Lidostas valdi pēkšņi nomainījusī Satiksmes ministrija paziņo, ka lidostu nespējot ietekmēt
PIETIEK25.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Anrija Matīsa (attēlā) vadītā Satiksmes ministrija, kas šomēnes negaidīti gandrīz pilnā apmērā nomainīja starptautiskās lidostas Rīga valdi, otrdien paziņoja, ka tā vispār nespējot "izdarīt nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne arī uz valsts īpašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas, kā Pietiek jau informējis, pārvērtusi par sistēmu lidostas pakalpojumu neapmaksāšanu.
"Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādījusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrīd abu sabiedrību jautājums par savstarpējiem saimnieciskajiem darījumiem atrodas tiesu instancēs, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarīt nevar," ar šādu paziņojumu otrdien nāca klajā ministrija.
Šādi ministrija atbildēja uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, vai tā ir veikusi kādas aktivitātes saistībā ar to, ka airbaltic turpina nemaksāt par lidostas pakalpojumiem, bet, ja ne, vai tas nozīmē, ka Satiksmes ministriju neuztrauc, ka šāda nemaksāšana grauj lidostas saimniecisko stāvokli.
Satiksmes ministrija, kas vēl šomēnes, tā arī nepaskaidrojot iemeslus, pēkšņi gandrīz pilnā sastāvā nomainīja lidostas valdi, uzskatot, ka "savstarpēji diskutablie saimnieciskie jautājumi ir vispirms risināmi sarunu ceļā, nevis iesaistot šajā procesā masu plašsaziņas līdzekļus".
Pietiek jau informējis, ka jau vismaz kopš 2011. gada vasaras beigām nacionālā aviokompānija airBaltic savu "veiksmes stāstu" kaldina, ignorējot tai katru mēnesi piesūtītos starptautiskās lidostas Rīga rēķinus un vienkārši nemaksājot par lidostas pakalpojumiem. Pietiekš jau ir publiskjis gan virkni lidostas izrakstītu rēķinu par iespaidīgām summām, ko airBaltic nav uzskatījusi par nepieciešamu apmaksāt, gan lidostas iepriekšējās vadības vēstuli.
Šajā nu jau atceltās vadības vēstulē minēts, ka aviokompānijas parāds lidostai šā gada februārī bijis 23 633 428 eiro, un norādīts, ka "pēc izlīguma noslēgšanas lidosta vairākkārtīgi ir nosūtījusi Air Baltic atgādinājuma vēstules par aktuālajām parāda summām, kā arī lūgusi nekavējoties veikt lidostas izrakstīto rēķinu apmaksu un sniegt atbildi par iespējamiem Air Baltic parāda samaksas risinājumiem. Air Baltic uz lidostas nosūtītajām vēstulēm nav piedāvājis risinājumus parāda samaksai".
Jau 2010. gadā lidosta bija iesniegusi prasības pieteikumu pret airBaltic par parāda piedziņu, tobrīd lūdzot piedzīt būtiski mazāku summu. 2011. gada aprīlī tika noslēgts izlīgums. 28. aprīlī tiesā tika iesniegts pušu lūgums apstiprināt izlīgumu. 2011. gada 6. jūlijā tiesa izlīgumu apstiprināja, un airBaltic apņēmās 1,11 miljonu latu līgumsodu samaksāt laika periodā no 2014. gada 30. novembra līdz 2015. gada 29. novembrim, bet pamatparādu 6 miljonu latu apmērā - laika periodā no 2015. gada 30. novembra līdz 2019. gada 29. novembrim.
Taču faktiski nekavējoties līdz ar šīs tiesvedības izbeigšanu airBaltic ir sācis uzkrāt jaunus parādus pret lidostu, radot iespaidu, ka par tās pakalpojumiem principiāli negatavojas maksāt, - kā rāda Pietiek rīcībā esošie un jau publiskotie neapmaksātie lidostas rēķini, airBaltic šos ik mēnesi vai biežāk sūtītos rēķinus ir sistemātiski ignorējis, katru mēnesi savu parādu summu palielinot par vairākiem simtiem tūkstošu latu.
Starptautiskās lidostas Rīga komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane Pietiek iepriekš nenoliedza, ka airBaltic 2013. gadā nav apmaksājusi nevienu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem. Savukārt airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags, kurš iepriekš uz visiem jautājumiem ir atbildējis ar norādi uz aviokompānijas grāmatvedisko peļņu, joprojām nav vēlējies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumiem, vai airBaltic 2013. gadā ir apmaksājusi vismaz kādu rēķinu par starptautiskās lidostas Rīga sniegtiem pakalpojumiem un ar ko skaidrojama šī atteikšanās apmaksāt rēķinus.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
