Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīres īpašiem viesiem pie Mārtiņa Rītiņa klātiem galdiem un ar kontrtenora Sergeja Jēgera uzstāšanos, - šādas „svinīgās vakariņas” 1. decembrī pieczvaigžņu viesnīcā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā sarīkojusi Latvijas vēstniecība šajā valstī. Tagad roku rokā ar Ārlietu ministrijas vadību tā mēģina slēpt gan virkni izdevumu pozīciju, gan pat ielūgto viesu sarakstu.

Dzīres „apburošā atmosfērā”

„Viņas ekselence, Latvijas Republikas vēstniece Iveta Šulca vēlētos ielūgt Jūs un Jūsu dzīvesbiedri uz vakariņām ceturtdien, 1. decembrī, no pulksten 19.00 līdz 21.30,” – šāda satura ielūgums aizvadītās nedēļas nogalē nonāca Pietiek rīcībā. Dzīres 150 viesiem bija sarīkotas vienā no lepnākajām Ēģiptes galvaspilsētas viesnīcām – pieczvaigžņu Intercontinental Cairo Semiramis. Divas nedēļas pēc 18. novembra notikušās dzīres formāli bijušas veltītas Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai.

Uz vēstniecības rīkoto vakariņu izmaksu līmeni norāda fakts, ka galdus klājis pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš ielūgumā pieteikts kā „Latvijas smalkākais šefpavārs”. Tāpat Latvijas vēstniecība Ēģiptē parūpējusies arī par ielūgto viesu izklaidi, - speciāli par godu šim pasākumam organizēta un apmaksāta pazīstamā operdziedātāja Sergeja Jēgera uzstāšanās, I. Šulcas vērtējumā nodrošinot “apburošu atmosfēru”.

Iespaidu par „apburošo atmosfēru” apēno tikai tas, ka, pēc amatpersonu reakcijas spriežot, gan Latvijas vēstniecība Ēģiptē, gan Ārlietu ministrijas vadība bija vēlējušās informāciju par šo pasākumu paturēt slepenībā no Latvijas sabiedrības, kurai pēdējā laikā budžeta līdzekļu tērēšana ir viena no sāpīgākajām tēmām. Turklāt virkne izdevumu pozīciju saistībā ar 1. decembra dzīrēm netiek atklātas vēl joprojām, un gan ministrija, gan vēstniecība slēpj arī ielūgto viesu sarakstu.

Noklusēšanas mēģinājumi

Sākotnēji I. Šulcas vadītā vēstniecība uz jautājumiem par pasākuma izmaksām, organizēšanas apstākļiem, veiktajiem iepirkumiem un viesu sarakstu klusēja, bet pēc tam paziņoja, ka atbilžu sniegšana atbilstoši likumam varot prasīt pat mēnesi laika. Savukārt vēl pēc tam vēstniecība pavēstīja, ka uz jebkuriem jautājumiem tā nevēloties atbildēt, - atbildes vēstniecības vietā sniegšot Ārlietu ministrija.

Tikmēr jau tās pašas dienas – 5. decembra pievakarē vēstniecības interneta mājas lapā parādījās lakoniska informācija par to, ka tā esot organizējusi „Latvijas valsts svētku pieņemšanu ar vakariņām 150 lūgtiem viesiem – vēstniecības sadarbības partneriem, tai skaitā augstu stāvošām Ēģiptes valdības amatpersonām, ārvalstu diplomātiem, latviešu diasporai, Ēģiptes uzņēmējiem un Ēģiptes sabiedriskās domas veidotājiem”.

Vēstniecības paziņojumā tika apgalvots, ka pasākums guvis plašu atspoguļojumu „vadošajos Ēģiptes medijos”. Kā apliecinājums tam bija pievienotas vairākas saites uz lakoniskām, 4-5 teikumus garām, faktiski identiskām publikācijām interneta medijos, kurās reizē ar standarta frāzēm par Latviju cita starpā bija aprakstīts, kā pasākuma viesus pieņēmusi „Latvijas valsts vēstniece Ēģiptē Evita Čilka”.

Sākotnēji salīdzinoši runīgs bija pavārs M. Rītiņš, kurš gan paziņoja, ka izmaksu jautājums esot komercnoslēpums, taču apsolījās nekavējoties atsūtīt dzīru ēdienkarti un piebilda, ka šādi pasākumi viņam gadoties „diezgan reti”. Taču ēdienkarte tā arī netika saņemta, un pats pavārs uz turpmākajiem telefona zvaniem vairs nevēlējās atbildēt.

Savukārt S. Jēgers uz jautājumu, cik Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājusi viņa uzstāšanās vēstniecības pasākumā, ieskaitot uzturēšanās un transporta izmaksas, paziņoja, ka tas ir „nepieklājīgs jautājums”.

Atklāj tikai dažas izdevumu pozīcijas

Klusēt saistībā ar šī pasākuma izmaksām, lietderību un organizēšanu izvēlējās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš uz jautājumiem neatbildēja. Savukārt viņa vadītā ministrija tikai pēc trīs dienu pārdomām un aizrādījuma, ka Latvijas sabiedrība budžeta apspriešanas gaisotnē varētu nesaprast tās kavēšanos atklāt ziņas par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, publiskoja vairākas izdevumu pozīcijas.

Kopējās 1. decembra kairas dzīru organizēšanas izmaksas Ārlietu ministrija gan tā arī neatklāja, vien informējot, ka „vēstniecības izmaksas bija 8317 EUR” un ka šajā summā ietilpusi ēdināšanas nodrošināšana 167 personām par 4500 eiro, honorārs māksliniekiem – 1500 eiro, kā arī telpu, virtuves un digitālo klavieru īre un pieņemšanas ielūgumu izgatavošana.

Taču pat pēc atkārtota pieprasījuma Ārlietu ministrija neatklāja ne to, kādas tieši summas iztērētas transporta pakalpojumiem, uz Ēģipti nogādājot māksliniekus, pavārus un visus nepieciešamos pārtikas produktus, kā arī atpakaļ uz Latviju nogādājot pavārus un māksliniekus, ne to, kādas personas vēl tikušas nogādātas uz Ēģipti un atpakaļ šī pasākuma ietvaros un cik izmaksājuši šie transporta pakalpojumi.

Slepenie „sponsori – Ēģiptes uzņēmumi”

Turklāt no vēstniecības mājas lapā sniegtās informācijas izriet, ka Latvijas valsts neatkarības svētku pasākuma rīkošanai ir pieņemti materiāli labumi arī no nenosauktiem Ēģiptes uzņēmumiem.

Taču arī atbildi uz jautājumu, kādas tieši summas vai cita veida materiāls atbalsts ir saņemts no „sponsoriem – Ēģiptes uzņēmumiem” un vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Pietiek no vēstniecības nesaņēma. Šī informācija jau ir nosūtīta izvērtēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Neskaidrības paliek arī par to, kā tieši ir notikusi un vispār notiek šādu dzīru rīkotāju un izklaidētāju izvēle. Ārlietu ministrija apgalvo, ka tas noticis „saskaņā ar ministrijas iekšējo kārtību” un „pēc attiecīgās diplomātiskās pārstāvniecības izvēles”, taču tā arī nav sniegusi atbildi uz jautājumiem par it kā rīkoto cenu aptauju un to, kādi tieši normatīvie dokumenti tiek dēvēti par „ministrijas iekšējo kārtību”.

Ārlietu ministrija gan vērš uzmanību uz to, ka, „izdarot izvēli, tika ņemta vērā nepieciešamība veicināt Latvijas pārtikas uzņēmumu atpazīstamību Ēģiptē un Latvijas eksportu” un šī veicināšana esot notikusi tā, ka „99% produktu vakariņām restorāna Vincents pavāri atveda no Latvijas, kuras laikā tika pasniegti tradicionālie latviešu ēdieni”.

Taču Pietiek tā arī nesaņēma Ārlietu ministrijas atbildi uz jautājumu, kā tieši šādu ēdienu pasniegšana varēja veicināt Latvijas uzņēmumu atpazīstamību, jo publiski pieejamie pasākuma videoieraksti neliecina, ka dzīrēs jebkādā veidā būtu tikuši reklamēti Latvijas pārtikas uzņēmumi. Arī no atbildes uz jautājumu, vai tā tāpat kā vēstniecība uzskata pasākuma atspoguļojumu Ēģiptes medijos par adekvātu un veiksmīgu, Ārlietu ministrija izvairījās.

Kur vēl notika dzīres?

„Vai mums ir kādas īpašas ekonomiskas attiecības ar Ēģipti? Es saprastu, ja būtu noslēgts kāds liels ekonomisks darījums ar daudzu kompāniju iesaisti, tad vēl varētu rīkot šādas pusdienas. Tā ir vienkārši naudas izšķiešana. Pēdējos 25 gados nav tik bezjēdzīgi šķiesta nauda, kā tagad,” – tik kritisks saistībā ar šo pasākumu sarunā bija kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Tikmēr no Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka līdzīgas dzīres, visticamākais, notikušas arī citviet, tikai ziņas par tām nav nonākušas atklātībā. „Katras vēstniecības budžetā ir paredzēti finanšu līdzekļi Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas atzīmēšanai. Finanšu tāmi katram pasākumam sastāda vēstniecība piešķirtā/plānotā budžeta ietvaros,” vēsta ministrija. Konkrēta summa jau atkal netiek minēta.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...