
Levita „draugs” – miljonārs Ramoliņš klusē par „Kurzemes finiera” reiderēšanu
PIETIEK29.11.2021.
Komentāri (1)
Izdevums Dienas Bizness ir publicējis interviju ar uzņēmēju Dzintaru Odiņu, kurš stāsta par lomu, kāda uzņēmuma Kurzemes finieris faktiskā reiderismā ir bijusi uzņēmuma Stiga RM īpašniekam Andrim Ramoliņam. Taču izrādījies, ka uzņēmējs nolēmis klusēt par šiem notikumiem, - Pietiek šodien publicē jautājumus, kurus Lato Lapsa bija uzdevis citkārt uz plašām intervijām gatavajam miljonāram un uz kuriem atbildes tā arī netika sniegtas:
1) Dz. Odiņš stāsta: „Parādījās Stiga RM (Andra) Ramoliņa personā. Viņš pats uzradās. Mums bija uzkrājies neliels parāds par kokiem pret Stigu RM, kas sākotnēji bija sarunu iemesls, bet patiesībā viņš bija dzirdējis, ka meklējam partneri, un bija ļoti ieinteresēts, ļoti draudzīgs, izrādīja pretimnākšanu, sapratni. 2014. gadā parāds pret Stigu RM par kokiem bija uzkrājies aptuveni 65 tūkstoši eiro. Ne pārāk liela summa mūsu biznesā, un ne pārāk liela summa Stigai RM. Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni.” No kurienes Jūs saņēmāt informāciju par to, ka Odiņu ģimene meklē partneri? Kādi tieši bija Jūsu nodomi, uzsākot pārrunas ar Odiņu ģimeni?
2) Dz. Odiņš stāsta: „Viņš lūdza man parādīt rūpnīcu. Apstaigājām, izstāstīju savus plānus. Viņš piedāvāja sadarbību, piedāvāja, ka varētu kļūt par partneri. (..) Viņš piedāvāja sadalījumu 60% viņam, 40% man, un šāds piedāvājums mums bija ļoti simpātisks.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai Jūs piedāvājāt Dz. Odiņam šādu kapitāldaļu sadalījumu?
3) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Ļoti detalizēti interesējās par to, kā mēs strādājam. Visu gribēja zināt: klienti, piegādātāji, kādi attīstības plāni, kādi projekti jau sarakstīti, kā labāk paplašināt ražošanu, kā pareizāk piedāvāt tirgū savu produkciju, kuru zemes gabalu vajadzētu nopirkt, lai paplašinātos. Es arī visu ļoti atklāti izstāstīju, izrādīju, izskaidroju, kā jau savam topošajam partnerim. Mēs kļuvām teju vai par draugiem, tādas bija tās attiecības.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Ar ko skaidrojams, ka Jūs tik detalizēti interesējāties par konkrēto uzņēmumu? Vai Jums jau tad bija plāns to pārņemt Dz. Odiņa vēlāk aprakstītajā veidā?
4) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Pēc šīs sarunas viņš piegādāja mums sešas kravas koku, kas bija it kā laba palīdzība, bet sanāca tā, ka līdz ar to parāds pret Stigu RM pieauga vēl līdz 83 tūkstošiem eiro.” Ar kādu aprēķinu Jūs piegādājāt šīs kravas?
5) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Kā topošais partneris viņš brauca ik nedēļu, runāja, skatījās. Teica, ka ir gatavs investēt, bet vajagot apskatīties bilances, grāmatvedības datus. Interesējās par banku un sacīja, ka, iespējams, jārunā par kredīta atmaksas atlikšanu. Tad sākās dažādu āķīgu līgumu gatavošana. Braucām pusdienās, runājām un runājām. Es viņam pilnībā uzticējos, uzķēros uz tām runām, ka latviešiem jāturas kopā, ka mēs kopā strādāsim un kalnus gāzīsim. Braucām uz Rīgu pie jurista Mārtiņa Krūma, un viņš atkal skatījās visus uzņēmuma parametrus.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai Jūs Dz. Odiņam stāstījāt pat „latviešu kopā turēšanos”, un vai jau tolaik Jums bija plāns par uzņēmuma pārņemšanu? Ja nē, kurā brīdī šis plāns parādījās? Kādus tieši līgumus Jūs gatavojāt? Kāda bija jurista Mārtiņa Krūma loma?
6) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Kad nu visu biju izstāstījis, izrādījis, paskaidrojis, ar banku iepazīstinājis, pēkšņi kā pērkons no skaidrām debesīm atnāca vēstule, ka esmu parādā tik un tik Stigai RM par kokiem. Tur ir piegādes grafiks, summas, atmaksas termiņi. Zvanu viņam, saku, ka nevaru atmaksāt un viņš to zina, bet viņš pretī, ka tas nekas. Tās esot tikai formalitātes, ja varu, lai maksāju, ja nē, tad nē.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai šī vēstule tika nosūtīta ar Jūsu ziņu? Ar kādu mērķi tā tika nosūtīta? Kad un ar kādu aprēķinu Jūs pieņēmāt lēmumu par šādas vēstules nosūtīšanu? Kā tā atbilda Jūsu iepriekšējai darbībai un komunikācijai ar Dz. Odiņu?
7) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Es pat sāku kaut ko atmaksāt, bet pēkšņi sekoja paziņojums no tiesas par maksātnespējas ierosināšanu. Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju!” Lūdzu, izskaidrojiet savu rīcību, pieprasot maksātnespēju.
8) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Tas, maigi izsakoties, nemaz nebija tas, par ko mēs visus šos mēnešus bijām runājuši. Tieši pretēji, jutos smagi piekrāpts. Būtu zinājis, ka viņš ir tāds, tautas valodā runājot, uzmetējs, es taču nebūtu ar viņu laiku tērējis, nebūtu viņam kā labam draugam visus plānus kā uz delnas izlicis, man taču bija citi potenciālie investori, citas iesāktas sarunas, kuras es būtu varējis turpināt.” Kā Jūs varat komentēt šo Dz. Odiņa vērtējumu? Vai Jums jau no pašiem pirmsākumiem bija ieplānota tieši šāda rīcība?
9) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Vēstule atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet maksātnespēju pasludināja 15. novembrī. Pēc vēstules jau ar mani vairs nerunāja, teica, ka neesot nopietns partneris, īsāk - neesmu interesants.” Kādu iemeslu dēļ Jūs pārtraucāt draudzīgo komunikāciju ar Dz. Odiņu?
10) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un tas tika īstenots ātri un precīzi kā militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Kad tieši Jūs bijāt sācis gatavot uzņēmuma pārņemšanas procesu caur maksātnespēju?
11) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Stigai RM mēs taču sākumā bijām parādā tikai 65 tūkstošus, ar to viss sākās! Tad Ramoliņš izlikās par draugu un partneri, lai gan pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu.” Vai draudēšana ar krimināllietu notika ar Jūsu ziņu?
12) kāds bija Jūsu kopējais materiālais ieguvums, pārņemot uzņēmuma mantu?
13) kad un kādos apstākļos Jūs esat iepazinies ar Dz. Odiņa pieminēto juristu? Kādos vēl darījumos viņš Jums ir palīdzējis?
14) kādiem vēl uzņēmējiem Jūs esat stāstījis par to, kā latviešiem ir jāturas kopā? Vai arī ar šiem uzņēmējiem Jūs esat turējies kopā tāpat kā ar Dz. Odiņu?





Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli.
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.