„Lidl” blēdībām seko administratīvās rajona tiesas tiesneša Dreimaņa „alternatīvā pasaule”
PIETIEK21.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Agris Dreimanis ir pieņēmis lēmumu atjaunot būvatļauju, kas formāli izdota 83 gadus vecajai Baibai Gaisai, lai aiz viņas paslēpusies kompānija Lidl varētu 24 hektārus lielu Mežciema teritoriju aizbūvēt ar milzu noliktavu preču importam. Pietiek šodien publicē šo dokumentu, kurā atrodama virkne norāžu uz „alternatīvo pasauli”, - realitātē tiesneša Dreimaņa lēmumā pieminētie „fakti” ir gluži citādi.
Tiesnesis A. Dreimanis lēmumā divās vietās atsaucas uz “būvprojekta materiāliem”. Šomēnes turpretī izrādījies, ka patiesībā būvprojekts ne tik vien nav bijis iesniegts lietas materiālos, bet vispār nav eksistējis: kā atzinusi būvvalde, būvatļaujas dokumentos atzīme par projektēšanas pabeigšanu (tātad būvprojekta pabeigšanu un apstiprināšanu) izdarīta tikai 6. septembrī, kaut gan tiesneša lēmums (kam nekādi “būvprojekta materiāli”, saprotams, nav tikuši pievienoti) datēts ar 14. maiju.
Sagatavojot Rīgas domei un Lidl Latvija labvēlīgo lēmumu, tiesnesis A. Dreimanis ne tik vien atsaucies uz neeksistējošo būvprojektu - viņš arī ierakstījis lēmumā sēriju ar izdomājumiem, kas ir diametrālā pretrunā ar dabā novērojamo realitāti.
Lēmuma 6. lappusē rakstīts: “Savukārt objekts ir paredzēts zemesgabala dienvidu daļā (lietas 1. sējuma 129., 181. lapa)”, kamēr dabā novērojamajā realitātē darbi sākās tieši zemesgabala pretējā galā (ziemeļdaļā), kur tika noārdītas SIA Dārzniecība “Rīga” piederošās siltumnīcas - tās atradās tajā teritorijas galā, kas iziet uz daudzdzīvokļu namu kvartālu Kaivas Residential.
Tālāk tiesnesis savu lēmumu “pamato” ar jau pilnīgiem izdomājumiem: “Šajā sakarā, aplūkojot objekta novietojumu kartē kopsakarā ar plānotajām ielām, secināms, ka kravas transportlīdzekļu piebraukšana objektam no ziemeļaustrumiem gar minēto dzīvojamo māju kvartālu būtu neracionāla un tāpēc nav plaši sagaidāma, jo tur atrodas Mežciema mikrorajons.”
Patiesībā tieši no ziemeļpuses ir vienīgais ceļš, pa kuru patlaban var piebraukt teritorijai, un smagais transports jau šopavasar braukājis pa to saistībā ar siltumnīcu demontāžas darbiem, bet administratīvās lietas 1. sējumā ievietotās kartes apliecina pretējo: tieši uz Mežciema pusi izies galvenā iebrauktuve objektā.
Tomēr visinteresantākā ir tiesneša A. Dreimaņa atsaukšanās ne vien uz dabā neeksistējošām, bet pat teorētiski neiespējamām ielām.
Tiesnesis savā lēmumā atreferē Rīgas domes Satiksmes departamenta atzinumu, rakstot: “Kā iespējamie piebraukšanas varianti apskatīti: Dzelzavas iela virzienā no Ulbrokas ielas (piebraukšana zemesgabala dienvidu daļai no rietumiem); Dzelzavas iela virzienā no Juglas ielas (piebraukšanas zemesgabala dienvidu daļai no austrumiem); Rembates iela virzienā no Augusta Deglava ielas (piebraukšana objektam no dienvidiem). Visos šajos variantos piebraukšana objektam notiktu pa maģistrālo ielu, kas nodrošina plašas transporta plūsmas ievadīšanu Rīgā un izvadīšanu no tās, turpinājumiem.”
Realitātē Rembates iela ir neuzbūvēts, neasfaltēts un nebruģēts zemesceļš (kuru tiesnesis mēģina uzdot par “maģistrālo ielu”), kas atdalās no Lubānas ielas, lai beigtos pārsimt metrus tālāk pie bērnudārza žoga.
Bet visdīvainākais ir A. Dreimaņa apgalvojums, ka piebraukšanai noderētu “Dzelzavas iela virzienā no Juglas ielas” - patiesībā Dzelzavas iela ne tik vien nekrustojas ar Juglas ielu (kura iet pa Rīgas pilsētas un Stopiņu novada robežu un tik tiešām ir maģistrālā iela), bet šīs ielas (kuras šobrīd šķir pusotra kilometra attālums gaisa līnijā) pat teorētiski krustoties nevar, jo tieši pa vidu perpendikulāri iet Kaivas iela, kurai abās pusēs atrodas dzīvojamās mājas. Lai kaut vai teorētiski varētu savienot Dzelzavas ielu ar Juglas ielu, nāktos noplēst dzīvojamās mājas abās Kaivas ielas pusēs un izbūvēt krustojumu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
