Levits un viņa kanceleja atkal stīvējas ar „īpašo viesu” saraksta atklāšanu
PIETIEK25.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc 17. novembrī notikušās svinīgās pieņemšanas, kas tika rīkota par godu valsts proklamēšanas 101. gadadienai, pagājusi jau nedēļa, bet valsts prezidents Egils Levits un viņa kanceleja jau tradicionāli stīvējas ar pieņemšanas viesu saraksta atklāšanu sabiedrībai.
Kā zināms, administratīvā tiesa ir sākusi tiesvedību saistībā ar Levita kancelejas rīcību, slēpjot ziņas par Levita „inaugurācijas ballītes” viesu izvēles kritērijiem un saistītiem jautājumiem.
Kā zināms, inaugurācijas pasākuma ielūgto sarakstu Levita „komanda” publiskoja tikai pēc divu nedēļu izvairīšanās, stomīšanās un melošanas, bet pēc tam atklājās, ka jaunā prezidenta kanceleja mēģina noslēpt arī lielāko daļu no „inaugurācijas ballītes” izmaksām.
„Sarīkojuma izmaksas veido šādas izmaksu pozīcijas - telpu noformējums ar ziediem - EUR 6255.70 (seši tūkstoši divi simti piecdesmit pieci euro un 70 centi), pasākuma vadīšana un muzikālie priekšnesumi - EUR 3210.00 (trīs tūkstoši divi simti desmit euro), pasākuma scenogrāfijas izstrāde un tās tehniskā īstenošana - EUR 12042.80 (divpadsmit tūkstoši četrdesmit divi euro un 80 centi), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojums - EUR 400.00 (četri simti euro), pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas - EUR 150.00 (viens simts piecdesmit euro),” – šāda bija prezidenta kancelejas oficiālā atbilde par pasākuma izmaksām.
Taču šajā oficiāli sniegtajā informācijā, kuras sagatavošana Levita kancelejai bija prasījusi veselas divas nedēļas, bija „piemirsta” ievērojamākā pasākuma izmaksu daļa, kuras dēļ visa „ballīte” nodokļu maksātājiem izmaksāja vismaz 48 tūkstošus eiro. Runa ir par ēdināšanas un dzirdināšanas izmaksām.
Tikai pēcāk Levita kanceleja bija spiesta atklāt, par ko tieši samaksāti prezidenta viesu ēdināšanai un dzirdināšanai iztērētie 26 tūkstoši eiro. Tāpat tikai pēc lielas stīvēšanās tika publiskots ielūgto viesu saraksts, turklāt par virkni viesu Levita kanceleja tā arī nevēlējās paskaidrot – par kādiem nopelniem tie ielūgti.
Savukārt tagad, kad pagājusi jau nedēļa kopš Levita rīkotās svinīgās svētku pieņemšanas Rīgas pilī, viņš un viņa kanceleja jau atkal vilcinās atklāt ielūgto sarakstu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
