Lidostas darbinieks lidostas valdes loceklim: ja neliksi mani mierā, es iznīcināšu tavu dzīvi
PIETIEK06.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Man negribās iznīcināt Tavu dzīvi, bet pie pirmās iespējas es to darīšu, ja mani neliksi mierā!" - šādu īsziņu 25. septembrī lidostas Rīga valdes loceklim, kādreizējam Drošības policijas priekšniekam Raimondam Rožkalnam nosūtījis lidostas Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas vadītājs Kārlis Dombrovskis. Viņš intervijā Pietiek stāsta gan to, ka Rožkalns esot tautas nodevējs un Valsts drošības komitejas aģents, gan to, ka īsziņu sūtīšana Rožkalnam esot bijusi "kombinācija". Publicējam Dombrovska - kurš savulaik bijis Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks un pašlaik ir Rīgas domes deputāts - aizraujošo stāstījumu pilnībā.
- Kādēļ jūs sūtījāt Rožkalnam draudošas īsziņas?
- Tās nebija draudošas. Tās bija patiesas.
- Tomēr teksts izklausās pēc draudiem…
- Nu, jā. Viņš zina, kā tas bija domāts.
- Un kā tas bija domāts?
- Tieši tā, kā es esmu izdarījis.
- Kā jūs esat izdarījis?
- Uzrakstīju iesniegumu, ka viņš ir Valsts drošības komitejas aģents, kas viņu savervējusi.
- Kam jūs to iesniegumu uzrakstījāt?
- Drošības policijai.
- Un kāda ir Drošības policijas reakcija uz jūsu iesniegumu?
- Viņi veic pārbaudi.
- Un kādi ir pārbaudes rezultāti?
- Es gaidu atbildi.
- Kad jūs aizsūtījāt to iesniegumu?
- 7.oktobrī, uzreiz pēc vēlēšanām. Es nedarīju to pirms vēlēšanām, jo tad tam būtu politisks piesitiens. Tas ir normāls iesniegums.
- Un kāds ir jūsu mērķis, rakstot šādu iesniegumu?
- Mans mērķis ir pilnīgi skaidrs un drošs. Es neesmu tautas nodevējs. Mans mērķis ir izskaust tautas nodevējus.
- Vai viņš tagad ir aģents vai padomju laikā?
- Par tagad es nezinu. Tas bija padomju laikā. Tā kā viens skandāls jau viņam bija, kur viņu mēģināja ar to saistīt.
- Kādēļ jūs ar viņu pašu nerunājāt, bet rakstījāt draudošas īsziņas?
- Kāpēc es rakstīju draudošas īsziņas? Mums tāda saruna ar viņu sanāca.
- Es saprotu, ka jūs esat arī sekojis viņam un skatījies, ar ko viņš tiekas?
- Sekojis es viņam neesmu.
- Kur jūs ieguvāt informāciju, ka viņš ticies ar cilvēku, kas brauc ar konkrētu mašīnu, kā tas izriet no citas jūsu īsziņas?
- Kā es ieguvu? To es ieguvu pēc tam.
- No kurienes jūs uzzinājāt par to personu? Un kas tā par personu?
- No kurienes es uzzināju par personu? To es nestāstīšu sīkumos.
- Vai tā ir taisnība, ka jūs šo informāciju ieguvāt no lidostas novērošanas kamerām?
- Es to nekomentēšu. To es esmu rakstījis iesniegumu. Tas ir fakts, ko es zinu. Visu informāciju, ko vajag, es nodevu tiesībsargājošām institūcijām. Visu informāciju es sniegšu tiesībsargājošām institūcijām. Tāds moments ir bijis. Tiesībsargājošām institūcijām, ar kurām es runāju, es esmu stāstījis, kā tas ir veidojies, kāpēc.
- Drošības policija ir aicinājusi jūs uz sarunu saistībā ar jūsu iesniegumu vai Rožkalna iesniegumu?
- Es nekomentēšu.
- Un prokuratūra?
- Nē, prokuratūra nē.
- Tad es saprotu, ka Drošības policija ir aicinājusi.
- Nu, kad es saņemšu atbildi, tad arī varēšu sniegt informāciju.
Jūs jautājāt, kādēļ es rakstīju. Tas skar arī manu drošību. Es neesmu pārliecināts, vai viņš strādā vai nestrādā, bet es visu informāciju uzrakstīju. Īstenībā šī īsziņa bija, lai sasniegtu mērķi. Tā bija kombinācija, lai Rožkalna kungs uzskata, ka esmu viņam draudējis, un raksta iesniegumu. Ja es vienkārši uzrakstītu iesniegumu, mani uzskatītu par… Tā bija kombinācija.
- Tātad jums vajadzēja izprovocēt, lai Rožkalna kungs domā, ka jūs viņam draudat?
- Tieši tā.
- Un lai par to ziņo?
- Jā.
- Kādēļ?
- Tur ir nianses.
- Un bez tā, ka viņš uzskata, ka esat viņam draudējis, jūs nevarējāt sniegt iesniegumu?
- Nu, saprotiet, es jums nevarēšu visas nianses izstāstīt. Jūs varat domāt par mani visu, ko jūs vēlaties, bet es jums visas nianses nekad nevarēšu pateikt. Man nav ko kautrēties. Mana sirdsapziņa ir… Esmu gatavs ar viņu aiziet jebkur. Un iemesli tam ir. Tās nav domstarpības. Tādu cilvēku dēļ, kuri uzrakstīja ziņojumus, manu vectēvu 1949.gadā izveda uz Sibīriju. Es zinu, ka viņš ir bijis stukačs. Es jums pasaku godīgi, es nekad nevarēšu pateikt visus sīkumus. Es neesmu ne labāks, ne sliktāks, es esmu tāds, kāds es esmu. Izsauks mani uz institūcijām, es sniegšu visu informāciju. Man nav no kā kautrēties. Šī ir principiāla lieta!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
