Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes
Māris Krautmanis23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Pēc apsveikumiem Maldīvijas ārlietu ministram Abdulam Šahida kungam un Antoniu Gutērrešam ar iecelšanu un pārvēlēšanu amatos Egils Levits uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un pieskaras pandēmijas radītajām problēmām un to risinājumiem. Pēc Levita domām, galvenā nelaime pasaulē ir dezinformācija. “Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības - padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī piedāvājot apgūt medijpratību.”
Apžēliņ! Medijpratība?
Latvijas valsts prezidents runā par lietām, kas varbūt ir svarīgas vienas konkrētas Latvijas vienam sociālā tīkla “Twitter” burbulim, kurā cilvēki caurām dienām cepas un gānās.
Vieniem šķiet, ka informācija ir informācija, citiem, ka tā ir dezinformācija, un otrādi. Augstprātīgi elitārā un ļoti intelektuālā tviterpublika grib paturēt sev pēdējo vārdu un, piesaucot medijpratību, norādīt, kur īstā patiesība.
Diezin vai šīs problēmas ir aktuālas cilvēkiem Etiopijā, kur kopš pagājušā gada novembra turpinās konflikts Tigrejas reģionā Etiopijas ziemeļos - slaktiņi, izvarošanas, piespiedu pārvietošana. Šis konflikts skar arī Eritreju un vismaz piecus miljonus cilvēku, kuriem nav, ko ēst, un trūkst arī dzeramā ūdens. Tāpēc viņiem jāapgūst medijpratība. Lai šiem cilvēkiem būtu jautrāka dzīve, ASV ir uzlikušas un vēl uzliks aizvien jaunas sankcijas visādām amatpersonām, kuras ir ne visai medijpratīgas.
Afganistānā medijpratība pašlaik ir pats svarīgākais. Jādomā, ka talibi, kas pašlaik ir pārņēmuši varu gandrīz visā valstī, būs tik medijpratīgi un paklausīs Egilam Levitam - izveidos daudzveidīgus, caurspīdīgus plašsaziņas līdzekļus, kuri objektīvi vēstīs, kāda vieta saskaņā ar šariata likumiem ir ierādāma sievietēm, mākslai un mūzikai.
Nav tā īsti skaidrs, kā medijpratību liks lietā cilvēki Mali ziemeļos, centrā un dienvidos, kur nav rimuši bruņotu islāmistu uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Mali visi karo pret visiem - islāmisti, etniskie pašaizsardzības spēki un valsts drošības spēki. Pa laikam karo, pa laikam nekaro, bet bads ir pastāvīgs. Taču pats galvenais, kā tikt ārā no šīs krīzes, ir medijpratība. Un, kas būtiski - jācīnās pret dezinformāciju!
Bangladešā pašlaik uzturas aptuveni miljons bēgļu no Mjanmas, kurus nevēlas redzēt pie sevis ne valdība, ne vietējie. Taču, ja šiem cilvēkiem būs ilgtspējīga medijpratība, viņi uzreiz atrisinās visas savas problēmas.
Visai nelāgi ir saasinājušās attiecības starp Alžīriju un Tunisiju. Taču, ja tiks padziļināta izpratne par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, šis konflikts pazudīs kā nebijis, un abu valstu valdības laidīsies priecīgā dejā.
Venecuēlā strauji aug hiperinflācija, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, ir pārtikas un zāļu trūkums. Pēdējos gados valsti pametuši vairāk nekā 5,6 miljoni venecuēliešu. Tas tāpēc, ka viņiem trūkst medijpratības un viņi ir dezinformēti.
Vēl Egils Levits runāja par mazo tautu mašīntulkošanas rīkiem digitālajā pasaulē, inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem. “Latvija turpina aktīvi izvērsties ilgtspējīgas mežu digitālās apsaimniekošanas jomā.” Pieskārās arī Afganistānas, Baltkrievijas, Ukrainas tēmām, noraudot asaru par brutālo opozīcijas apspiešanu.
Tas tad vēl tā - Latvijai nostāja jāpauž. Tomēr kopiespaids ir tāds, ka Egils Levits runā par tādām lietām, kas ir pašsaprotamas vai atkal otrādi - saprotamas tikai šaurā lokā, kas ir viņa tuvāko, snobisko un no realitātes tālo padomnieku loks. Kāda Sarmīte Ēlerte vai kas raksta viņa runas?
Arābu valstīm, latīņamerikāņiem, Āzijai ar tās autoritārajiem režīmiem, Āfrikai Levita runas laikā nāk žāvas.
Latvijai ir iespēja pēc Igaunijas pārņemt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusu 2026.-2027. gadā. Balsojumā piedalīsies visa Ģenerālā asambleja - arī tuksnešu, džungļu, stepju un salu valstis.
Jāsāk tā kā šaubīties, vai izdosies šo statusu iegūt, ja mūsu prezidents runā kaut ko apkārt un garām - levitē.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
