Lidostas zaudējumi saistībā ar „Ryanair” lietu patiesībā pārsniedz četrus miljonus eiro
PIETIEK21.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga kopējie zaudējumi saistībā ar tā saukto Ryanair lietu ir lielāki nekā aizvadītās nedēļas nogalē publiski nosauktie 1,57 miljoni eiro plus vēl vairāk nekā divi miljoni eiro, - patiesā summa pat pārsniedz četrus miljonus eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā lidostas un advokātu sarakste.
Kā izriet no šīs sarakstes, zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous (kas par lidostas pārstāvēšanu šajā tiesvedībā saņēmis vismaz 261 869 eiro) pārstāvis Uģis Zeltiņš lidostas Juridiskā departamenta direktori Laumu Jenču oficiāli informējis, ka ar šķīrējtiesas spriedumu piespriestā summa, kas jānomaksā lidostai, var sasniegt 2,05 miljonus eiro.
Šī summa sastāv no šķīrējtiesas atzītajiem Ryanair zaudējumiem 802 000 eiro apmērā, aviokompānijas pieprasītajiem 1,18 miljoniem eiro – šķīrējtiesas procesa izmaksām, kā arī sīkākiem Ryanair izdevumiem. Turklāt lidostas zaudējumiem jāpieskaita vēl vairāk nekā 2 miljoni eiro, ko tā uzskatīja par Ryanair parādu par aeronavigācijas pakalpojumiem, - arī šajā jautājumā šķīrējtiesa lēmusi par sliktu lidostai.
Ilgāku laiku Starptautiskās lidostas Rīga nolīgtie juristi - zvērinātu advokātu birojs Raidla, Lejiņš & Norcous par Londonas šķīrējtiesā 2014. gada pavasarī zaudēto lietu pret Ryanair apgalvoja, ka izdevumi Latvijas pusei tikai teorētiski draudot ar 802 000 eiro zaudējumu kompensāciju, ko pielēmusi šķīrējtiesa.
Sākotnēji biroja advokāts Uģis Zeltiņš, kurš bijis iesaistīts šajā un citās lidostas tiesvedībās, ziņu aģentūrai publiski apgalvoja, ka Ryanair Latvijas tiesās vēl nav prasījis Londonas šķīrējtiesas nolēmuma izpildi un, kad tas notiks, tiesa vēl varēšot piekrist vai nepiekrist tā izpildei.
Taču nu tikai lidostas sūdzība Eiropas Komisijai par to, ka Ryanair varētu būt saņēmusi nelikumīgu valsts pabalstu, ir devusi atelpas brīdi, jo Rīgas rajona tiesa ir apturējusi tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču, tikko Eiropas Komisija beigs izmeklēšanu, nāksies maksāt. Savukārt divu miljonu parāds jau ir zaudēts neatgriezeniski.
Šiem vairāk nekā četriem miljoniem eiro vēl ir jāpieskaita milzīgās summas, ko no lidostas ir saņēmis advokātu birojs Raidla, Lejiņš & Norcous, kurš iepriekš atpazīstamību jau guvis sakarā ar piesaistīšanu valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas līguma izstrādē.
Jau 2012. gada novembrī lidostas Rīga valde izlēma par 284 574 eiro vērta līguma slēgšanu ar Raidla, Lejiņš & Norcous par juridiskās palīdzības pārstāvību tiesas lietā pret Ryanair saistībā ar 2004. gada 23. jūlijā starp Ryanair un lidostu noslēgto līgumu.
Milzīgas summas lidostai izmaksājuši Raidla, Lejiņš & Norcous pakalpojumi arī citās ar Ryanair tiesvedību saistītās lietās, kur lidosta vai Ryanair tikuši pieaicināti kā trešās personas. Piemēram, 2013. gada martā lidostas valde lēma par 42 686 eiro vērta līguma slēgšanu ar šo advokātu biroju par lidostas juridisko pārstāvību airBaltic prasībā pret lidostu ar trešo personu Ryanair par zaudējumu piedziņu.
Vēl iepriekš - 2012. gada februārī - lidostas valde lēma par Raidla, Lejiņš & Norcous pieaicināšanu juridiskai palīdzībai civillietā starp Ryanair un VAS Latvijas Gaisa satiksme, kurā lidosta Rīga ar tiesas lēmumu bija pieaicināta kā trešā persona. Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju advokātu birojs par šo tiesvedību saņēmis 35 597 eiro.
Latvijas valsts Starptautiskās lidostas Rīga personā 2014. gadā zaudēja Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un jau tad bija skaidrs, ka tā būs spiesta kompensēt 802 000 eiro zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus Londonā un Rīgā. Tāpat šķīrējtiesa piekrita, ka Ryanair nebija jāmaksā papildu maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem.
Šie notikumi tradicionāli tiek saistīti ar kādreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera izdarīto politisko spiedienu, vēloties panākt Ryanair ienākšanu Rīgas lidostā un par to solot dažādus labumus. Tiesa, šis spiediens formālos dokumentos tā arī nav parādījies, - kā redzams no Pietiek šodien publicētā līguma fragmenta (attēlā), uz tā redzami dažādi paraksti, taču Šlesera paraksta gan nav.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
