Lidostai problēmas ar jaunā valdes locekļa iepriekšējo darbavietu "VELVE"
PIETIEK16.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga jaunajam valdes loceklim Ilmāram Upeniekam (attēlā) būs jāspēj aizstāvēt lidostas intereses pret būvfirmu VELVE, kuras valdes loceklis viņš vēl aizvien skaitās saskaņā ar Lursoft datiem. VELVE pašlaik turpina novērst pašas radītās problēmas pirms gandrīz gada par 2,46 miljoniem eiro pabeigtajā paplašinātajā un daļēji rekonstruētajā lidostas VIP klientu apkalpošanas centrā, Pietiek apstiprināja divi par lidostas domstarpībām ar būvfirmu informēti avoti.
1,73 miljonus latu (2,46 miljonus eiro) vērto objektu VELVE nodeva tikai pērnā gada decembrī, bet lidosta Rīga Upenieka līdz piektdienai vadītajai būvfirmai jau pirms kāda laika iesniegusi tā dēvēto "defektācijas aktu", kas norāda uz tehniskām problēmām dārgi izmaksājušajā VIP klientu apkalpošanas centrā. Kā Pietiek apstiprināja divi avoti nu jau bijušajā lidostas vadībā, kuri bija iesaistīti sarunās ar VELVE par trūkumu novēršanu, iespējams, kļūdainas konstrukcijas vai nekvalitatīva izpildījuma dēļ tek būves jumts, kas esot tikai viena no problēmām. Pašlaik VELVE bez maksas, kā to paredzot līgums, veicot darbus, lai problēmu novērstu, tomēr lidosta neesot apmierināta ar darba tempiem un kvalitāti.
Lai gan Ilmārs Upenieks piektdien, kad tika iecelts lidostas valdē, intervijā Panorāmai uzsvēra, ka nekad nav bijis VELVE mātesuzņēmuma Moduls-Rīga īpašnieku vidū, un sevi pozicionēja tikai kā algotu valdes locekli, būvkompāniju īpašnieku un vadītāju vidē viņu Pietiek raksturo ar vārdiem "Martinsona menedžeris". Būvfirmā VELVE Upenieks atbildējis par "naudas lietām", un pirmā informācija no avotiem Drošības policijā piektdienas rītā bija, ka pielaides saņemšanai darbam lidostas valdē tiek pārbaudīts VELVE finanšu direktors.
Runa ir par Moduls-Rīga faktisko seju Māri Martinsonu, kurš līdz šim rudenim, kad firmu skāra otrs - šoreiz Finanšu policijas veiktu - kratīšanu vilnis, bija Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks. Trešā daļa VELVE mātessabiedrības Moduls-Rīga kapitāldaļu pieder firmai MM investīcijas, ko pirms diviem gadiem Martinsons pārreģistrēja uz sava dēla Mārča Martinsona vārda.
Martinsons politiķu un uzņēmēju vidū tiek dēvēts par "iepirkumu sakārtotāju", kas slēpti sponsorē politiķus, piemēram, caur ziedojumiem viņu hobijam. Tādēļ Martinsona menedžera iecelšana Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības valdē radījusi iespaidu, ka panākts izlīgums starp viņu un valdošo partiju Vienotība, kuras pārzinātās Finanšu ministrijas paspārnē esošā Finanšu policija vēl šoruden veica vērienīgas kratīšanas ar Martinsonu saistītos objektos, izmeklējot naudas atmazgāšanas un PVN izkrāpšanas shēmu. Tādējādi Upenieka iecelšana lidostas valdē rada aizdomas par tās darbību konkrētu saimniecisku interešu labā, nevis šīs valsts kapitālsabiedrības interesēs.
Divas kratīšanas, ko pērnvasar un šoruden Kuldīgas ielas 51 esošajā Moduls-Rīga birojā veica attiecīgi Ekonomikas policija un Finanšu policija, faktiski notikušas biroja ēkā, kurā ofisi atrodas tikai šai firmai un ar to saistītajiem uzņēmumiem, arī VELVE.
Ilmārs Upenieks no 2011. gada maija līdz šī gada aprīlim bijis arī uzņēmuma Evopipes valdes loceklis. Par šajā uzņēmumā, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis bija arī Māris Martinsons, veikto kratīšanu 2013. gada jūlijā ziņoja Pietiek. Toreiz tas bija saistīts ar Ekonomikas policijas kriminālprocesu aizdomās par ES fondu naudas izkrāpšanas mēģinājumu.
Būvfirmas VELVE juridiskā adrese reģistrēta Rīgā, Kuldīgas ielā 41 - turpat, kur reģistrēta arī Moduls-Rīga, Māra Martinsona vadītā un uz viņa dēla Mārča Martinsona vārda pirms diviem gadiem pārreģistrētā firma MM investīcijas, SIA Būve Stils, kas kopā ar Moduls-Rīga iesaistīta Finanšu policijas uzsāktajā kriminālprocesā par PVN izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
