Lielā slepenībā prokuratūrai nodots „Liepājas metalurga” valsts galvojuma kriminālprocess
Lato Lapsa02.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielā slepenībā Valsts policija prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi kriminālprocesu saistībā ar bēdīgi slaveno valsts galvojumu nu jau bankrotējušajai AS Liepājas metalurgs.
Droši ir zināms tikai tas, ka kriminālprocess ir bijis sākts pēc Latvijā reti izmantotā Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” un konkrēti tā trešās daļas, kas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, paredz pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Nekādu citu informāciju Valsts policija nesniedz, aizbildinoties ar to, ka nu jau visi jautājumi esot jāuzdod uzraugošajai iestādei – prokuratūrai. Taču, neraugoties uz to, ka lieta tai nosūtīta jau pirms gandrīz trīsarpus mēnešiem – 19. jūnijā, Ģenerālprokuratūra nekādas ziņas par procesa virzību pagaidām sniegt nevēlas.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros statuss ir noteikts bijušajam Ministru prezidentam un finanšu ministram Eināram Repšem, kura paraksts atrodams zem bēdīgi slavenā galvojuma. Tāpat šie avoti liecina, ka vairākās privātās sarunās E. Repše pieminējis viņam šī procesa ietvaros noteiktu drošības līdzekli.
Taču nekādus komentārus E. Repše vismaz pagaidām sniegt nevēlas. Uz jautājumu, vai viņš šai sakarā izjūt kādas bažas, ekspremjers telefona īsziņā atbildēja: „Ja man no kaut kā ir bail, tad tikai no tendenciozas informācijas pasniegšanas, ne no patiesības, kas tik un tā tiks noskaidrota.”
Notikumi ap bēdīgi slaveno valsts galvojumu formāli sākās pirms gandrīz desmit gadiem – 2008. gada 14. novembrī, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalstīja valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem.
Taču šis atbalsts nozīmēja tikai iespēju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne valstij, ne finanšu ministram vai vēl kādam neuzlika pienākumu galvojumu noteikti izsniegt. Tieši otrādi – toreizējam finanšu ministram E. Repšem 2009. gada laikā bija atbildīgi jāizvērtē, vai galvojumu tiešām izsniegt, un tad jāpieņem galīgais lēmums.
Lai gan pēcāk E. Repše mēģināja skaidrot, ka viņam galvojums obligāti bijis jāparaksta, patiesībā tā bija tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība. E. Repše arī izšķīrās un, kā to pēcāk fiksēja Valsts kontrole, "2009. gada 30. decembrī lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu EUR 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā un parakstīja Valsts kases sagatavotos līguma projektus, neņemot vērā, ka kredītiestāde netika izvēlēta konkursa kārtībā, kā to nosaka normatīvais akts".
Tiesa, ikvienam interesentam, kurš būtu kaut ieskatījies tobrīd jau vairākus mēnešus publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, jau tobrīd bija pietiekami skaidrs priekšstats - te ir uzņēmums, kurš acīmredzami iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā būtu krietni jāpadomā.
Taču E. Repše, pēc visa spriežot, to neizdarīja un galvojumu parakstīja drudžainā steigā - vienas vienīgas dienas laikā viņš saņēma apjomīgo Valsts kases atzinumu, to it kā izlasīja, izvērtēja, rezultātā mainīja savu līdzšinējo negatīvo nostāju Liepājas metalurga galvojuma lietā un tai pašā 2009. gada 30. decembrī parakstīja uzņēmuma tik kāroto dokumentu.
Tas notika pašā pēdējā brīdī - vēl tikai viena diena, un valsts galvojums Liepājas metalurgam un tā saimniekiem, visticamākais, nekad netiktu. Bet, pateicoties personiski E. Repšem, tomēr tika un, kā šopavasar ziņoja mediji, visticamākais, ir gandrīz pilnībā zaudēts.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
