Levita apordeņotā „Latvijas Avīzes” žurnāliste ignorē un sagroza faktus
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca21.09.2023.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - Slimnīca) stingri vēršas pret laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālistes Māras Libekas (attēlā) rakstu sēriju par Slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra (turpmāk – NMC) darbu un tā vadītāju, kas uzskatāma par nomelnojošu.
Jau no 2023. gada pavasara žurnāliste savās publikācijās ietver nepārbaudītus faktus un savu viedokli, tādējādi nepārstāvot pētnieciskās žurnālistikas labo praksi – publicēt informāciju, kas stingri balstīta pierādāmos faktos un to analīzē.
Žurnālistei M. Libekai Slimnīca sagatavoja atbildi uz kārtējo jautājumu par iespējamo Slimnīcas NMC vadītāja Roberta Fūrmaņa atlaišanu. Citējam Slimnīcas galvenās ārstes, anestezioloģes, reanimatoloģes, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieres profesores Evas Strīķes parakstītu laikrakstam nosūtīto atbildes saturu:
“Atbildot uz Jūsu jautājumu un vērtējot saņemto informāciju, apstiprinām, ka Slimnīcai fakts par ierosināto tiesvedību ir zināms. Neatliekamās medicīnas centra (NMC) vadītāja atlases komisija nekonstatēja tādu faktu un apstākļu kopumu, kas mazinātu uzticību izvēlētajam kandidātam vai liktu apšaubīt izvēlētā kandidāta spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā.
Komisija, izvērtējot R. Fūrmaņa kandidatūru, ņēma vērā viņa profesionālo veikumu, iepriekšējo darba pieredzi konkrētajā struktūrvienībā, kā arī pieredzi darbā Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (turpmāk – NMPD).
Tāpat jāiezīmē, ka R. Fūrmaņa rīcības tiesiskumu notikumā pirms desmit gadiem vēl nav vērtējusi tiesa un nolēmums, kas ļautu atzīt viņu par vainīgu nodarījumā, nav. Šobrīd Slimnīcai pieejama pretrunīga informācija par notikumiem 2014. gada decembrī, un tikai tiesas lēmums var viest skaidrību.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka Stradiņa slimnīca ievēro nevainīguma prezumpcijas ideju un mērķi saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu, kas noteic, ka "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Slimnīca šobrīd nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz NMC vadītāja posteni.
Vēlamies atkārtoti uzsvērt - Slimnīca nav konstatējusi tādu faktu un apstākļu kopumu, kas liktu pretendentu atlases konkursa laikā vai šobrīd apšaubīt Roberta Fūrmaņa spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā, vai liktu apšaubīt ārsta godaprātu, lojalitāti Slimnīcai un spēju pieņemt lēmumus;
Vērtējot kandidātu, tika ņemta vērā viņa iepriekšējā darba pieredze - Slimnīcas NMC vadītāja vietnieks no 2021. gada, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents 2018. – 2021. gads, NMPD Ārsta-speciālista brigādes vadītājs 2015.-2023. gads, NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs sešu gadu periodā.
Dr. Fūrmaņa darba pieredze gūta arī, strādājot Eiropas Starptautiskajā dzīvības glābšanas asociācijā (International Life Saving Association of Europe) kā direktoru padomes loceklim un esot biedrības "Latvijas Dzīvības Glābšanas Asociācija" prezidenta amatā. Savas organizatoriskā darba spējas R. Fūrmanis pierādījis ieņemot Pasaules Čempionāta hokejā Galvenā ārsta amatu 2023. gada maijā.
Tāpat tika ņemts vērā, ka Dr. Fūrmaņa darbs kā NMC vadītāja vietniekam un viņa profesionālā kapacitāte ir spējusi labvēlīgi ietekmēt procesus NMC darba organizācijā, piemēram – struktūrvienībā strādājošie uzsver ārstniecības un aprūpes personāla saliedēšanu, komandas sajūtas stiprināšanu, ciešāku kontaktu, kas būtiski uzlabo kopējo sadarbību un veicina pacientu drošību Slimnīcā.
Iedibināti labvēlīgi procesi komandā – ikrīta apspriedes, kurās darbinieki aicināti paust savu viedokli dažādu problēmsituāciju gadījumos. Būtiski uzlabojušies darba apstākļi – pēc Dr. Fūrmaņa iniciatīvas iegādātas jaunas mēbeles, aparatūra, kas NMC vidi dara patīkamāku kā strādājošajiem, tā pacientiem. Būtiski, ka NMC personālam ir radīta iespēja pielietot savas prasmes un profesionalitāti dažādos pasaules mēroga pasākumos, tādā veidā ceļot gan Slimnīcas, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības prestižu!
Kopš R. Fūrmanis uzņēmies NMC darba vadību, mazinās arī vakanču skaits, kadru mainība ir mazāka. Kolēģi uzsver, ka uzlabojusies arī NMC sadarbība ar citām slimnīcas struktūrvienībām, kas ir īpaši būtiski akūtas palīdzības sniegšanai pacientiem. Esot RSU Sarkanā krusta koledžas mācībspēku komandā, apmācīti vairāki tūkstoši studējošo pirmās palīdzības sniegšanā.
Uzsveram, ka jau maijā, pēc pirmajām publikācijām „Latvijas Avīzē” Slimnīcas vadība saņēma daudzskaitlīgi parakstītu NMC darbinieku atbalsta vēstuli Dr. Fūrmanim.
Atbildīgie par ārstniecības struktūrvienībām Slimnīcā pauž atbalstu NMC vadītājam un uzskata, ka Dr. Fūrmaņa darbs, vadot NMC struktūrvienību, kā arī ieguldījums neatliekamās medicīnas aspektu skaidrošanā sabiedrībai un viedokļa līdera pozīcija nozarē, ir apstākļu kopums, kuru izvērtēt un ņemt vērā.
Laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētā Māras Libekas rakstu sērija par NMC vadītāju un darbinieku konfliktiem uzskatāma par konkrētās personas vajāšanu, sabiedriskās domas iespaidošanu pirms tiesvedības procesiem, kā arī Slimnīcas reputācijas graušanu.
F. Kafka darbā “Process” ir paudis: “Tas, ka kāds varētu tikt notiesāts, tikai pamatojoties uz to, ka ir apsūdzēts, ir kriminālās justīcijas nakts murga ļaunākais scenārijs”. Diemžēl šobrīd Slimnīca piedzīvo tieši šādu scenāriju, un pret to stingri vēršamies ar šo paziņojumu.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
