Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijai tika dots laiks un iespēja paveikt gāzes tirgus liberalizāciju – kārtīgi, atbildīgi un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm. Taču, kā jau tas ierasts esošā varas monopola apstākļos, pat nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti bezatbildīgi un bez vajadzīgās kompetences, jo, kad ir varas monopols, par saviem lēmumiem nav jābūt nekādai, pat ne politiskajai atbildībai.

Tā vietā, lai rūpīgi un savlaicīgi sagatavotos tirgus liberalizācijai un paveiktu to, vadoties no sabiedrības interesēm un savlaicīgi, Latvijas gāzes tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas “Citadele” pārdošana, kā “Airbaltic” glābšana - līdz pēdējam brīdim novilcinot vajadzīgā risinājuma sagatavošanu un tad lielā steigā, saceļot ažiotāžu ap nebūtiskiem aspektiem, lai novērstu uzmanību un analīzi no būtiskā – tas ir, cik izdevīgs un drošs būs piedāvātais liberalizācijas risinājums Latvijas patērētājam, tā vietā tiek “izdzīts” risinājums, lai radītu īpaši labvēlīgus nosacījums kādam specifiskam “finanšu investoram”, piesedzot to visu, protams,  ar sabiedrības interesēm, bet tā arī nespējot pamatot tās.

Piemēram:

- Kādēļ tā vietā, lai liktu īstenot vienkāršu, ātru un efektīvu AS “Latvijas gāze” (LG) sadalīšanu atbilstoši ES likumdošanas normām un principiem - t.i. nodalot infrastruktūru (dabīgo monopolu) no tirdzniecības, tā vietā tiek piedāvāts sarežģīts – līdz ar to Latvijas patērētājiem par vairākiem miljoniem eiro dārgāks un ilgi īstenojams LG sadalīšanas modelis, kas nav ne sabiedrības interesēs un ir arī pretēji publiski paustajai “liberalizatoru” vēlmei - īstenot pēc iespējas ātrāku tirgus liberalizāciju?

Toties tas ir ļoti  izdevīgi kādam “finanšu investoram”, kuram tādejādi tiek izgriezta LG “fileja” (Inčukalns un maģistrālie cauruļvadi), bet sadales tīkli, kas ir svarīgs infrastruktūras elements, lai aizsniegtu Latvijas patērētāju, tiek atstāts esošajam monopolistam,  jo tas ir ļoti  neērts aktīvs “finanšu investoram”, kuram tad būtu jāuzņemas visi tā uzturēšanas  izdevumi un ekspluatācijas problēmas.

- Kādēļ pretēji ES normatīvajos aktos noteiktajam likumprojektā ir nepieciešams paredzēt īpašus nosacījumus tieši “finanšu investoram”, lai dotu tam iespēju kontrolēt gan stratēģiski nozīmīgo gāzes infrastruktūru, gan gāzes tirdzniecību?

Savukārt, lai neradītu konkurenci “finanšu investoram”, likumprojekts vispār liedz iespēju iegādāties un pārvaldīt Latvijai tik nozīmīgo gāzes infrastruktūru stratēģiskajam investoram (piemēram, jebkādai ASV enerģētikas kompānijai). Tas ir neloģiski un pretēji valsts drošības interesēm – jo, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu Inčukalna gāzes krātuves ekspluatāciju, Latvijas interesēs būtu piesaistīt tieši stratēģisko investoru ar atbilstošu kompetenci.

- Kādēļ izmisīgi, pat maldinot deputātus ar nepatiesiem faktiem, bija jācenšas ietvert likumprojektā valstij neizpildāmas saistības pret jaunajiem Inčukalna īpašniekiem un, tikai pateicoties Saeimas Juridiskā biroja nelokāmajai pozīcijai, likumprojektā tika iestrādāta tāda redakcija, kas pieļauj arī tiesiski pamatotu risinājumu attiecībā uz Inčukalna pazemes dzīlēm?

- Kādēļ ir nepieciešams veidot tādu riskantu tirgus modeli, kas nenodrošina Latvijas patērētājiem vajadzīgo gāzes apgādes drošumu, bet ir izdevīgs tirgus spekulantiem, kuriem nevajadzēs uzņemties atbildību par savām gāzes piegādēm?

Turklāt likumprojekts paredz, ka izmaksas par kāda tirgotāja bezatbildīgo rīcību būs jāsedz visiem pārējiem tirgus dalībniekiem - katram Latvijas patērētājam, pat ja tas nav šī tirgotāja klients! Tas ir absurdi un diskriminējoši.

Savukārt EM sniegtie iebildumi, ka šādiem gadījumiem ir paredzētas drošības rezerves, tāpēc nav nepieciešams paredzēt nekādu tirgotāju atbildību veidot savas rezerves, lai segtu iespējamos komerciālos riskus, rada nopietnas pamatotas bažas, vai šajā institūcijā vispār vēl ir saglabājusies kompetence un spēja sajēgt pat pašos pamatos pareizus un drošus  enerģētikas tirgus organizācijas principus, ja vien netiek prezumēts, ka patiesībā EM labi apzinās sava radītā “liberalizācijas modeļa” riskus, kas tiešām reāli var izraisīt enerģētisko krīzi, kuras gadījumā tiešām tad ir paredzētas šīs drošības rezerves.

Ne uz vienu no šiem, un ne tikai šiem, jautājumiem likumprojekta virzītāji tā arī nespēja sniegt jēdzīgas atbildes – savukārt deputātu pamatotie mēģinājumi to noskaidrot melīgi tika pasniegti kā centieni aizkavēt tirgus liberalizāciju. Lai gan patiesībā tie paātrinātu sekmīgu un sakārtotu gāzes tirgus liberalizāciju, turklāt - atbilstošu Latvijas patērētāju interesēm (kas laikam nebija “liberalizatoru” patiesais mērķis).

Rezultātā likumprojekts tika virzīts apstiprināšanai kā svētie raksti, liekot to deputātiem atbalstīt, paļaujoties uz “aklu ticību” un virzītāju “revolucionāro pārliecību”, nesniedzot šai pārliecībai nekādu argumentētu pamatojumu un  atbilstošu juridisko izvērtējumu. Pat izmisīgi slēpjot to.

Liels vairums likumprojekta grozījumu vispār tika iesniegti pēc termiņa beigām, deputātiem par tiem uzzinot tikai komisijas sēdē, kurā uzreiz bija jābalso par šiem priekšlikumiem. (Kāda jēga tad Satversmē noteiktajai valsts varas kārtībai?)

Tāpat kā pēdējā brīdī valdībā pieņemtie “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kuri tiek sabiedrībai pasniegti kā iespēja atbrīvot gāzes tirgu Latvijas lietotājiem jau tagad, patiesībā tirgu nevis “atbrīvo”, bet “izmežģī” vēl vairāk – paredzot, ka gāzes tirdzniecība vienlaikus ir gan regulēta, gan atbrīvota, tādejādi dodot iespēju esošajam gāzes monopolistam apstrīdēt šādu šizofrēnisku liberalizāciju un ievilkt valsti dārgās un garās tiesvedībās, turklāt noklusējot no sabiedrības to, ka lielāko tiesu šajos noteikumos apstiprināto normu ir sagatavojis sev pats gāzes monopolists, lai nostiprinātu savu varu pār gāzes lietotāju, piemēram, mājsaimniecībām radot bezmaz vai dzimtbūtniecisku atkarību, paredzot normu, ka mājsaimniecība var atteikties no gāzes apgādes tikai tad, ja vietā ir atrasts kāds cits…

Šis ir hrestomātisks varas monopola visatļautības un bezatbildības piemērs, kad, piesedzoties ar sabiedrības interesēm, tiek īstenots kārtējais varas monopola nekompetentais, iespējams, arī angažētais lēmums, par kuru Latvijas sabiedrībai atkal nāksies dārgi maksāt, lai tikai kādam sanāktu kārtējais “veiksmes stāsts”.

Diemžēl ļoti iespējams, ka maksāt par to nāksies ne tikai gāzes patērētājiem, bet visai Latvijas sabiedrībai, jo, lai gan ES paredz nepieciešamību īstenot enerģētikas tirgus liberalizāciju un dalībvalstu tiesības izvēlēties tām atbilstošu liberalizācijas modeli, vienlīdz ar to tiek noteikts, ka šīs tiesības dalībvalstij ir jāpiemēro samērīgi, ievērojot privāto subjektu tiesības, aizskarot tās ne vairāk, kā tas ir objektīvi nepieciešams, un šādam  aizskārumam ir jābūt argumentēti pamatotam ar to labumu, ko no tā gūs sabiedrība ­– uz to savos lēmumos ir norādījusi arī Eiropas kopienas tiesa, izskatot līdzīgus gadījumus. Lieki piebilst, ka Latvijas gadījumā nekas tāds nav ticis paveikts, lai gan to nepavisam nebija grūti izdarīt, ja tik tiešām visa šī “liberalizācija” būtu virzīta, vadoties no sabiedrības interesēm.

Var, protams, atrunāties, ka enerģētika ir sarežģīta joma un ir vajadzīga vairāku gadu pieredze, lai veidotos adekvāta izpratne par to, bet EM tik bieži mainās vadība, tāpēc tā vienkārši nepagūst šo izpratni iegūt, tāpat kā pašlaik tas ir noticis ar LG - var jau likumprojekta virzītāji priecāties par šādu situāciju un tādejādi sasniegto “risinājumu”, kurš sabiedrībai tiek pasniegts kā “liela valsts uzvara”, taču patiesībā ir panākts, izmantojot monopolista pašreizējo kompetences trūkumu, un balstās uz cerībām par tā naivo un paklausīgi labsirdīgo rīcību nākotnē.

Pieredze gan liecina, ka jārēķinās būtu ar kaut ko pavisam citu – tādēļ ir jāatzīst, ka tā ir ļoti aprobežota un vieglprātīga attieksme (nu, bet tās jau tagad būs citu problēmas), jo atšķirībā no EM esošajam monopolistam – ja ne menedžmentam, tad akcionāriem jau noteikti - vēl būs laiks un kapacitāte veikt kompetentu notikušā izvērtējumu, apjaust un vēlāk arī izmantot savās interesēs pieļautās “liberalizatoru” neatbilstības un sastrādātās nejēdzības. Bet Latvijas valstij un visiem Latvijas patērētājiem būs iespēja to visu apmaksāt, kā jau tas ir ierasts un kļuvis par “normālu” rutīnu esošā varas monopola visatļautības un bezatbildības apstākļos.

Varbūt tomēr beidzot būtu laiks aizdomāties, kāpēc tieši šādu tirgus liberalizāciju esam pelnījuši?...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...