Lielākā daļa Meļņika oficiālā biznesa Latvijā strādā ar zaudējumiem vai vispār neveic uzņēmējdarbību
PIETIEK15.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur citur, ja ne slēptā starpniecības naudā no 400 miljonu dolāru vērtā Ukrainas koruptīvā naftas ieguves platformas iegādes darījuma miljonārs Vasilijs Meļņiks varētu būt ņēmis vairāk nekā 30 miljonus eiro Pietiek aprakstītā Londonas "zeltītā" kazino izbūvei? Kā rāda Pietiek apkopotie dati, trīs ceturtdaļas Meļņika oficiālā bizness Latvijā strādā ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem, līdz ar ko izņemt no tā 30 miljonus eiro nebūtu bijis iespējams.
Meļņika oficiālā uzņēmējdarbība Latvijā dalās divās daļās - viena uzņēmumu daļa viņam pieder caur SIA Eiroholdings (kuras vienīgais īpašnieks ir pats Meļņiks), bet otra - viņam pašam kā fiziskai personai. Taču kā vienus, tā otrus uzņēmumus vieno kopēja iezīme - no aptuveni diviem desmitiem uzņēmumu tikai ceturtā daļa pašlaik strādā ar peļņu, savukārt pārējie cieš lielākus vai mazākus zaudējumus, turklāt liela daļa no tiem vispār neveic nekādu uzņēmējdarbību.
Nozīmīgākais Meļņika kontrolētais aktīvs Latvijā ir AS Rīgas kuģu būvētava, kas no visiem viņa uzņēmumiem pērn, kā rāda Lursoft dati, arī cietusi vislielākos zaudējumus - nepilnus 1,07 miljonus eiro (gadu iepriekš - gandrīz 2 miljonus eiro).
Ievērojamus zaudējumus pērn cietusi arī Meļņika uzņēmumu daļas mātes kompānija SIA Eiroholdings - 123 tūkstošus eiro. Savukārt SIA Eiroholdings Invest, kas ir jau aprakstītā Londonas kazino netiešām īpašniece, gadu beigusi ar 36 tūkstošu eiro peļņu.
Meļņika īpašumā ir arī virkne uzņēmumu, kas cieš nelielus (desmitos vai simtos eiro mērāmus) zaudējumus, taču neveic nekādu uzņēmējdarbību, - tā ir gan SIA North Hub Fuel, kurā Meļņikam pieder ceturtā daļa kapitāldaļu, gan SIA Graphical Paper (50%).
Savukārt jau likvidācijas stadijā ir nonākusi Meļņikam simtprocentīgi piederošā SIA Finansu un apdrošināšanas brokeri M7, savukārt SIA Eiro Steel, kuras glābšanai no finanšu kraha tika ieķīlāts Pietiek jau vairākkārt aprakstītais Rīgas kuģu būvētavas peldošais doks, pērn strādājusi ar 14,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Neveiksmīgi ir strādājusi arī lielākā daļa uzņēmumu, kuri Meļņikam pieder caur SIA Eiroholdings. SIA Biznesa Centrs Zaķusala gadu beigusi ar nepilnu astoņu tūkstošu eiro zaudējumiem un bez apgrozījuma, un tāpat nekādu darbību nav veikušas un nelielus zaudējumus cietušas arī SIA Eiroholdings Energy, Pietiek jau aprakstītā admirāļa Gaida Zeibota vadītā SIA Defence Technologies un SIA Eiro Agro holdings, kā arī SIA Auction Service.
Nekādu darbību nav veikusi un nelielus zaudējumus cietusi arī SIA Latvijas Ukrainas Tirdzniecības nams (Eiroholdingam tajā pieder 50%) un SIA Eiroāzija (tajā otri 50% pieder struktūrai ar nedaudz dīvainu piederību "Blagovest, Avlieota iela 91, Taškentas pilsēta, Uzbekistāna, Krievijas Federācija"). Savukārt SIA Kolkas liedags atskaitīties par savu darbību pārstājusi jau 2012. gadā.
Uz šī kopējā fona izceļas tikai SIA Eiro Constructions ar 17,2 tūkstošu eiro peļņu un Pietiek jau aprakstītā Jūrmalas nekustamā īpašuma veiksmīgā privatizētāja SIA Kļavu centrs, kas pērn nopelnījusi gandrīz 49 tūkstošus eiro.
Pats Meļņiks joprojām atsakās Pietiek sniegt jebkādus komentārus un atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
