Liberālisma gals: "case study" – Zviedrija

Taču ideoloģiskajā jomā arvien vairāk iezīmēsies Rietumu pasaulei aktuāls dalījums. To sauks ļoti dažādos vārdos – konservatīvisms Vs. Progresīvisms, liberālisms Vs. Nacionālisms, globālisms Vs. Suverenitāte (nesaprotamu iemeslu dēļ vārds „kreisais’’ ir rezervēts tieši pro-krieviskajai nometnei – tas padara ideoloģisko klasifikāciju sarežģītāku). Man labāk patīk dalījums – valstiska domāšana un globālistiska domāšana. Tas skaidrāk parāda ideoloģijas subjektu – vieniem ideju centrā ir valsts stiprināšana (šeit loģiski arī seko atbalsts demogrāfijai, robežu sargāšana, vērtību izglītība), citiem – lojalitāte abstraktai cilvēcei un tās labklājībai (humānais pienākums palīdzēt „bēgļiem’’, valsts varas apšaubīšana hibrīdkara apstākļos…).

Soli priekšgalā nemitīgi atrodas globālistiskās domāšanas pārstāvji – galvenokārt tāpēc, ka viņi steidz Latvijā ieviest tās idejas, kas Rietumeiropā un ASV valda vairākas desmitgades. Tas arī padara paredzamus daudzus nākamos viņu gājienus – un to iznākumu. Ar Latviju nenotiek nekas unikāls – tikai viss tas, kas ar nelielu laika nobīdi ir noticis ar Rietumeiropu. Zviedrija vienmēr ir interesants pārdomu temats – pirmkārt, tā ļoti radikāli ievieš dažādus sociālos eksperimentus, kas vērsti uz tradicionālās sabiedrības pārveidošanu; otrkārt, tā arī atrodas ļoti tuvu mums kaimiņos, tāpēc ir vieglāk apzināties riskus, ko šāda sabiedrības pārveidošana nes (atšķirībā no ASV aktualitātēm, kuras daudziem Latvijā joprojām šķiet kā tālas un nesaistošas, kaut arī, piemēram, „trans-seksuāļu labierīcību problēma”, pateicoties Stambulas konvencijai, drīz varētu kļūt aktuāla arī Latvijā).

Zviedrija visradikālāk ievieš mūsdienu liberālisma politiku, kurā ir divi galvenie virzieni:

1) Indivīda atbrīvošana no jebkādām kolektīvām identitātēm. Tas pamatā attiecas uz pašiem zviedriem – ideja, ka nav tādas zviedru kultūras. Zviedru kultūra ir „sociāls konstrukts’’ – mēs visi esam imigrācijas sekas;

2) Ne-zviedru identitāšu stiprināšana. Zviedru „rasisma’’ apspiesto minoritāšu kolektīvā identitāte tiek stiprināta – gan attiecībā uz dažādām zviedru seksuālajām minoritātēm, gan arī attiecībā uz imigrantu identitātēm, kuri valstī tiek ievesti arvien katastrofālākos apjomos.[1] Cik ilgi šāds pašiznīcinošs modelis var darboties? Pagaidām vēl darbojas. Taču pretrunas starp dažādām minoritāšu grupām iezīmējas arvien skaidrāk.

Nesen pirmajam Zviedrijas musulmaņu ministram („Dzīvesvietu un urbānās attīstības ministrija’’) Mehmetam Kaplanam bija jāatkāpjas, jo atklājās viņa saistība ar radikālu turku musulmaņu grupējumu.[2] Šis grupējums „Pelēkie vilki’’ atklāti ienīst armēņus un ebrejus. Kaplans arī ticis saistīts ar Turcijas valsts vadības vēlmi ietekmēt Eiropas valstu politiku.[3] Kaplans agrāk ir salīdzinājis Zviedrijas islāmistus, kas karo ISIS rindās, ar brīvprātīgajiem 1939. gada „Ziemas karā’’.[4] “Zaļās partijas’’ nosaukums nav saistīts ar islāmismam raksturīgo  zaļo krāsu, bet gan ar videi draudzīgu politiku, tomēr šī partija ir bijusi kaislīga imigrācijas politikas veicinātāja, tās līderei pat apraudoties tiešajā ēterā, kad imigrācijas apjomi tika samazināti[5], bet 11. septembra teroraktus nosaucot par „incidentu’’[6]. Pētnieki uzskata, ka šī partija varētu būt „cauraugusi’’ ar islāmistiskajiem ekstrēmistiem.[7] 

Tas ne tikai spilgti parāda „Zviedrijas modeļa’’ un Zviedrijas integrācijas politikas izgāšanos, bet arī parāda paša liberālisma modeļa izgāšanos valdībā, kuras ārlietu ministre reiz solīja „feministisku ārpolitiku’’[8]. Kamēr Zviedrija plāno „feministisku ārpolitiku’’, tā nespēj nodrošināt elementāru sieviešu tiesību aizstāvēšanu pašu zemē, izvirzoties priekšgalā izvarošanu statistikas ziņā[9].

Nonākšana pie secinājuma, ka nav iespējams aizvietot Rietumu kultūru ar citām kultūrām un vienlaicīgi cīnīties par feminismu, teorētiski nepieprasa milzīgas intelektuālās spējas. Atliek arī paskatīties, kā, piemēram, LGBT tiesību popularizēšana sadzīvo ar radikālo islāmu citās valstīs, lai saprastu, ka savstarpēji izslēdzošu kolektīvo identitāšu stiprināšana vienā teritorijā nevar novest pie kaut kā laba[10]. Tāpēc ir pārsteidzoši, ka tikai tagad prese pašā Zviedrijā ir izpētījusi tās „integrācijas lepnuma’’ saistību ar viņa radikālajiem ticības brāļiem. Iespējams, ka tas ir skaidrojams ar cīņām pašas Zviedrijas valdošās koalīcijas iekšienē – Zviedrijas sociāldemokrātu vēlmi aizvietot „Zaļos’’ ar ideoloģiski tuvāko „Kreiso partiju’’ (līdz 1990. gadam – „Komunistiskā partija’’). Lai nu paliek cīniņi dažādas pakāpes komunistu starpā… liberālisma izgāšanās Zviedrijā (Rietumos, Latvijā..) ir tikai loģiska pašā teorijā iebūvēto pretrunu dēļ.

[1] Vairāk nekā 100 000 imigrantu valstī ar 9 milj. iedzīvotāju (no tiem aptuveni 2 milj. ir agrāk ieceļojuši imigranti) saskaņā ar oficiālo statistiku https://sweden.se/migration/#2015

[2] http://www.expressen.se/nyheter/sa-gick-det-till-nar-kaplan-sparkades/

[3] http://www.svt.se/nyheter/inrikes/kaplan-umgas-med-erdo-ans-man-i-sverige

[4] http://stefanolsson.nu/2014/07/01/miljopartiet-liknar-jihadister-vid-frivilliga-under-finska-vinterkriget/

[5] https://www.youtube.com/watch?v=hKXEUalVsWc

[6] http://www.dailymail.co.uk/news/article-3547291/Sweden-s-deputy-PM-sparks-outcry-describing-9-11-Twin-Towers-attack-September-11-accidents.html

[7] http://www.expressen.se/nyheter/forskare-mp-kan-ha-infiltrerats-av-islamister/

[8] http://www.independent.co.uk/news/world/europe/margot-wallstr-m-can-sweden-s-feminist-foreign-minister-be-both-radical-and-influential-and-make-the-10112015.html

[9] http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/29321-zviedrija-%E2%80%93-rietumu-izvarosanu-galvaspilseta

[10] http://www.bbc.com/news/world-asia-36128729?SThisFB

Pārpublicēts no http://www.raiviszeltits.lv/liberalisma-gals-case-study-zviedrija/

Novērtē šo rakstu: