Lidostas valdi pēkšņi nomainījusī Satiksmes ministrija paziņo, ka lidostu nespējot ietekmēt
PIETIEK25.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Anrija Matīsa (attēlā) vadītā Satiksmes ministrija, kas šomēnes negaidīti gandrīz pilnā apmērā nomainīja starptautiskās lidostas Rīga valdi, otrdien paziņoja, ka tā vispār nespējot "izdarīt nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne arī uz valsts īpašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas, kā Pietiek jau informējis, pārvērtusi par sistēmu lidostas pakalpojumu neapmaksāšanu.
"Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādījusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrīd abu sabiedrību jautājums par savstarpējiem saimnieciskajiem darījumiem atrodas tiesu instancēs, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarīt nevar," ar šādu paziņojumu otrdien nāca klajā ministrija.
Šādi ministrija atbildēja uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, vai tā ir veikusi kādas aktivitātes saistībā ar to, ka airbaltic turpina nemaksāt par lidostas pakalpojumiem, bet, ja ne, vai tas nozīmē, ka Satiksmes ministriju neuztrauc, ka šāda nemaksāšana grauj lidostas saimniecisko stāvokli.
Satiksmes ministrija, kas vēl šomēnes, tā arī nepaskaidrojot iemeslus, pēkšņi gandrīz pilnā sastāvā nomainīja lidostas valdi, uzskatot, ka "savstarpēji diskutablie saimnieciskie jautājumi ir vispirms risināmi sarunu ceļā, nevis iesaistot šajā procesā masu plašsaziņas līdzekļus".
Pietiek jau informējis, ka jau vismaz kopš 2011. gada vasaras beigām nacionālā aviokompānija airBaltic savu "veiksmes stāstu" kaldina, ignorējot tai katru mēnesi piesūtītos starptautiskās lidostas Rīga rēķinus un vienkārši nemaksājot par lidostas pakalpojumiem. Pietiekš jau ir publiskjis gan virkni lidostas izrakstītu rēķinu par iespaidīgām summām, ko airBaltic nav uzskatījusi par nepieciešamu apmaksāt, gan lidostas iepriekšējās vadības vēstuli.
Šajā nu jau atceltās vadības vēstulē minēts, ka aviokompānijas parāds lidostai šā gada februārī bijis 23 633 428 eiro, un norādīts, ka "pēc izlīguma noslēgšanas lidosta vairākkārtīgi ir nosūtījusi Air Baltic atgādinājuma vēstules par aktuālajām parāda summām, kā arī lūgusi nekavējoties veikt lidostas izrakstīto rēķinu apmaksu un sniegt atbildi par iespējamiem Air Baltic parāda samaksas risinājumiem. Air Baltic uz lidostas nosūtītajām vēstulēm nav piedāvājis risinājumus parāda samaksai".
Jau 2010. gadā lidosta bija iesniegusi prasības pieteikumu pret airBaltic par parāda piedziņu, tobrīd lūdzot piedzīt būtiski mazāku summu. 2011. gada aprīlī tika noslēgts izlīgums. 28. aprīlī tiesā tika iesniegts pušu lūgums apstiprināt izlīgumu. 2011. gada 6. jūlijā tiesa izlīgumu apstiprināja, un airBaltic apņēmās 1,11 miljonu latu līgumsodu samaksāt laika periodā no 2014. gada 30. novembra līdz 2015. gada 29. novembrim, bet pamatparādu 6 miljonu latu apmērā - laika periodā no 2015. gada 30. novembra līdz 2019. gada 29. novembrim.
Taču faktiski nekavējoties līdz ar šīs tiesvedības izbeigšanu airBaltic ir sācis uzkrāt jaunus parādus pret lidostu, radot iespaidu, ka par tās pakalpojumiem principiāli negatavojas maksāt, - kā rāda Pietiek rīcībā esošie un jau publiskotie neapmaksātie lidostas rēķini, airBaltic šos ik mēnesi vai biežāk sūtītos rēķinus ir sistemātiski ignorējis, katru mēnesi savu parādu summu palielinot par vairākiem simtiem tūkstošu latu.
Starptautiskās lidostas Rīga komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane Pietiek iepriekš nenoliedza, ka airBaltic 2013. gadā nav apmaksājusi nevienu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem. Savukārt airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags, kurš iepriekš uz visiem jautājumiem ir atbildējis ar norādi uz aviokompānijas grāmatvedisko peļņu, joprojām nav vēlējies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumiem, vai airBaltic 2013. gadā ir apmaksājusi vismaz kādu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem un ar ko skaidrojama šī atteikšanās apmaksāt rēķinus.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
