Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos
Drosme darīt14.04.2025.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Saņēmām informāciju par vēja elektrostaciju afēristiem, kurus aktīvi atbalsta pašreizējā valdība.
SIA „K2Ventum” 09.09.2021. Komercreģistrā ierakstīta ar pamatkapitālu EUR 2800.00. Lursoft datu bāzē atrodama informācija, ka SIA „K2 Ventum” ir divi dalībnieki – SIA “EKO KURSA”, adrese: Sakas pagasts, “Vidmindes”, kuras vērtība ir 1 EUR un ieguldījums 1428.00 EUR, un SIA “Ventum Capital”, adrese Brīvības gatve 310- 80, Rīga, kuras vērtība arī ir EUR 1 un ieguldījums EUR 1372.00.
SIA “EKO KURSA” dibināta 2012. gadā un gaidījusi brīdi, kad shēmotājiem izdosies realizēt vēja parku afēras. Uzņēmums stāvējis dīkā, bez darbiniekiem, bez reālas saimnieciskās darbības – to pierāda nodokļu nemaksāšana, bet 2023. gadā reģistrēts kā PVN maksātājs, un piesaistīti jauni dalībnieki, investori (partneri no naftas biznesa): „Golden Hill Energy SA” (Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko).
Nav saprotams, kādēļ Uzņēmumu reģistrā reģistrēti patiesie labuma guvēji tikai Mantas Visminas un Armands Sadauskis, jo 32,5% no daļu turētājiem ir arī Andrey Miroshnichenko, Anna Miroshnichenko piederošais Šveices uzņēmums „Golden Hill Energy” (nodarbojas ar naftas biznesu).
SIA “EKO KURSA” ir kontroles tiesība par SIA „K2 Ventum” un jebkurā brīdī var nomainīt valdi, aktīvos darboņus, shēmotāju rokaspuisi Agri Kalniņu un Mārtiņu Šveidi.
Vēl viena dīvainība, ka „ATM ENERGY SAGL” ir 100% daļu īpašniece SIA „Egļu mežniecība”, savukārt SIA „Egļu mežniecība” ir aptuveni 49% daļu īpašniece „ATM ENERGY SAGL”. Uzņēmumi reģistrēti dažādās valstīs, lai slēptu patiesos labuma guvējus.
Lielā austrumu kaimiņa melnā ķetna nekur nav pazudusi, Krievijas naftas nauda gaida atmazgāšanu vēja parkos. „K2 Ventum” aizsegā - patiesie shēmotāji Armands Sadauskis, Māris Kuņickis un, iespējams, "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
