Levita padomnieces Ēlertes dēls no „vecākā eksperta” vietas Izglītības un zinātnes ministrijā šķīries jau pēc divarpus nedēļu „darba”
PIETIEK15.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta pusslodzes padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs Ēlerts no „vecākā eksperta” vietas šķīries jau pēc divarpus nedēļas ilguša „darba”, kaut faktiski vēl īsāka laika posma, ņemot vērā Jāņu brīvdienas. „Jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt,” Pietiek apliecināja kāds avots ministrijā.
K. Ēlerts par vecāko ekspertu Izglītības un zinātnes ministrijā bija kļuvis 16. jūnijā, jau divas dienas vēlāk iesniedzot deklarāciju. Oficiāli viņš skaitījās uzvarējis „atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku). Ministrija apliecina, ka darba attiecības ar viņu pārtrauktas 2. jūlijā.
Kā izrietēja no konkursa materiāliem, K. Ēlerts, kas līdz tam nevienu valsts amatpersonas deklarāciju nav aizpildījis (un tātad nav strādājis nevienā ierēdņa amatā), bija atzīts par atbilstošu šādām prasībām:
- Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku.
- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
- Pieredze darbā valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai cita relevanta darba pieredze ilgāka par 2 gadiem.
- Pieredze Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos ilgāka par diviem gadiem.
- Pieredze plašu starptautisko pasākumu organizēšanā.
- Pieredze darbā ar liela apjoma informāciju angļu valodā.
- Vēlama studiju vai darba pieredze starptautiskajā vidē.
- Zināšanas par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.
- Zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu.
- Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi un virzību Ministru kabinetā vai Saeimā.
- Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.
- Ļoti labas angļu valodas zināšanas.
- Spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, noteikt uzdoto darbu prioritātes.
- Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu.
- Prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes.
Oficiālais K. Ēlertam „sakārtotā” amata mērķis ir „plānot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politiku starptautisko jautājumu kontekstā, t.sk. nodrošināt sadarbību ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs”.
Galvenie amata pienākumi:
- Veikt ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” 1.kārtas projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – Projekts) īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi, tostarp:
- veidot sistēmu mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs, ar mērķi paplašināt Latvijas pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, kas ietver kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, kā arī ar latviešu diasporu saistīto aktivitāšu organizēšanu, kas paredzētas Projekta ietvaros.
- Piedalīties augstākās izglītības un zinātnes jomas politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, apkopojot informāciju par starptautiskiem jautājumiem augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un līgumu projektus departamenta kompetences jomās.
- Sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektiem departamenta kompetences jautājumos, kā arī piedalīties starpinstitūciju sanāksmēs.
- Piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sagatavošanā un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas veidošanā un nodrošināšanā.
- Sniegt informāciju un pārskatus par augstāko izglītību un zinātni Latvijā.
- Piedalīties ministrijas pārstāvju vizīšu organizēšanā uz sadarbības institūcijām vai to rīkotajiem pasākumiem un sadarbības institūciju pārstāvju vizīšu organizēšanā Latvijā.
- Piedalīties vietējos un ārzemju pasākumos (konferencēs, semināros, sapulcēs, sanāksmēs, sēdēs, darba grupās).
- Sagatavot atbildes uz ministrijā saņemto korespondenci atbilstoši departamenta kompetencei.
Par šīm pūlēm K. Ēlerta saņemamie labumi no valsts līdzekļiem būtu: „Mēnešalga: 1.kategorijai 1253 euro, 2.kategorijai 1442 euro, 3.kategorijai 1647 euro, atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei; amats klasificēts 36.amata saimes III līmenī, 12.mēnešalgu grupa, sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, stājoties amatā, labi darba apstākļi - Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Vecrīgā).”
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums par konkursa norisi un K. Ēlerta veikumu vecākā eksperta amatā.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
