Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par jaunās Indriķa Latvieša sērijas grāmatas Nāve popularitātes cēloņiem un tajā aprakstīto notikumu autentiskumu Rolanda Pētersona saruna ar publicistu Lato Lapsu.

 

Kārtējā Indriķa Latvieša grāmata – “Nāve” - atkal ir starp pirktākajām grāmatām Latvijas grāmatnīcās. Jūs tagad esat tās izdevējs. Kur, jūsuprāt, slēpjas šīs grāmatu sērijas panākumu atslēga?

Ja precīzāk, jaunā romāna „Nāve” pirmā daļa, kuru šoreiz izdod uzņēmums „Baltic Screen”, ir vispieprasītākā grāmata Latvijas lielākajos grāmatnīcu tīklos. Patiesībā tā jau ir gadiem ilga tradīcija. Visas trīs pirmās sērijas grāmatas – „Bailes”, „Vara” un „Nauda” – ir ieņēmušas ļoti augstas vietas gada pirktāko grāmatu sarakstos.

Kāpēc tas tā notiek atkal un atkal? Kāpēc tieši Indriķa Latvieša „Baiļu” sērija ir kļuvusi par šādu fenomenu? Es teiktu tā – lai gan katrs no romāniem labi saprotamu iemeslu dēļ sākas ar norādi, ka viss tajā ir izdomāts no A līdz Z, cilvēki vienmēr ir augsti vērtējuši patiesību. Viņi to sajūt, viņi to atpazīst, viņi pēc tās tiecas.

Cilvēki skaidri redz un saprot, ka lielāko kaitējumu valstij, tās drošībai un pašiem Latvijas valsts pastāvēšanas pamatiem nodara ne jau kaut kādi nožēlojami ādamsonveidīgi „krievu spiegi” vai multiseksuāli gobzemtrollēni, bet gan pašreizējās valsts varas pārstāvji. Tie, kuri izšķiež miljardus, sagrauj tranzītu, palaiž garām vakcīnas un tad vaino stulbo tautu, nopērk uz 3D printera izgatavotus idiotiskus sejas aizsegus, iegādājas nevis pretgaisa aizsardzības ierīces, bet haubices, laiž Daugavā čuru aisbergus par desmitiem tūkstošu un pērk neefektīvus testus par desmitiem miljonu, uzspļauj valsts robežas drošībai un tā tālāk, un tā tālāk.

Indriķa Latvieša grāmatas cilvēkiem sniedz maksimāli nepatīkamu patiesību par Latvijas valsti un tajā notiekošo – tieši tā, kā tas aprakstīts Vizmas Belševicas „Indriķa Latvieša piezīmēs uz Livonijas hronikas malām”, no kurienes arī cēlies šis pseidonīms. Patiesību tādās devās un tādā tiešuma un autentiskuma pakāpē, kādu nenodrošina ne mediji, ne sociālie tīkli. Cilvēks vai cilvēki, kas izmanto šo pseidonīmu, neapšaubāmi ir ļoti informēti un izmanto šādu daudziem nepatīkamu, daudziem vienkārši šokējošu, tomēr neapšaubāmi valdzinošu formu, lai informāciju pasniegtu sabiedrībai. Ar vārdu sakot, „Baiļu” sērijas panākumi, manuprāt, ir pilnīgi likumsakarīgi, tos garantē pašreizējā valsts vara.

Kā jūs definētu šo grāmatu žanru – politiskā satīra, politiskā fantāzija, untiutopija, kriminālromāni?

Ja mēs paskatītos uz šodienas realitāti no, teiksim, divdesmit gadus senas pagātnes, mēs nešaubīgi atpazītu, ka antiutopija ir tas, kur mēs pašlaik dzīvojam un kurp ar katru gadu kā sabiedrība virzāmies aizvien dziļāk.

Kā zināms, varde ilgi nejūtot, ka to taisās izvārīt, ja temperatūru katlā paaugstina ļoti pakāpeniski – nu, tā vismaz raksta. Latvijas „parastie cilvēki” ir šī varde, jo valsts virzība personas brīvību ierobežošanas, beztiesiskuma, ideālu degradēšanās, principu izzušanas un līdz ar to likumsakarīgi arī pilsoniskas sabiedrības un valsts sabrukuma virzienā notiek ļoti pakāpeniski. Pakāpeniski, bet konsekventi.

Kā saukt grāmatas, kuru autors vai autori šos procesus detalizēti un krāšņi dokumentē, acīmredzami nebaidoties no romānu „varoņu” prototipu dusmām un atriebības… Nezinu, vai visam pasaulē var un vajag piekārt plāksnīti ar nosaukumu, bet mani kā izdevēja pārstāvi pilnībā apmierina apzīmējums – politiskie kriminālromāni.

Domāju, ka ikviens lasītājs, lasot “Nāvi”, ir uzdevis jautājumu – cik no tās sižetu līnijām, sulīgajiem personu aprakstiem un konkrētiem notikumiem ir patiesība, un cik – politiskā beletristika?

„Nāvi” no iepriekšējiem „Baiļu” sērijas romāniem atšķir tas, ka šeit ir ārkārtīgi daudz „caurcaurēm izdomātu” dokumentu – no „krievu spiega” Oļega Burlaka atklāsmēm par Valsts drošuma dienesta safabricēto spiegošanas lietu līdz pretrunām nelaiķa deputātes Jutas Sviķes vārda maiņas dokumentos, kas sastādīti Maskavā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Ar vārdu sakot, es teiktu, ka patiesības daļa jaunajā romānā ir vēl krietni lielāka nekā iepriekšējos, - kā izdevējs es to lēstu uz septiņdesmit vai pat astoņdesmit procentiem.

Divarpus nedēļas pēc grāmatas iznākšanas daudziem negaidīti aizsaulē aizgāja Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, un „Nāves” lasītāji noteikti nevar neiedomāties par to, ka viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – turklāt, šķiet, gandrīz vienīgais kaut cik pozitīvais – ir „izdomāts” Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis. Vai nejaušība?

Dienā, kad kļuva zināms par Maizīša kunga aiziešanu, daudzi „Nāves” lasītāji man uzdeva jautājumu – vai tiešām šim bēdīgajam notikumam varētu būt kāda saistība ar grāmatā aprakstītajiem notikumiem un tās varoņa „neveselīgo” interesi par vairākām potenciāli letālām tēmām. Nu, ko es tur varu teikt, - iepriekšējās „Baiļu” sērijas grāmatas reizēm ir izrādījušās biedējoši pravietiskas, un es nebrīnītos, ja tāpat būtu arī ar jauno romānu.

Vai grāmatā citētie dokumenti, dažādas vēstules konkrētām personām un institūcijām ir patiesi?

Es kā izdevēja pārstāvis esmu veicis zināmu izpētes darbu tieši par šo jautājumu. Ja pieņem, ka es pareizi esmu atšifrējis „pilnīgi izdomāto” romāna varoņu prototipus, varu teikt, ka, piemēram, es savām acīm esmu skatījis, piemēram, Jutas Strīķes dokumentus, kuros atrodamās kļūdas un pretrunas, manuprāt, skaidri norāda, ka viņas biogrāfija kādos kabinetos Maskavā ir tikusi sacerēta speciāli nākotnes karjerai Latvijā.

Esmu arī lasījis „krievu spiega” Oļega Buraka trīsdesmit lappušu vēstuli no cietuma, kurā minētie fakti neatstāj ne mazāko vietu šaubām – šis „spiegošanas” kriminālprocess Valsts drošības dienestā ir safabricēts ar visprimitīvākajām metodēm.

Savukārt, kas attiecas uz vienu no romāna centrālajām līnijām – „izdomātā” advokāta Pāvela Rebanoka slepkavību -, es tāpat pats savām acīm esmu skatījis daudzus desmitus fotogrāfiju no Pāvela Rebenoka slepkavības vietas, un tās demonstrē tik kliedzošu nolaidību no policijas puses, ka es lāga nevaru pieļaut iespēju, ka šī nolaidība varētu nebūt tīša.

Ar vārdu sakot, kā jau minēju, - manuprāt, aptuveni astoņdesmit procentu no jaunās „caurcaurēm izdomātās” grāmatas varētu būt patiesība.

Kādēļ tieši grāmata “Nāve” kļuva par iemeslu kratīšanai pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas, kā tas ir apgalvots uz grāmatas vāka?

Mēs visi labi atceramies histēriju pēc grāmatas „Viltvārdis” iznākšanas un valsts visaugstākās amatpersonas daiļrunīgo paziņojumu, ka tā negatavojoties savu taisnību pierādīt ar tiesiskām metodēm.

Es nevaru atklāt visu manā rīcībā esošo informāciju – kaut vai tāpēc vien, ka mani „draugi” prokuratūrā un citos „pasūtījumu galdos” to vien gaida, lai es pavērtu muti un pret mani varētu ierosināt vēl pārīti kriminālprocesu par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu vai pretdarbību izmeklēšanai.

Taču to gan es varu atklāt, ka jau kopš pagājušā gada sākuma man no dažādiem avotiem ir ticis ziņots par augstu – un pat visaugstāko – valsts amatpersonu neveselīgu interesi par manām radošajām iecerēm, kā arī man ir tikuši nodoti pietiekami skaidri brīdinājumi. Tā kā neņēmu tos vērā, tika izmantotas visas nekrietnās, negodprātīgās metodes, ko var likt lietā tie, kam ir iespēja savās interesēs izmantot represīvo valsts iestāžu resursus. Tieši tāpat, kā tas bieži notiek uz austrumiem no mums.

Kā zināms, pastāv versija, ka tieši Jurģis Liepnieks un mana necilā persona esot kolektīvais „Indriķis Latvietis”, un šā gada vasaras beigās notikušo kratīšanu gaita pilnībā apstiprināja manis iepriekš saņemtos brīdinājumus.

Kratītāji gan izlikās, ka par visu vairāk viņus interesējot skaidra nauda, bet, kad es pats viņus pievedu pie savas lādes ar viena un divu eiro monētām, kas tur krātas kopš eiro ieviešanas Latvijā, izrādījās, ka nekāda nauda viņus neinteresē. Fakts ir tāds, ka viņus interesēja tikai un vienīgi mana datora saturs, un, to ieguvuši, viņi visu pārējo „aizmirsa” kā uz burvju mājienu.

Kad es tagad, daudzas nedēļas pēc kratīšanām rakstu izmeklēšanas iestādei iesniegumu ar jautājumu – nu, mīļie, kad tad jūs beidzot mani sauksiet liecināt par visu to, ko jūs man it kā inkriminējat, atbilde skan – liecieties mierā, nemēģiniet ietekmēt izmeklēšanas gaitu! Kādi vēl te jautājumi.

Viena no centrālajām “Nāves” tēmām ir smaga valsts drošības dienestu un izmeklēšanas iestāžu kritika, kas tiek tēlotas ne tikai kā nespējīgas un neefektīvas attiecībā pret visu līmeņu Latvijas valsts un tiesiskuma ienaidniekiem, bet faktiski noziedzīgas. Kāds tam pamats?

Pamats ir tas, ko mēs redzam sev visapkārt. Ikvienam veselīgi domājošam cilvēkam, raugoties uz pašreizējās valsts varas pārstāvju darbībām, automātiski rodas jautājums – kādas mums naidīgas valsts ietekmes aģenti to visu izpilda? Tikmēr izmeklēšanas un drošības iestādes… eh…

Satversmes aizsardzības birojā, kā izrādās, gadiem darbojusies vesela izspiegotāju ģimenīte, kas pieķerta pilnīgi nejauši, KNAB ir kļuvis par nevarīgu butaforiju, kuru simbolizē čuru aisbergs, prokuratūrā, VID un policijā darbojas „pasūtījumu galdi”, kurus izmanto gan padomju kolaboranti, gan organizētā noziedzība, bet skaļo slepkavību lietas demonstrē to totālo nespēju, Valsts drošības dienests spēj tikai fabricēt kriminālprocesus un iztēlot lokomotīvju skaitītājus par krievu spiegiem.

Papildus tam mēs redzam, kā šīs iestādes, netiekot galā ar savu darbu, sev pieprasa aizvien jaunas un jaunas pilnvaras. Pēc analoģijas – ar makšķeri mēs zivis noķert nemākam, ar tīklu arī ne, tāpēc dodiet mums dinamītu, varbūt ar to mums kaut kas sanāks!

Gan no “Nāves”, gan jūsu grāmatas “Viltvārdis” vērojams, ka jums ir īpaši “siltas” jūtas pret Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kādēļ? Kad varētu nākt klajā jūsu solītās nākamās viņam veltītās grāmatas – “Viltvārdis 2” un “Valstgribis”?

Nav runas par manām personiskajām domām. Sevi par „visas tautas prezidentu” uzdevušais Egils Levits patiesībā ir visu laiku visnepopulārākais Latvijas valsts vadītājs, - ar to viss ir izteikts. Nekompetence, nolaidība, amata pienākumus pildot, totāla arogance, augstprātība, negodprātība, - savā ziņā šī cilvēka īpašību komplekts personificē visu Latvijas valsts izkurtējušo varu, un ir tikai likumsakarīgi, ka es pievēršos šai tēmai.

Bet, kas attiecas uz grāmatām, ja viss ies, kā iecerēts, tad nākamā gada pavasarī pie lasītājiem nonāks Indriķa Latvieša romāna „Nāve” otrā daļa, kas būs vēl daudz ņiprāka, baisāka un skarbāka nekā pirmā. Pēc tam, uz Egila Levita amatā stāšanās gadadienu grāmatnīcās nonāks „Viltvārža” otrā, būtiski papildinātā daļa. Savukārt „Valstsgribis” vai varbūt „Valstsgrābslis” – nosaukums vēl var mainīties – klajā nāks neilgi pirms kunga pārvēlēšanas vai nepārvēlēšanas 2023. gadā.

Ak, jā, un galīgi nav izslēgts, ka ar kaut ko pilnīgi negaidītu Indriķis Latvietis lasītājus varētu iepriecēt un aizraut vēl šajā gadā, tātad jau vistuvākajās nedēļās. Dzīvosim – redzēsim, nav jau ilgi jāgaida.

Novērtē šo rakstu:

327
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...