Levita kungs, atceliet nepareizos Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus adopcijas sakarā!

Pirmais atbalstītais priekšlikums paredz likumu papildināt ar jēdzienu "ģimeniska vide", ar to saprotot apstākļu un priekšnosacījumu kopumu, bērnam dzīvojot savā bioloģiskajā ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, - aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai adoptētāja ģimenē, kas atbilst Latvijas Satversmes 110. panta un Civillikuma 35. panta izpratnei.

Otrs atbalstītais deputāta Kiršteina priekšlikums paredz, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.

Adopcijas tiesiskie pamati ir atrunāti Civillikumā, nevis Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Turklāt Satversmes 110. pants paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta ģimeni, proti, arī viendzimuma partneru veidotu ģimeni. Savukārt Civillikuma 35. pantā ir rakstīts, ka laulība nedrīkst būt starp viena dzimuma cilvēkiem, taču tajā nav atrunāts ģimenes jēdziens. Ņemot vērā izklāstītās pretrunas, var secināt, ka Saeima ir pieņēmusi juridisku brāķi.

Likuma grozījumi šādā redakcijā būtībā liedz adoptēt bērnus viena vecāka ģimenēm vai arī ģimenēm, kur vecāki nav laulāti, neatkarīgi no to dzimuma, tāpat arī vientuļam vecākam. Tas nozīmē, ka arī heteroseksuāli pāri, kuriem nav noslēgta laulība, nevarēs adoptēt bērnus, jo adopcija (ņemot vērā veiktos likuma grozījumus) tagad ir atbalstāma tikai tad, ja ir nodrošināta ģimeniska vide, kuru veido laulāts pāris. Citiem vārdiem sakot, valsts dod priekšroku tam, lai bērnu ievieto aprūpes iestādē, nevis atbalsta iespēju bērnam atrasties radinieka ģimenē, ja radinieks nav laulībā. Valsts grib liegt bērniem dzīvot tādā ģimenē, kāda Latvijā diemžēl ir visizplatītākā.

Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes izpratnē ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa (lieta Nr. 2019-33-01). Mūsdienās nav pieņemamas iniciatīvas, kas diskriminē un aizvaino lielu sabiedrības daļu. Vai ģimene, kurā neietilpst vīrietis un sieviete reģistrētā laulībā, nav pilnvērtīga sabiedrības daļa?

Jau 2021. gada izskaņā Saeima ievērojami sarežģīja adopcijas procesu uz ārvalstīm, nosakot, ka ārvalstu iedzīvotāji var adoptēt tikai bērnus, kuriem ir grūtības atrast adoptētājus Latvijā:

1)   3 un vairāk vienas ģimenes bērnus - brāļus un māsas;

2)   bērnus, kuri ir vecāki par 9 gadiem;

3)   bērnus, kuri ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības (garīgās vai fiziskās attīstības) traucējumiem.

Pieņemot jebkurus likuma ierobežojumus, primāri ir jāvērtē bērna intereses. Priekšlikuma autors nav vērtējis datus par to, cik bērnus adoptē arī vecāks, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, un kā tas var ietekmēt bērnu.

Pieņemot šos likuma grozījumus, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek samazinātas iespējas dzīvot ģimeniskā vidē.

Ņemot vērā minēto, aicinām valsts prezidentu izmantot LR Satversmes 71. pantā norādītās tiesības - neizsludināt šos likuma grozījumus un nosūtīt likumprojektu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

* Saeimas frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu: