Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta pusslodzes padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs, no „vecākā eksperta” vietas Izglītības un zinātnes ministrijā šķiroties jau pēc divarpus nedēļas ilguša „darba”, izsprucis no nepieciešamības publiski atklāt, cik šajā laikā ir „nopelnījis”.

Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, ir jāiesniedz VID divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas, ja persona valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem.

Līdz ar to, ja persona stājas darbā ierēdņa amatā kādā valsts iestādē un pēc nepilna mēneša darbu pamet, šai personai nav jāaizpilda valsts amatpersonas deklarācija, atstājot amatpersonas amatu. Uz šī nosacījuma pamata arī K. Ēlertam vecākā eksperta amatā „nopelnītā” summa nav jāatklāj.

K. Ēlerts par vecāko ekspertu Izglītības un zinātnes ministrijā bija kļuvis 16. jūnijā. Oficiāli viņš skaitījās uzvarējis „atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku).

Taču ilgi valsts darbā kādreizējās redaktores un miljonāres dēls nenoturējās. Ministrija apliecina, ka darba attiecības ar viņu pārtrauktas 2. jūlijā. „Jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt,” Pietiek apliecināja kāds avots ministrijā.

Kā izrietēja no konkursa materiāliem, K. Ēlerts, kas līdz tam nevienu valsts amatpersonas deklarāciju nav aizpildījis (un tātad nav strādājis nevienā ierēdņa amatā), bija atzīts par atbilstošu šādām prasībām:

- Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku.

- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

- Pieredze darbā valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai cita relevanta darba pieredze ilgāka par 2 gadiem.

- Pieredze Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos ilgāka par diviem gadiem.

- Pieredze plašu starptautisko pasākumu organizēšanā.

- Pieredze darbā ar liela apjoma informāciju angļu valodā.

- Vēlama studiju vai darba pieredze starptautiskajā vidē.

- Zināšanas par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.

- Zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu.

- Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi un virzību Ministru kabinetā vai Saeimā.

- Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.

- Ļoti labas angļu valodas zināšanas.

- Spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, noteikt uzdoto darbu prioritātes.

- Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu.

- Prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes.

Oficiālais K. Ēlertam „sakārtotā” amata mērķis ir „plānot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politiku starptautisko jautājumu kontekstā, t.sk. nodrošināt sadarbību ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs”.

Galvenie amata pienākumi:

- Veikt ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” 1.kārtas projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – Projekts) īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi, tostarp:

- veidot sistēmu mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs, ar mērķi paplašināt Latvijas pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, kas ietver kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, kā arī ar latviešu diasporu saistīto aktivitāšu organizēšanu, kas paredzētas Projekta ietvaros.

- Piedalīties augstākās izglītības un zinātnes jomas politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, apkopojot informāciju par starptautiskiem jautājumiem augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un līgumu projektus departamenta kompetences jomās.

- Sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektiem departamenta kompetences jautājumos, kā arī piedalīties starpinstitūciju sanāksmēs.

- Piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sagatavošanā un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas veidošanā un nodrošināšanā.

- Sniegt informāciju un pārskatus par augstāko izglītību un zinātni Latvijā.

- Piedalīties ministrijas pārstāvju vizīšu organizēšanā uz sadarbības institūcijām vai to rīkotajiem pasākumiem un sadarbības institūciju pārstāvju vizīšu organizēšanā Latvijā.

- Piedalīties vietējos un ārzemju pasākumos (konferencēs, semināros, sapulcēs, sanāksmēs, sēdēs, darba grupās).

- Sagatavot atbildes uz ministrijā saņemto korespondenci atbilstoši departamenta kompetencei.

Par šīm pūlēm K. Ēlerta saņemamie labumi no valsts līdzekļiem būtu: „Mēnešalga: 1.kategorijai 1253 euro, 2.kategorijai 1442 euro, 3.kategorijai 1647 euro, atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei; amats klasificēts 36.amata saimes III līmenī, 12.mēnešalgu grupa, sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, stājoties amatā, labi darba apstākļi - Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Vecrīgā).”

Tas, ka K. Ēlertam likums neliek deklarēt valsts darbā „nopelnīto”, vēl nenozīmē, ka sabiedrībai nebūs iespējams to uzzināt. Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums par konkursa norisi un K. Ēlerta veikumu vecākā eksperta amatā.

Novērtē šo rakstu:

58
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi