Lidosta "Rīga" atteikusies no cietušās statusa “Flika atcelto reisu lietā”
PIETIEK25.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzskatot, ka nav iespējams aprēķināt precīzus zaudējumus, kādi lidostai radušies no kopumā divdesmit 2011. gada septembrī atceltajiem reisiem un, ņemot vēra, ka šis ir bijis tikai piliens uz kopumā 409 togad atcelto reisu fona, Starptautiskā lidosta Rīga gada sākumā atteikusies no cietušā statusa lietā pret bijušo airBalticvadītāju Bertoltu Fliku, kuru Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības par šo epizodi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Brīdī, kad izgāzies plāns lidostas valdē iecelt Vienotības līderiem pietuvināto Olitu Augustovsku, tiek apsvērta visas esošās valdes vai atsevišķu tās locekļu atlaišana, kas atvieglotu izmaiņu izdarīšanu amatpersonu sastāvā. Formāli lidostas valdes priekšsēdētāja Alda Mūrnieka prombūtnē atbildi Ģenerālprokuratūrai parakstījis valdes loceklis Agris Balodis un atkārtoti – valdes loceklis Andis Damlics, kuri tādēļ arī nokļuvuši iespējamo atlaižamo sarakstā.
Ģenerālprokuratūra pērnā gada rudenī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālvajāšanas uzsākšanai saņēma lietu pret bijušo airBaltic šefu Bertoltu Fliku, kurā viņam inkriminēta ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, nepamatoti atceļot vairākus lidsabiedrības reisus 2011. gada 12. un 13. septembrī, tā radot mantisku zaudējumu lielā apmēra. Tiek uzskatīts, ka Fliks par reisu atcelšanu tobrīd lēmis, lai dramatizētu airBaltic finanšu situāciju, tādējādi izdarot spiedienu uz valdību, lai tā pieņem lēmumus saistībā ar airBaltic pamatkapitala palielināšanu jeb, citiem vārdiem, valsts finanšu piešprici tobrīd privātā akcionāra vēl kontrolētajā uzņēmumā.
Lidostas lēmums nepieteikties par cietušo un neizvirzīt pretenzijas par materiālo kompensāciju neatvieglo Ģenerālprokuratūras pozīciju iespējamajā tiesvedībā pret Fliku. Tāpat zināms, ka nākot atklātībā informācijai par nu jau valsts kontrolēto airBaltic un patieso apmēru, kādā valsts sniegusi netiešo atbalstu lidsabiedrībai, tiesvedība par bijušā privātā akcionāra nodarītajiem zaudējumiem lidsabiedrībai, mazinātu spiedienu uz valdību. Tādēļ lidostas pozīcija nepieteikties par cietušo “Flika atcelto reisu lietā” radījusi neapmierinātību Ģenerālprokuratūrā un valdības aprindās.
Attiecīgs pieprasījums no Ģenerālprokuratūras rakstveidā paziņot, vai Starptautiskā lidosta Rīga piekrīt būt par cietušo kriminālprocesā pret Fliku un iesniegs zaudējumu kompensācijas pieteikumu vai izmantos citas cietušā tiesības, lidostā saņemts pērnā gada 27. decembrī. Lidostas valde 15. janvārī un atkārtoti 4. februārī informējusi Ģeneralprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Aldi Punduru, ka lidostai nav pamata tikt atzītai par cietušo un nav pamata izmantot cietušā tiesības. Atbildes valdes pilnvarojumā parakstījuši valdes locekļi Agris Balodis un Andis Daimlics.
Lidosta nevarot aprēķināt un pieprasīt no aviokompānijām iespējamos neiegūtos ieņēmumus sakarā ar aviokompāniju reisu atcelšanu, jo lidostai neesot iespējams iegūt precīzu informāciju par iegādāto aviobiļešu skaitu, pasažieru skaitu, kā arī transfēra pasažieru daudzumu, tādējādi noteikt precīzu iespējamo neiegūto ieņēmumu apmēru, atbildē Ģenerālprokuratūrai, kas nosūtīta arī Satiksmes ministrijai, pamato lidostas valde.
Lidosta savā lēmumā par cietušā tiesību neizmantošanu “Flika atcelto reisu lietā” atsaucas uz Civillikuma 1787. pantu, kas noteic, ka aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam, ka zaudējums nodarīts. Lidosta arī atsaucas uz Krimināllikuma 97. panta pirmo daļu, ka cietušajam jāpiesaka kaitējuma apmēru.
Lidosta savu lēmumu papildus argumentē arī ar faktu, ka 2011. gada septembrī dažādu iemeslu - laika apstākļu, tehnisku problēmu un citu ķibeļu dēļ - tika atcelti nevis 20, bet 42 reisi, bet kopumā togad – 409 reisi. No statistikas par 2011. gadā atcelto reisu skaitu pa mēnešiem redzams, piemēram, ka jūnijā atcelti 60 reisi. Jūnijā tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) intervijā Rietumu radio paziņoja, ka airBaltic draud maksātnespēja, un toreiz zaudējumu radīšanu lidsabiedrībai politiķim pārmeta Fliks.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
