Vācijā reģistrētā Supermann 3003 VV GmbH pagājušā gada augustā kļuva par 964 kvadrātmetrus liela zemes īpašuma ar dzīvojamo māju Omnibusa ielā 8B īpašnieku. Īpašumu pārdeva 1979.gadā dzimusī Ērika Bišere, kurai par labu nostiprināta 727 tūkstošu eiro hipotēka. Viņa pati šo īpašumu nopirka 2009.gadā par 200 tūkstošiem latu (285 tūkstošiem eiro).
15.-16. 0,85 miljoni eiro
1976.gadā dzimusī Marija Nunjesa Arauko pērn aprīlī nopirka 1030/5810 daļas no 5810 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar trim dzīvojamām mājām Līgatnes ielā 2, ko pārdeva 1969.gadā dzimušais Viktors Vasiļjevs. Darījumu ar 450 tūkstošu eiro kredītu finansēja Apvienotajā Karalistē reģistrētā Ornella Management LLP.
15.-16. 0,85 miljoni eiro
1967.gadā dzimušais Uldis Arnicāns pagājušajā vasarā jūnijā nopirka 2449 kvadrātmetrus zemes un dzīvojamo māju 15.līnijā 11. Īpašumu pārdeva 1955.gadā dzimusī Jeļena Baziļova. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
17. 0,79 miljoni eiro
Pērn aprīlī 1967.gadā dzimusī Aleksandra Cepova (pārdeva 2038 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vārpu ielā 2, ko pati nopirka 2007.gadā par 140 250 latiem (199 557 eiro). Jaunais īpašnieks ir 1964.gadā dzimušais Eduards Buliničevs, kuram hipotekārais kredīts īpašuma pirkšanai nebija nepieciešams.
18. 0,75 miljoni eiro
SIA NIF Dzīvojamie īpašumi pagājušā gada martā pārdeva 991 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju un garāžu Meža prospektā 35. Tagad tas pieder 1983.gadā Dņepropetrovskā dzimušajai Oļenai Andrejevai, kas to nopirka par saviem līdzekļiem.
19. 0,69 miljoni eiro
Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015.gada decembra darījums, ar kuru SIA NIF Dzīvojamie īpašumi par šādu summu iegādājās 3/5 daļas no 3654 kvadrātmetrus liela zemes īpašuma ar dzīvojamo ēku Oskara Kalpaka prospektā 17.
20. 0,58 miljoni eiro
Četras privātpersonas – 1945.gadā dzimusī Vija Liberte, 1943.gadā dzimusī Maija Jurkāne, 1945.gadā dzimusī Helvija Mathease un 1943.gadā dzimusī Hedija Matheusa, kurai katrai piederēja viena ceturtā daļa no īpašuma, pērn martā par šādu summu pārdeva 3741 kvadrātmetru zemes ar māju un palīgceltni Mežotnes ielā 7. Tagad šis īpašums pieder SIA Port Management, kurai hipotekārais kredīts pirkumam nebija nepieciešams.
Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
Dati par uzņēmumiem – Lursoft
Dati apkopoti tikai par zemesgrāmatās fiksētiem nekustamā īpašuma darījumiem, bet ne par darījumiem ar uzņēmumu kapitāldaļām
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
