Līdz ar darba zaudēšanu Vējoņa preses sekretāram Siksnim no nodokļu maksātāju kabatas ticis vairāk nekā 4300 eiro

Kā skaidro Vējoņa kanceleja, pamatojoties uz Darba likuma 149.panta piekto daļu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Līdz ar to Siksnim izmaksāta atlīdzība par neizmantotajām ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienām 2043,23 eiro apmērā.

Taču tas nav bijis vienīgais materiālais mierinājums: kanceleja skaidro, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izbeidzot Valsts prezidenta padomnieka darba līgumu, darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, un tā nu Siksnim izmaksāts arī atlaišanas pabalsts 2333,12 eiro apmērā.

Kā zināms, 2. februārī Valsts prezidenta kanceleja negaidot paziņoja, ka jau tajā pašā dienā Siksnis atstāj Vējoņa preses padomnieka – faktiskā preses sekretāra posteni. Lai gan oficiāli tika apgalvots, ka šis esot Sikšņa „pārdomāts un personīgs” lēmums, Pietiek rīcībā esoša informācija liecināja, ka faktiski šādu lēmumu pieņēmis prezidents, pakļaujoties kancelejas vadītāja Arņa Salnāja un pērn darbā paslepus pieņemtā „stratēģiskās attīstības padomnieka” Zigurda Zaķa norādēm uz Siksni kā grēkāzi par prezidenta kancelejas katastrofālo komunikāciju ar sabiedrību.

Siksnis apgalvoja, ka lēmums pieņemts jau pagājušā gada nogalē, - un tieši pagājušā gada 29. decembrī Valsts prezidenta Vējoņa kanceleja cieta jau sesto sakāvi administratīvajā tiesā, - tā atzina par prettiesisku kancelejas rīcību, mēģinot slēpt ziņas par kādreizējā „sabiedrības sargsuņa” Sikšņa darba pienākumiem un viņa veikuma izvērtēšanu.

Tiesa atzina par prettiesisku Vējoņa kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot 2017. gada 12. februārī pieprasīto informāciju par Siksnim amata aprakstā noteiktajiem būtiskākajiem pienākumiem un amata apraksta noraksta pievienošanu.

Tāpat tiesa arī atzina par prettiesisku Vējoņa kancelejas faktisko rīcību daļā, nesniedzot pieprasīto informāciju par to, kas un kad veica Sikšņa darba izpildes novērtēšanu par 2016. gadu un vai Valsts prezidents izteica savu viedokli par Sikšņa darba izpildes novērtēšanu un tās rezultātiem.

Pietiek jau ir aprakstījis Sikšņa „principiālo uzskatu” brīnumainās pārvērtības. Savulaik kā Latvijas radio vadītājs viņš bieži pieminēja mediju „sabiedrības sargsuņa” funkciju, apliecinot savu tābrīža pārliecību, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un izplatīt informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesības”.

Saskaņā ar Sikšņa toreizējo pārliecību „informācijas izplatīšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem” esot ārkārtīgi būtiska, jo citādi „masu informācijas līdzeklis nevarētu efektīvi izpildīt savu tik svarīgo „sabiedrības sargsuņa” lomu”.

Taču, kļuvis par Vējoņa preses sekretāru, Siksnis nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpēc interese par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu Vējoņa kancelejā esot nepamatota un neatbilstoša. Šis izlietojums attiecās arī uz viņu – Siksnis ilgstoši bija viens no lielāko regulāro piemaksu saņēmējiem Vējoņa kancelejā.

Kā jau tas notiek ar negaidītu darba zaudēšanu, par Sikšņa turpmākajām darba gaitām nekas nav zināms. Pēc Latvijas radio vadītāja posteņa zaudēšanas viņš bija izmēģinājis spēkus privātuzņēmumā sabiedrisko attiecību jomā, taču nebija izrādījies piemērots arī tur.

Novērtē šo rakstu: