Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija pamazām, bet apņēmīgi iekļaujas kopējās Rietumu politiskajās tendencēs. Cīņa par „tikumību’’, LGBT jautājumi, masu imigrācija – tās ir nevis jaunas aktualitātes, bet gan galvenie politiskie cīņas jautājumi Rietumos, kuri arvien vairāk izvirzīsies aktualitāšu priekšgalā arī tieši Latvijā. Latvijas situāciju īpašu padara lielā krievvalodīgo sabiedrības daļa, kas Krievijai ir viens no galvenajiem ģeopolitiskajiem resursiem. Tāpēc jautājumi par, piemēram, okupācijas sekām joprojām aizņems ievērojamu politiskās dienaskārtības daļu – Ušakova nesenais karikatūru skandāls ir šāds piemērs.

Taču ideoloģiskajā jomā arvien vairāk iezīmēsies Rietumu pasaulei aktuāls dalījums. To sauks ļoti dažādos vārdos – konservatīvisms Vs. Progresīvisms, liberālisms Vs. Nacionālisms, globālisms Vs. Suverenitāte (nesaprotamu iemeslu dēļ vārds „kreisais’’ ir rezervēts tieši pro-krieviskajai nometnei – tas padara ideoloģisko klasifikāciju sarežģītāku). Man labāk patīk dalījums – valstiska domāšana un globālistiska domāšana. Tas skaidrāk parāda ideoloģijas subjektu – vieniem ideju centrā ir valsts stiprināšana (šeit loģiski arī seko atbalsts demogrāfijai, robežu sargāšana, vērtību izglītība), citiem – lojalitāte abstraktai cilvēcei un tās labklājībai (humānais pienākums palīdzēt „bēgļiem’’, valsts varas apšaubīšana hibrīdkara apstākļos…).

Soli priekšgalā nemitīgi atrodas globālistiskās domāšanas pārstāvji – galvenokārt tāpēc, ka viņi steidz Latvijā ieviest tās idejas, kas Rietumeiropā un ASV valda vairākas desmitgades. Tas arī padara paredzamus daudzus nākamos viņu gājienus – un to iznākumu. Ar Latviju nenotiek nekas unikāls – tikai viss tas, kas ar nelielu laika nobīdi ir noticis ar Rietumeiropu. Zviedrija vienmēr ir interesants pārdomu temats – pirmkārt, tā ļoti radikāli ievieš dažādus sociālos eksperimentus, kas vērsti uz tradicionālās sabiedrības pārveidošanu; otrkārt, tā arī atrodas ļoti tuvu mums kaimiņos, tāpēc ir vieglāk apzināties riskus, ko šāda sabiedrības pārveidošana nes (atšķirībā no ASV aktualitātēm, kuras daudziem Latvijā joprojām šķiet kā tālas un nesaistošas, kaut arī, piemēram, „trans-seksuāļu labierīcību problēma”, pateicoties Stambulas konvencijai, drīz varētu kļūt aktuāla arī Latvijā).

Zviedrija visradikālāk ievieš mūsdienu liberālisma politiku, kurā ir divi galvenie virzieni:

1) Indivīda atbrīvošana no jebkādām kolektīvām identitātēm. Tas pamatā attiecas uz pašiem zviedriem – ideja, ka nav tādas zviedru kultūras. Zviedru kultūra ir „sociāls konstrukts’’ – mēs visi esam imigrācijas sekas;

2) Ne-zviedru identitāšu stiprināšana. Zviedru „rasisma’’ apspiesto minoritāšu kolektīvā identitāte tiek stiprināta – gan attiecībā uz dažādām zviedru seksuālajām minoritātēm, gan arī attiecībā uz imigrantu identitātēm, kuri valstī tiek ievesti arvien katastrofālākos apjomos.[1] Cik ilgi šāds pašiznīcinošs modelis var darboties? Pagaidām vēl darbojas. Taču pretrunas starp dažādām minoritāšu grupām iezīmējas arvien skaidrāk.

Nesen pirmajam Zviedrijas musulmaņu ministram („Dzīvesvietu un urbānās attīstības ministrija’’) Mehmetam Kaplanam bija jāatkāpjas, jo atklājās viņa saistība ar radikālu turku musulmaņu grupējumu.[2] Šis grupējums „Pelēkie vilki’’ atklāti ienīst armēņus un ebrejus. Kaplans arī ticis saistīts ar Turcijas valsts vadības vēlmi ietekmēt Eiropas valstu politiku.[3] Kaplans agrāk ir salīdzinājis Zviedrijas islāmistus, kas karo ISIS rindās, ar brīvprātīgajiem 1939. gada „Ziemas karā’’.[4] “Zaļās partijas’’ nosaukums nav saistīts ar islāmismam raksturīgo  zaļo krāsu, bet gan ar videi draudzīgu politiku, tomēr šī partija ir bijusi kaislīga imigrācijas politikas veicinātāja, tās līderei pat apraudoties tiešajā ēterā, kad imigrācijas apjomi tika samazināti[5], bet 11. septembra teroraktus nosaucot par „incidentu’’[6]. Pētnieki uzskata, ka šī partija varētu būt „cauraugusi’’ ar islāmistiskajiem ekstrēmistiem.[7] 

Tas ne tikai spilgti parāda „Zviedrijas modeļa’’ un Zviedrijas integrācijas politikas izgāšanos, bet arī parāda paša liberālisma modeļa izgāšanos valdībā, kuras ārlietu ministre reiz solīja „feministisku ārpolitiku’’[8]. Kamēr Zviedrija plāno „feministisku ārpolitiku’’, tā nespēj nodrošināt elementāru sieviešu tiesību aizstāvēšanu pašu zemē, izvirzoties priekšgalā izvarošanu statistikas ziņā[9].

Nonākšana pie secinājuma, ka nav iespējams aizvietot Rietumu kultūru ar citām kultūrām un vienlaicīgi cīnīties par feminismu, teorētiski nepieprasa milzīgas intelektuālās spējas. Atliek arī paskatīties, kā, piemēram, LGBT tiesību popularizēšana sadzīvo ar radikālo islāmu citās valstīs, lai saprastu, ka savstarpēji izslēdzošu kolektīvo identitāšu stiprināšana vienā teritorijā nevar novest pie kaut kā laba[10]. Tāpēc ir pārsteidzoši, ka tikai tagad prese pašā Zviedrijā ir izpētījusi tās „integrācijas lepnuma’’ saistību ar viņa radikālajiem ticības brāļiem. Iespējams, ka tas ir skaidrojams ar cīņām pašas Zviedrijas valdošās koalīcijas iekšienē – Zviedrijas sociāldemokrātu vēlmi aizvietot „Zaļos’’ ar ideoloģiski tuvāko „Kreiso partiju’’ (līdz 1990. gadam – „Komunistiskā partija’’). Lai nu paliek cīniņi dažādas pakāpes komunistu starpā… liberālisma izgāšanās Zviedrijā (Rietumos, Latvijā..) ir tikai loģiska pašā teorijā iebūvēto pretrunu dēļ.

[1] Vairāk nekā 100 000 imigrantu valstī ar 9 milj. iedzīvotāju (no tiem aptuveni 2 milj. ir agrāk ieceļojuši imigranti) saskaņā ar oficiālo statistiku https://sweden.se/migration/#2015

[2] http://www.expressen.se/nyheter/sa-gick-det-till-nar-kaplan-sparkades/

[3] http://www.svt.se/nyheter/inrikes/kaplan-umgas-med-erdo-ans-man-i-sverige

[4] http://stefanolsson.nu/2014/07/01/miljopartiet-liknar-jihadister-vid-frivilliga-under-finska-vinterkriget/

[5] https://www.youtube.com/watch?v=hKXEUalVsWc

[6] http://www.dailymail.co.uk/news/article-3547291/Sweden-s-deputy-PM-sparks-outcry-describing-9-11-Twin-Towers-attack-September-11-accidents.html

[7] http://www.expressen.se/nyheter/forskare-mp-kan-ha-infiltrerats-av-islamister/

[8] http://www.independent.co.uk/news/world/europe/margot-wallstr-m-can-sweden-s-feminist-foreign-minister-be-both-radical-and-influential-and-make-the-10112015.html

[9] http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/29321-zviedrija-%E2%80%93-rietumu-izvarosanu-galvaspilseta

[10] http://www.bbc.com/news/world-asia-36128729?SThisFB

Pārpublicēts no http://www.raiviszeltits.lv/liberalisma-gals-case-study-zviedrija/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...