Lībiņa-Egnere ar saviem pienākumiem nav tikusi galā un ir rīkojusies amorāli un prettiesiski
Biedrība Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā14.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
14. decembrī notiks Saeimas balsojums par MK jauno sastāvu. Biedrība „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” iebilst pret Ineses Lībiņas-Egneres virzīšanu tieslietu ministra amatam, jo uzskata, ka šīs personas rīcība ir mazinājusi pilsoņu iespējas piedalīties valsts pārvaldē, tādējādi graujot valsts pamatus.
Pamatojumā ir šādi fakti:
1. Līdz 2012. gada 1. aprīlim Latvijā bija jāievieš regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvām (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011R0211). MK 21.12.2011 iesniedza likumprojektu 175/Lp11, kam bija jāstājas spēkā 2012. gada 1. aprīlī. Saeima par atbildīgo norīkoja I. Lībiņu-Egneri. Likumprojektu skatīja 12.01.2012. un 16.02.2012., un pieņēma likumu 1. lasījumā.
26. aprīļa sēdē, kad jau no 1. aprīļa regulai vajadzēja būt ieviestai, Saeimas sēžu debatēs parādās idejas par to, ka tauta ir nesaprātīga un tai nedrīkst ļaut pieņemt lēmumus. Šāda ideja ir pretēja Satversmei.
Atbildīgā I. Lībiņa-Egnere ar grupu deputātu 2012. gada 26. aprīlī otrā lasījumā pievienoja MK rosināto likumprojektu Nr.175/Lp11 (stiprināt pilsoņu tiesības) citam likumprojektam Nr.79/Lp11 (Satversmes 14.panta izpilde - tiesības atlaist Saeimu). Sēdē sprieda likuma būtību grozīt uz pretējo, proti, ierobežot pilsoņu tiesības ierosināt jaunas likumdošanas, faktiski prasot uzlikt ierobežojumus tautai. (Skat. likumprojektus Nr.175/Lp11, 79/Lp11, 358/Lp11, 417/Lp11).
Iejaucās Valsts prezidents Andris Bērziņš, prasīja izpildīt regulu, lai ES nesāktu pārkāpuma procedūru pret Latviju. Prezidents nepiekrita ierobežot vēlētāju tiesības, 27.11.2012. rakstā Nr.447 uzsverot, ka portāla tiešsaistes sistēma būs svarīgākais arguments tam, vai likuma grozījumos paredzētā atteikšanās no divu posmu principa parakstu vākšanā atbilst Satversmes 1. pantam.
2012. gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredzēja krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. No visiem dalībniekiem tikai ceturtā daļa atbalstīja šo ideju. Acīmredzami, ka tauta NAV nesaprātīga.
Saeimas 20.09.2012. sēdē (stenogramma: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/134) netika apspriests Konstitucionālo tiesību komisijas 17.09.2012. atzinums par Satversmes negrozāmo kodolu (komisijas vad. E.Levits). Netika apspriestas Valsts prezidenta iebildes pret likumprojektiem Nr.79 un Nr.175, kas nodoti atkārtotai caurlūkošanai, 03.08.2012., Nr.281. Šo sēdi nepareizi vadīja I. Lībiņa-Egnere. Jau 11. oktobrī virzīja likumprojektu Nr.417 ar pamatnodomu - ierobežot vēlētājus.
2. Vēl līdz šim (2022. gada decembrim) regula par ES līmeņa pilsoņu iniciatīvām faktiski nedarbojas divu iemeslu dēļ:
1) Pilsoņi savā vairumā par šo iespēju vienkārši nezina, jo ne valsts, ne pašvaldības necenšas informēt par šo likumu plašākas tautas masas. Par to neraksta arī privātā prese.
2) Nav tehniskā nodrošinājuma regulas izpildei, ja ES iniciatīvu rosinātu Latvijas pilsoņi. Lai arī portālā Latvija.lv ir iespējams parakstīt CVK reģistrētus Latvijas likumprojektus, pakalpojums ir “ierakts” portāla katalogā. Portālā nav iespēju parakstīt ES pilsoņu iniciatīvas, kuras arī ir CVK pārraudzībā. Elektroniskais paraksts ir tikai dažiem simtiem tūkstošu vēlētāju.
Regulas 211/2011 ieviešanai ir izdota otra regula 1179/2011 - tehniskās prasības balsošanas sistēmām (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011R1179).
Valsts amatpersonu pienākums ir visādi veicināt pilsoņu iesaistīšanos valsts pārvaldē, tajā skaitā apmācīt apliecinātājus, nodrošināt viņu darbu.
Krimināllikuma 90. pants (https://likumi.lv/ta/id/88966#p90) nosaka naudas sodus un brīvības atņemšanu par vēlēšanu tiesību un likumprojektu parakstīšanas ierobežošanu un kavēšanu.
Pareizi būtu, ja parakstu apliecinātāji plānotu savu darbu pretimnākoši un ērti pieejami vēlētājiem izvietotu informāciju – kad un kur var parakstīt CVK reģistrētos likumprojektus.
Regula Nr. 211/2011 netika ieviesta plānotajā termiņā 1. aprīlī. Tolaik sabiedrībā valdīja pacēlums. Ar šo regulu iemājotu ES labvēlīgo attiecību kultūra arī Latvijā.
Regulas ieviešana tika kavēta. Nokavējuma laikā mainījās attieksme pret vēlētāju tiesībām uz nelabvēlīgu. Kļūdas, kas pieļautas 2012. gadā, nav labotas.
Latvijas vēlētāju parakstīšanā pašlaik ir likumprojekts, reģistrēts CVK – atcelt 08.11.2012. likumu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (publ. Latvijas Vēstnesis, Nr.186, 27.11.2012).
Saeimā galīgajā lasījumā 08.11.2012. nobalsots atšķirīga nosaukuma likums “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pēc ziņām medijos, iekšējās kārtības pārraudzība Saeimā ir bijusi I.Lībiņas-Egneres kompetencē.
Nepareiza bija regulas neieviešana un MK virzītā likumprojekta Nr.175/Lp11 pievienošana citam likumprojektam Nr.Lp/79. Nav Ministru kabineta saskaņojuma šādai pievienošanai.
Uzskatām, ka I. Lībiņa-Egnere ar saviem pienākumiem nav tikusi galā un rīkojusies amorāli un prettiesiski.
Pastāv pamatotas šaubas par viņas spēju godprātīgi veikt savus pienākumus un būt par paraugu tiesu sistēmā strādājošajiem.
Aicinām virzīt citu kandidatūru tieslietu ministra amatam.
* Biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/) mērķis ir izglītot sabiedrību valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos saistībā ar Latvijas Atvērtās Pārvaldības plānu (https://www.mk.gov.lv/lv/atverta-parvaldiba) kopš 2011. gada, kad Latvija pievienojās starptautiskai iniciatīvai Atvērtās pārvaldības partnerība, Open Government Partnership (OGP).
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
