Lībiņas ministrija par „aizliegtajām dziesmām” – ne jā, ne nē, ne melns, ne balts

Par Valsts policijas amatpersonu rīcības izvērtēšanu

Tieslietu ministrijā saņemts Jūsu 2024. gada 18. jūnija iesniegums, kurā ir lūgts izvērtēt Valsts policijas amatpersonu prettiesisko rīcību un noziedzīgo patvaļu, ka arī rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Jūsu iesniegumā ir norādīts, ka Valsts policija esot aicinājusi pieteikties ziņotājus, kuri varētu "atpazīt vairākas personas, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas, un informējusi, ka vienam šādam dziedātājam jau esot noteikts administratīvais sods". Valsts policija kā "militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu" esot minējusi tikai vienu dziesmu. Jūsu ieskatā minētais liecina, ka Valsts policijas amatpersonu rīcība ir prettiesiska.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku administratīvo sodu jomā. Tieslietu ministrijai nav tiesību sniegt vērtējumu par konkrētas lietas apstākļiem, izvērtēt citas iestādes amatpersonu rīcību administratīvā pārkāpuma procesā, sniegt juridiskas konsultācijas, veikt normatīvo aktu oficiālu interpretāciju (tiesību normu satura un jēgas noskaidrošanu) vai sniegt personām un institūcijām saistošus skaidrojumus vai atzinumus par tiesību normu piemērošanu. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Līdz ar to Tieslietu ministrija sniedz vispārīgu un nesaistošu viedokli par iesniegumā minēto.

Pieļaujam, ka iesniegumā minētais administratīvais sods ir piemērots saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 13.¹ pantu.[1] Tas noteic administratīvo atbildību par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.

Vēršam uzmanību, ka minētais pants nesatur konkrētu aizliegto simbolu (tostarp dziesmu, citu skaņdarbu un mākslas darbu) uzskaitījumu. Šādu simbolu lietojums var ātri mainīties, un to konkretizējums normatīvajos aktos faktiski nav iespējams. Līdz ar to izšķirošā nozīme ir piešķirta simbola izmantošanas mērķim.[2] Tādējādi apģērbs, dziesmas, skaņdarbi, zīmes, burti vai jebkuras citas lietas noteiktos apstākļos var tikt izmantotas un vērtētas kā militārās agresijas un kara noziegumu slavinoši simboli arī tad, ja vispārīgi ikdienā tām piemīt neitrāls raksturs vai tās rada pat pozitīvas asociācijas. Svarīgs ir personas mērķis konkrētajā situācijā, proti, kādā nolūkā attiecīgais simbols tiek izmantots.[3]

Attiecībā uz Valsts policijas amatpersonu rīcības tiesiskuma izvērtēšanu informējam, ka amatpersonas rīcības tiesiskuma kontrole ir iespējama administratīvā pārkāpuma procesā, ja pie administratīvās atbildības saucamā persona uzskata, ka amatpersona rīkojusies prettiesiski vai nepamatoti. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 166. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods. Turklāt Administratīvās atbildības likuma 153. panta pirmā daļa noteic lēmuma par soda piemērošanu saturu. Proti, lēmumā par soda piemērošanu norāda,  kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt. Papildus informējam, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 171. panta pirmo daļu prokurors var iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. 

Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos A. Smiltēna.

[1] Administratīvā atbildība par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā ir noteikta ar 2022. gada 31. marta likumu "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", atbalstot Saeimas Juridiskās komisijas attiecīgu priekšlikumu.

[2] 13. Saeimas 2022. gada 31. marta sēdes stenogramma. Pieejama: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2374.

[3] Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti uzsvēra, ka nav paredzēta atbildība par noteiktu simbolu lietošanu kā tādu, bet izšķiroša nozīme ir mērķim, kādam tas tiek veikts (13. Saeimas Juridiskās komisijas 2022. gada 22. marta sēdes protokols Nr. 267, apakškomisijas priekšlikums Nr. 11).

Novērtē šo rakstu: