Levits nākamgad tiks pie ļoti nepieciešama flīģeļa par 183 921 eiro un dāsna finansējuma citām savām svarīgajām lietām
PIETIEK13.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Rīgas pils Svētku zālē būtu iespējams „nodrošināt valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa reprezentācijas pasākumus”, valsts prezidenta Egila Levita kanceleja viņa uzdevumā ir pieprasījusi un nākamā gada valsts budžeta projektā arī saņēmusi 183 921 eiro.
Šogad Valsts prezidenta kancelejas tēriņiem budžetā bija paredzēts atvēlēt 5,5 miljonus eiro, un kancelejas mājas lapā atrodamajā „Budžeta paskaidrojumā par 2021. gadu” bija minēts, ka arī 2022. un 2023. gadā tēriņi būšot līdzīgi.
Tie ir izrādījušies meli, - koā E. Levita kanceleja nākamgad vēlas tērēt 6,7 miljonus eiro, tātad par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Jaunajā valsts budžeta projektā „prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums” E. Levita kancelejai nākamajā gadā paredzēts 1,237 miljonu eiro apmērā, un nav runas tikai par prezidentam savajadzējušos flīģeli vien.
Lai „stiprinātu sabiedrības izpratni par valsts prezidenta institūcijas nozīmi Latvijas valsts politiskajā sistēmā”, paredzēts iztērēt 40 000 eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem pasākumu kopumam ar nosaukumu „„Valsts prezidenta institūcijai 100” pasākumu nodrošināšana”, bet E. Levita kancelejas „kapacitātes stiprināšanai” tā pieprasījusi vēl 220 845 eiro.
Papildus tam E. Levita kanceleja iecerējusi nākamgad saņemt vēl 155 050 eiro „Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai” un "atzīmēt Satversmes pieņemšanas simtgadi, veidot dialogu ar dažādām sabiedrības grupām, lai vairotu izpratni par Satversmi un tajā ietvertajām vērtībām", bet 568 000 eiro – „Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanai” (kopā samits Latvijas budžetam izmaksās pusotru miljonu eiro). Visbeidzot 70 000 eiro paredzēti Rīgas pils dārza labiekārtošanai.
Par Krišjāņa Kariņa valdības jau apstiprināto valsts budžeta projektu, kurā paredzēti šie izdevumi, vēl ir jālemj Saeimai. Jāpiebilst, ka tajā K. Kariņa valdība nav aizmirsusi arī pati sevi, - "resora “Ministru kabinets” valsts pārvaldes efektivitātes un kapacitātes stiprināšanai un IKT, materiāli tehniskās bāzes kapacitātes stiprināšanai" tā papildus vēlas saņemt 1,429 miljonus eiro.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
