Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:

1) divu mediju atšķirīgie darba organizācijas un atalgojuma modeļi netiks unificēti, pasliktinot Radio darbinieku darba līgumu nosacījumus;

2) ievērojot Televīzijas tradicionāli lielāko finanšu kapacitāti. Radio apvienotajā medijā nekļūs par otršķirīgu daļu;

3) apvienošanas rezultātā tapušais medijs nekļūs politiskajai konjunktūrai vieglāk iespaidojams nekā divi atsevišķi mediji. Vai tā visa rezultātā, nenotiks Radio satura noplicināšana, attiecīgi zaudējot auditorijas interesi un uzticēšanos.

Kad pirms vairākiem gadiem jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu atgriezās dienaskārtībā, idejas virzītāji solīja radio izteiktajās bažās ieklausīties. Procesā iesaistītie apņēmās lēmumu par Radio un Televīzijas apvienošanu pieņemt vien tad, kad būs skaidra pārliecība, ka tas notiek kopējās sabiedrības interesēs, proti, jaunais sabiedriskais medijs būs spēcīgāks saturiski, organizatoriski, tehnoloģiski, pie tam nekļūs politiski ietekmējams. Tomēr, vērojot procesus, kādi notiek pēdējo mēnešu laikā, mūs pārņem strauji pieaugošas trauksmes izjūta. Milzīgā ātrumā tiek virzītas likuma izmaiņas, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, trūkstot skaidrībai par daudziem būtiskiem apvienošanās aspektiem.

Virzot koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, tika solīts, ka apvienošanās rezultātā tiks saglabāta redakcionālā neatkarība un satura daudzveidība, netiks pasliktināta mediju darbinieku situācija un netiks iznīcināti sabiedrisko mediju nosaukumi jeb zīmolvārdi - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kam ir gadu desmitos veidota atpazīstamība un auditorijas uzticēšanās. Latvijas Radio cita starpā 2025. gadā svinētu savu 100. gadadienu. Tajā pašā laikā mums solīja virkni ieguvumu: sakārtot infrastruktūru un attīstīt mūsdienu vajadzībām atbilstošas tehnoloģijas. To visu būtu iespējams izdarīt, nodrošinot apvienotajam medijam neatkarīgu un pietiekamu finansējumu, pakāpeniski (piecu gadu laikā) sasniedzot Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) vidējo līmeni jeb 0,16% no iekšzemes kopprodukta.Visās sanāksmēs, kuras ir piedalījušies Latvijas Radio pārstāvji, tika uzsvērts, ka lēmums par mediju apvienošanu tiks pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli. Pēc visa spriežot, politiķiem šādi solījumi nešķiet saistoši.

Steidzamības kārtā Saeimā tiek virzītas likuma izmaiņas, kas paredz, apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju no 2024.gada 1.janvāra. Pirmdien, 27.martā par to lems valdošā koalīcija, bet ceturtdien, 30.martā, balsos Saeima jau galīgajā 2.lasījumā (nesaprotamu iemeslu dēļ lēmums tiek pieņemts steidzamības kārtā). Tajā pašā laikā īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei tikai šonedēļ uzsāka darbu. Finanšu ministrija jau paudusi savu kategoriski negatīvo nostāju piet finansēšanas modeļa maiņu. Neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs

Tajā pašā laikā, virzot lēmumu par Radio un Televīzijas apvienošanu, uz 2. lasījumu iesniegta virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz citas būtiskas izmaiņas, proti - vēsturisko zīmolu ,,Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzija” iznīcināšanu, faktisku Latvijas Radio 4 likvidāciju, apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu, ir arī priekšlikums aizliegt kandidēt uz amatiem sabiedriskajā medijā tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās NVO (kas nepatīkami atgādina Krievijas Federācijā īstenoto politiku t.s. ārvalstu aģentu ierobežošanai).

Viss iepriekš minētais rada Latvijas Radio darbiniekos tās pašas bažas, kas bija aktuillas jau pirms desmitgades: sabiedrisko mediju apvienošanas mērķis nav vis to stiprināšana, bet gan to ietekmes mazināšana un to politiskās manipulējamības palielināšana. Notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komeremedijus un sociālos tiklus. Šķiet, atdzimst “Valsts Radio un Valsts Televīzijas sakārtošanas” rēgs. Iespējams, daļa politiķu un Finanšu ministrijas ierēdņu lolo ilūzijas par kādu nozīmīgu līdzekļu ekonomiju apvienošanas rezultātā, kas hroniski nepietiekamas sabiedrisko mediju finansēšanas situācijā ir vienkārši smieklīgas.

Mēs aicinām apturēt nepamatotā steigā virzītos likuma grozījumus līdz brīdim, kad sabiedrisko mediju darbiniekiem un visai sabiedrībai ir skaidri un saprotami ieguvumi (un arī riski) no divu sabiedrisko mediju apvienošanas. Tas ir kritiski svarīgi laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta nopietniem ārējiem apdraudējumiem!

Novērtē šo rakstu:

22
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...