Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā šodien daudzi nav aizmirsuši Fainu Raņevsku. Lieliskā kinoaktrise mūža beigās mīlēja teikt: „Es esmu tik veca, ka atceros godīgus cilvēkus."

Ļoti asprātīgo sentenci uzdrošinos tematiski nedaudz pārveidot un, piedodiet, attiecināt uz sevi. Līdzīgi aktrisei varu teikt: „Es esmu tik vecs, ka atceros patiesi neviltotu un bijīgi cienīgu attieksmi pret garīgo kultūru ne tikai publiskajā telpā, bet arī cilvēku ikdienišķajās sarunās darbā, uz ielas un mājās.”

Tā tas bija. Es esmu tik vecs, ka atceros tos laikus, kad attieksmē pret garīgo kultūru neizpaudās lēts nihilisms un arhaiska mežonība. Neizpaudās vārdos un acīmredzot neizpaudās arī domās.

Pret garīgo kultūru visi izjuta lielu pietāti. Tāpēc faktiski nebija iespējami vīzdegunīgi vulgāri un mietpilsoniski primitīvi spriedumi. Pret garīgo kultūru visi izjuta godbijīgu cieņu. Visi saprata, ka garīgā kultūra ir cilvēku esamības augstākā vērtība. Ļaužu dziļākajā pārliecībā garīgā kultūra bija cilvēciskā prāta un dvēseles lielākais sasniegums.

Diemžēl mūsu zemē laiki ir mainījušies. Tagad gan publiskajā telpā (medijos), gan ikdienas norisēs regulāri nākas sastapties ar necienīgu attieksmi pret garīgo kultūru – mākslu, literatūru, zinātni. Turklāt neviens nekaunas par savu necienīgo izturēšanos. Neviens nekaunas par savu mežonību. Turklāt tā ir lepna mežonība. Tā ir mežonība, kuru atdarina un demagoģiski slavē kā prestižu stāju.

Necienīga izturēšanās pret garīgo kultūru ir kļuvusi norma. Pat sliktāk. Tā ir izvērtusies sava pārākuma demonstrācijā. Turklāt pārākumu nodrošina neglīti argumenti - augsta amata vai naudas klātbūtne. Pārākumu demonstrē lieli priekšnieki un bagāti cilvēki. Viņi nebaidās nevērīgi augstprātīgi izteikties par garīgo kultūru. No viņiem mācās un viņus atdarina jaunieši, kuri nedomā ar galvu un nav spējīgi patstāvīgi atšķirt mežonību no cilvēciski cienīgas rīcības.

Diemžēl pie mums jau gadus divdesmit mežonība nesastopas ne ar kādu pretestību. Kādreiz (90.gadu sākumā) publiski tika kritizētas valdošās kliķes valodas šausmīgās kroplības. Valodnieki kritiski analizēja deputātu runas parlamentā un valsts dokumentus. Taču valodas kultūras fani ātri nogura un apklusa. Iespējams, viņi apklusa tāpēc, ka lingvistiskās mežonības plūdiem neredzēja galu.

Tik tiešām gals nav joprojām redzams. Nesen saitā Pietiek publicētā tekstā autors citē valdošās kliķes pastāvīgā elementa un godīguma metra Andra Šķēles liecības digitālās TV krimināllietas prāvā 2012.gada 19.oktobrī. Pārsteidz ne tik daudz meli un visatļautā ņirgāšanās par tiesu. Visvairāk pārsteidz liecinieka mežonīgā valoda. Ja nezinātu, ka pašlaik uz planētas dzīvo tikai cilvēki, tad varētu domāt, ka tiesā uzstājās kāds kromaņonietis vai neandertālietis. Tā var runāt tikai mežonis, kura valoda nepazīst ne vārdu loģisko pakārtotību, ne frāzes iekšējo struktūru un jēdzienu semantisko nozīmību. Par laimi tik šaušalīgu valodu pat mūsdienu lingvistiskās brīvības laikmetā nākas reti sastapt.

Nihilismam pret garīgo kultūru ir vairāki varianti. Vēsturiski senākais un populārākais variants ir merkantilistiskā attieksme pret garīgo kultūru. Šo variantu gribas nosaukt par veikalnieku nihilismu. Šajā variantā dominē savtīgi materiālistiska un sīkumaini veikalnieciska izturēšanās. Piemēram, pret mākslu un literatūru izturas tāpat kā pret jebkuru saimnieciskās darbības veidu, kad centrā ir komerciālais izdevīgums un peļņa. Tādā pieejā vērtība ir tikai tam, ko var izdevīgi pārdot un kas sniedz peļņu. Ja rakstnieks vai gleznotājs ar saviem darbiem neko nevar nopelnīt, tad viņam nav vērts nodarboties ar literatūru vai mākslu.

Merkantilistiskā attieksme principā ir ļoti vienkārša un it kā atbilst veselajam saprātam no cilvēciskās eksistences viedokļa. Tāpēc šis nihilisma variants ir sens un populārs zināmās sociuma aprindās.

Šo rindu autors savā mūžā ar to publiskajā telpā ir sastapies tikai aizvadītajos 20 gados. Padomju laikā presē, radio un TV neviens neprātuļoja par rakstnieku un mākslinieku peļņu. Tagad pēcpadomju laikā ir citādāk. Esmu ievērojis, ka par rakstnieku un mākslinieku finansiālajām perspektīvām visvairāk patīk muldēt mēnessērdzīgiem jauniešiem ar mērkaķīgi tetovētu ķermeni. Nolādētajos padomju laikos artistiski orientētie jaunieši par peļņu nesapņoja. Taču nekur nederīgajā padomju laikā tomēr nācās sastapties ar relatīvi merkantilistisku attieksmi pret tādu garīgās kultūras sfēru kā zinātne.

Zinātni mēdz iedalīt divās daļās. Pirmkārt, fundamentālajā zinātnē. Otrkārt, lietišķajā zinātnē. Kādreiz arī padomju Latvijas presē varēja lasīt kritiskus izteikumus par fundamentālās zinātnes finansēšanu.

Fundamentālie pētījumi ir dārgi un parasti tūlīt nedod „taustāmu” labumu. Fundamentālo pētījumu rezultātus nevar tūlīt izmantot jaunu tehnoloģiju izveidošanā un ieviest produkcijas ražošanā. Fundamentālie pētījumi operatīvi neatmaksājās, nesniedz peļņu u.tml. Padomju presē par to varēja kritiski izteikties kāds karstgalvis funkcionārs, ierosinot samazināt fundamentālo pētījumu budžetu. Tāds viedoklis varēja atspoguļoties ne tikai speciālajos, bet arī masu izdevumos.

Taču padomju laikā tāds viedoklis nekavējoties sastapās ar publisku pretestību. Presē tūlīt parādījās oponentu satraukti raksti. Tajos tika dzēlīgi kritizēta attiecīgā funkcionāra šaurā zinātnes izpratne. Dažkārt tas viss izskatījās pēc sava veida viltīgas provokācijas. Tā vien likās, ka ne visai gudrajam funkcionāram ļāva brīvi izteikties, lai sabiedrībai atklātu viņa nepievilcīgos uzskatus un nepieciešamību „ar lielu troksni” pārcelt citā darbā – tālāk prom no garīgās kultūras. Teiksim, uz rūpniecisko vai lauksaimniecisko ražošanu. Vai arī uz zvejniecību.

Runājot par pēcpadomju laiku, varbūt kāds mūsu zinātnes vēstures bibliogrāfs ir savācis apjomīgu kolekciju par valdošās kliķes funkcionāru izteikumiem zinātnes un tajā skaitā fundamentālās zinātnes finansēšanas jautājumā. Mēs tagad esam slaveni ar smieklīgo zinātnes finansējumu, veiksmīgi turpinot graut vienu no vislielākajiem zinātniskajiem placdarmiem Austrumeiropā pēc II Pasaules kara. Latvijas PSR pamatoti varēja lepoties ar savu grandiozo zinātnisko potenciālu.

Minētajā kolekcijā noteikti iederas intelektuāli smuidrs atgadījums ar mūsu „reakcijas stipro pili” (Rainis) – Latvijas Universitāti.

2000.gada maijā kādā medijā pret humanitārajām zinātnēm naidīgi izteicās kāds Latvijas Universitātes vadonis. Viņš prātuļoja par humanitāro zinātņu nerentabilitāti un nespēju pelnīt naudu. Toreiz Filoloģijas fakultātes dekāne viņam presē skaisti atbildēja. Taču tolaik sabiedriskajā domā jau spoži spīdēja neoliberālisma vērtību skala, un dekānes prātīgie iebildumi vētrainus aplausus neizpelnījās. Ļoti daudzi uz visu lūkojās no naudas pelnīšanas viedokļa.

Kā jau paskaidroju, vēsturiski senākais un populārākais variants ir merkantilistiskā attieksme pret garīgo kultūru – veikalnieku nihilisms. Daudz jaunāks ir cits variants. Tas ir radies t.s. patērēšanas sabiedrības laikmetā no XX gs. 80.gadiem. Šo variantu var nosaukt par patērētāju nihilismu.

Šajā variantā dominē jauns skatījums uz dzīvi un jauna attieksme pret cilvēku vispār. Tā ir dzīve, kurā cilvēka esamības galvenā forma ir patērēšana. Turklāt tā ir dzīve, kurā cilvēka vērtību nosaka viņa līdzdalība patērēšanā. Cilvēkam ir kaut kāda vērtība (autoritāte, reputācija, prestižs) tikai tad, ja viņš aktīvi piedalās patērēšanas procesā. Patērēšana ir sociuma galvenais kults. Ja cilvēkam nav nekādas intereses par šo kultu, tad viņš ir atkritējs un nožēlojams margināls. Viņš ir maznozīmīga būtne.

Patērēšanas kults ir ļoti efektīva mentālā konstrukcija. Tā ir spējīga ideoloģiski aptumšot prātu gandrīz visai sabiedrībai. Arī pie mums ir paaudze, kura citu dzīvi nepazīst. Pazīst tikai patērēšanas sabiedrības eksistenciālos formātus, leksiskos apzīmējumus un vērtēšanas kritērijus.

Citu dzīvi atceras vecākā un vidējā paaudze. Abas tikko minētās paaudzes skumji atceras normālu attieksmi pret patērēšanu, cilvēkiem nekļūstot par patērēšanas maniakiem. Jau Ieva un Ādams kaut ko patērēja. Cilvēku dzīve bez patērēšanas nav iespējama.

Cita lieta ir attieksme pret patērēšanu. Mūsdienās tā ir uzkrītoši nenormāla – iracionāla, pašmērķīga un destruktīva. Ne reti arī amorāla. Piemēram, „labākajām aprindām” augstprātīgi izturoties pret „nabagiem”, kuri nevar piedalīties glamūrīgajā „šopingā”. Kā zināms, patērēšanas ārprāts „baltos” cilvēkus ir novedis līdz katastrofai. Novedis līdz tam, ko šodien sauc par globālo finansiālo un ekonomisko krīzi.

Interesanti ir tas, ka patērēšanas kults ir veicinājis jaunu attieksmi pret garīgo kultūru. To jau iepriekš nosaucu par patērētāju nihilismu. Jaunums ir tas, ka cilvēki arī uz garīgo kultūru ir sākuši nepārdomāti lūkoties kā uz patērēšanas procesu. Nepatīkami ir izmainījusies valoda. Patērētāju nihilismā garīgās kultūras fenomeni (daiļdarbi, mākslinieciskie pasākumi, zinātniskie pētījumi) tiek rupji pielīdzināti visiem tradicionālajiem eksistenciālās patērēšanas veidiem un produktiem. Saskaņā ar jauno pieeju cilvēks gleznu izstādi, teātra izrādi, romānu, monogrāfiju patērē tāpat kā patērē olas, desu, pienu, mēteli, cepuri, autobusu, vilcienu, pirti, veļas mazgātuvi utt. Radošais darbs ir kļuvis par patērēšanas produkcijas izgatavošanu.

Jaunajā skatījumā vairs neeksistē robeža starp cilvēka garīgo pasauli un fizioloģisko pasauli. Viss ir saplūdis vienā lielā veidojumā – patērēšanas anklāvā. Saprotams, no tā visvairāk cieš garīgā pasaule. Tā tiek degradēta, noniecināta un pārvērsta par cilvēka dzīves maznozīmīgu sastāvdaļu.

Saprotams, tāds skatījums sastopas ar pretestību. Patērētāju nihilisms tiek uzskatīts par jauna veida mežonību. Ne velti globālo procesu analītikā speciālisti izsakās par sabiedrības arhaizāciju. Iracionālās patērēšanas dievinātāju vulgāri primitīvā izturēšanās pret garīgo kultūru tiek pielīdzināta pirmatnējai mežonībai. Savukārt pirmatnējā mežonība ir postcilvēku organiska iezīme. Postcilvēku ģenēze ir patērēšanas sabiedrības ģenētiskais „sasniegums”. Arī par to atklāti izsakās analītiķi.

2013.gada 23.maijā internetā varēja lasīt šādu patērētāju nihilisma paraugu: „Latvieši ir kultūras tauta, kultūra mums ir patiešām svarīga. Saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem, kultūra Latvijā interesē vidēji 60% līdz 70% cilvēku (pētījuma "Kultūras patēriņš Latvijā" dati). Mēs redzam, ka Dziesmu un deju svētki, Latvijas Nacionālā opera, Rundāles pils, Muzeju nakts, Jaunais Rīgas teātris - tās ir institūcijas un notikumi, kas piesaista lielu cilvēku uzmanību, spēj aizraut un ieinteresēt, un diez vai kāds tiem pārmetīs zemu kvalitāti. Protams, ir arī jomas - dzeja, laikmetīgā akadēmiskā mūzika, arheoloģija u.c. -, kas interesē pavisam mazu cilvēku skaitu. Tomēr kopumā Latvijā kultūras raidījumiem televīzijā (tāpat arī radio un internetā) ir nopietnas auditorijas potenciāls un, piedāvājot patiešām aizraujošu produktu, mūsuprāt, ir iespējams piesaistīt vairāk nekā, teiksim, 20 vai 30 tūkstošus cilvēku, kas ir bijusi vidējā "100 g kultūras" auditorija." Citāta autori ir Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Māris Skujiņš. Viņi ir Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļi.

Tie, kuri atceras citus laikus, noteikti citātu lasīja ar neslēptu riebumu un to pieskaita izteiktai mežonībai. Nekādā ziņā nav pieņemama autoru ciniski prastā attieksme pret garīgo kultūru. Stulbi un patiesībā pazemojoši ir vārdi „kultūra mums ir patiešām svarīga”, „saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem”, „piedāvājot patiešām aizraujošu produktu”.

Interesanti, kā LTV valdes locekļu ieskatā dzīvo 30-40% iedzīvotāji, kuri neietilpst iedaļā „kultūra Latvijā interesē”? Lieta ir tā, ka šajā ziņā uzskatāmi izpaužas valdes locekļu analfabētisms. Pie mums tagad katram vidusskolēnam priekšmetā „Kulturoloģija” iemāca, ka bez kultūras neeksistē neviens cilvēks. Katrs cilvēks ir vitāli vienots ar kultūru. Mūsu vidusskolēni zina arī to, ka saskaņā ar jaunākajām teorētiskajām atziņām jēdziens „kultūra” aptver ne tikai garīgo, bet arī materiālo pasauli.

Lasītāji saprata, ka citētajā tekstā runa ir par neseno kaismīgo tēmu mūsu publiskajā telpā. Tauta metās aizstāvēt iemīļoto TV raidījumu „100 g kultūras” tikpat dedzīgi, cik dedzīgi aizstāvētu tiesības izdzert iemīļotos 100 gramus un vairāk, ja kāds pēkšņi gribētu to aizliegt.

Starp citu, tāds nosaukums televīzijas raidījumam bija iespējams tikai brīvvalstī. Vārdu „100 g” alkoholiskās asociācijas nav jāpaskaidro. Tāds kariķējošs nosaukums izvēlēts raidījumam par garīgo kultūru. Tātad tā ir kaut kāda lumpeniski frivola attieksme pret garīgo kultūru vispār. Savā laikā šo vieglprātīgi nepieklājīgo pārraides nosaukumu akceptēja TV atbildīgie ierēdņi, pieļāva mūsu radošā inteliģence, un pacieta visa sabiedrība. Tas nevar neliecināt par dziļām morālajām izmaiņām mūsu sabiedrībā aizvadītajos dažos gadu desmitos.

Patērēšanas kults ir aptumšojis prātu arī dažiem mūsu zinātniekiem. Frāzi „saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem” LTV godātie gaišie valdes locekļi ir aizguvuši no pētniekiem. No tiem jēdzienu „kultūras patēriņš” iecienījis slavenais stratēģiskais analītiķis Roberts Ķīlis. Aizvadītajos gados viņa vadībā ir organizētas vairākas iedzīvotāju aptaujas ar nosaukumu „Kultūras patēriņš”. Vienu no tiem savā tekstā izmanto LTV valdes locekļi.

Neapšaubāmi, ka garīgās kultūras lomu sabiedrībā analizē daudzu valstu sociologi, filosofi, psihologi, kulturologi, politologi u.c. Viņus interesē, piemēram, tas, ko cilvēki lasa, kādas filmas skatās, kādu mūziku klausās, kādas TV pārraides skatās u.tml. Taču viņu darbībā dominē korekta terminoloģija, labi apzinoties nepieciešamību stingri ievērot terminoloģiskās pieklājības normas.

Internets paver iespēju jebkuram iepazīties ar ārzemnieku terminoloģiju. Ārzemniekiem ir skaidrs, ka nedrīkst, teiksim, runāt par Gētes vai Šekspīra darbu „patērēšanu” tāpat kā par cīsiņu vai alus patērēšanu. Pie mums diemžēl par Raimonda Paula vai kāda cita autora muzikālo skaņdarbu klausīšanos drīkst runāt tāpat kā par piena un gaļas patērēšanu. Pie mums mākslinieks vai zinātnieks rada „produktu”. Pie mums Dziesmu un deju svētki, muzejs, opera ir „patērēšanas produkts”. Pie mums, kā jau žēlojos, mežonīgā attieksme pret garīgo kultūru vairs nesastop nekādu pretestību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...