Lībiņa-Egnere ar saviem pienākumiem nav tikusi galā un ir rīkojusies amorāli un prettiesiski
Biedrība Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā14.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
14. decembrī notiks Saeimas balsojums par MK jauno sastāvu. Biedrība „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” iebilst pret Ineses Lībiņas-Egneres virzīšanu tieslietu ministra amatam, jo uzskata, ka šīs personas rīcība ir mazinājusi pilsoņu iespējas piedalīties valsts pārvaldē, tādējādi graujot valsts pamatus.
Pamatojumā ir šādi fakti:
1. Līdz 2012. gada 1. aprīlim Latvijā bija jāievieš regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvām (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011R0211). MK 21.12.2011 iesniedza likumprojektu 175/Lp11, kam bija jāstājas spēkā 2012. gada 1. aprīlī. Saeima par atbildīgo norīkoja I. Lībiņu-Egneri. Likumprojektu skatīja 12.01.2012. un 16.02.2012., un pieņēma likumu 1. lasījumā.
26. aprīļa sēdē, kad jau no 1. aprīļa regulai vajadzēja būt ieviestai, Saeimas sēžu debatēs parādās idejas par to, ka tauta ir nesaprātīga un tai nedrīkst ļaut pieņemt lēmumus. Šāda ideja ir pretēja Satversmei.
Atbildīgā I. Lībiņa-Egnere ar grupu deputātu 2012. gada 26. aprīlī otrā lasījumā pievienoja MK rosināto likumprojektu Nr.175/Lp11 (stiprināt pilsoņu tiesības) citam likumprojektam Nr.79/Lp11 (Satversmes 14.panta izpilde - tiesības atlaist Saeimu). Sēdē sprieda likuma būtību grozīt uz pretējo, proti, ierobežot pilsoņu tiesības ierosināt jaunas likumdošanas, faktiski prasot uzlikt ierobežojumus tautai. (Skat. likumprojektus Nr.175/Lp11, 79/Lp11, 358/Lp11, 417/Lp11).
Iejaucās Valsts prezidents Andris Bērziņš, prasīja izpildīt regulu, lai ES nesāktu pārkāpuma procedūru pret Latviju. Prezidents nepiekrita ierobežot vēlētāju tiesības, 27.11.2012. rakstā Nr.447 uzsverot, ka portāla tiešsaistes sistēma būs svarīgākais arguments tam, vai likuma grozījumos paredzētā atteikšanās no divu posmu principa parakstu vākšanā atbilst Satversmes 1. pantam.
2012. gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredzēja krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. No visiem dalībniekiem tikai ceturtā daļa atbalstīja šo ideju. Acīmredzami, ka tauta NAV nesaprātīga.
Saeimas 20.09.2012. sēdē (stenogramma: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/134) netika apspriests Konstitucionālo tiesību komisijas 17.09.2012. atzinums par Satversmes negrozāmo kodolu (komisijas vad. E.Levits). Netika apspriestas Valsts prezidenta iebildes pret likumprojektiem Nr.79 un Nr.175, kas nodoti atkārtotai caurlūkošanai, 03.08.2012., Nr.281. Šo sēdi nepareizi vadīja I. Lībiņa-Egnere. Jau 11. oktobrī virzīja likumprojektu Nr.417 ar pamatnodomu - ierobežot vēlētājus.
2. Vēl līdz šim (2022. gada decembrim) regula par ES līmeņa pilsoņu iniciatīvām faktiski nedarbojas divu iemeslu dēļ:
1) Pilsoņi savā vairumā par šo iespēju vienkārši nezina, jo ne valsts, ne pašvaldības necenšas informēt par šo likumu plašākas tautas masas. Par to neraksta arī privātā prese.
2) Nav tehniskā nodrošinājuma regulas izpildei, ja ES iniciatīvu rosinātu Latvijas pilsoņi. Lai arī portālā Latvija.lv ir iespējams parakstīt CVK reģistrētus Latvijas likumprojektus, pakalpojums ir “ierakts” portāla katalogā. Portālā nav iespēju parakstīt ES pilsoņu iniciatīvas, kuras arī ir CVK pārraudzībā. Elektroniskais paraksts ir tikai dažiem simtiem tūkstošu vēlētāju.
Regulas 211/2011 ieviešanai ir izdota otra regula 1179/2011 - tehniskās prasības balsošanas sistēmām (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011R1179).
Valsts amatpersonu pienākums ir visādi veicināt pilsoņu iesaistīšanos valsts pārvaldē, tajā skaitā apmācīt apliecinātājus, nodrošināt viņu darbu.
Krimināllikuma 90. pants (https://likumi.lv/ta/id/88966#p90) nosaka naudas sodus un brīvības atņemšanu par vēlēšanu tiesību un likumprojektu parakstīšanas ierobežošanu un kavēšanu.
Pareizi būtu, ja parakstu apliecinātāji plānotu savu darbu pretimnākoši un ērti pieejami vēlētājiem izvietotu informāciju – kad un kur var parakstīt CVK reģistrētos likumprojektus.
Regula Nr. 211/2011 netika ieviesta plānotajā termiņā 1. aprīlī. Tolaik sabiedrībā valdīja pacēlums. Ar šo regulu iemājotu ES labvēlīgo attiecību kultūra arī Latvijā.
Regulas ieviešana tika kavēta. Nokavējuma laikā mainījās attieksme pret vēlētāju tiesībām uz nelabvēlīgu. Kļūdas, kas pieļautas 2012. gadā, nav labotas.
Latvijas vēlētāju parakstīšanā pašlaik ir likumprojekts, reģistrēts CVK – atcelt 08.11.2012. likumu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (publ. Latvijas Vēstnesis, Nr.186, 27.11.2012).
Saeimā galīgajā lasījumā 08.11.2012. nobalsots atšķirīga nosaukuma likums “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pēc ziņām medijos, iekšējās kārtības pārraudzība Saeimā ir bijusi I.Lībiņas-Egneres kompetencē.
Nepareiza bija regulas neieviešana un MK virzītā likumprojekta Nr.175/Lp11 pievienošana citam likumprojektam Nr.Lp/79. Nav Ministru kabineta saskaņojuma šādai pievienošanai.
Uzskatām, ka I. Lībiņa-Egnere ar saviem pienākumiem nav tikusi galā un rīkojusies amorāli un prettiesiski.
Pastāv pamatotas šaubas par viņas spēju godprātīgi veikt savus pienākumus un būt par paraugu tiesu sistēmā strādājošajiem.
Aicinām virzīt citu kandidatūru tieslietu ministra amatam.
* Biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/) mērķis ir izglītot sabiedrību valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos saistībā ar Latvijas Atvērtās Pārvaldības plānu (https://www.mk.gov.lv/lv/atverta-parvaldiba) kopš 2011. gada, kad Latvija pievienojās starptautiskai iniciatīvai Atvērtās pārvaldības partnerība, Open Government Partnership (OGP).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
