“Leonhard Weiss” – jauna zvaigzne būvnieku-uzmetēju rindās
Pietiek lasītājs14.12.2023.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
2023. gads Latvijā iezīmējās ar vairākiem skandāliem būvniecības nozarē. Iespējams, ka skaļākais ir saistīts ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, kur pastāv bažas par līdz pat 70 miljonu eiro Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu (pēc pēdējām ziņām – „tikai” 23 miljonu). Rezultātā ir atlaistas slimnīcas padome un valde, uzsākta izmeklēšana, bet būvnieks “Velve” gan nav padzīts.
Gada beigās kļūst redzams, ka daļa būvnieku gluži vienkārši nav spējīgi pildīt uzņemtās saistības, objektu būvi nepabeidz laikus vai nepabeidz vispār. Diagnoze - kapacitātes trūkums komplektā ar blefošanu konkursos: tā sacīt, galvenais kaut kā uzvarēt ar zemāko cenu, pēc tam gan jau pamēģināsim līgumu izpildīt.
Ir zināms vēl viens gadījums, kas gan pagaidām nav pievērsis plašāku mediju un sabiedrības uzmanību. Nesen, šā gada 14. novembrī “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) ir bijis spiests vienpusēji lauzt līgumu ar Latvijā plašākai sabiedrībai mazāk zināmu, bet nozarē pazīstamu igauņu izcelsmes būvnieku “Leonhard Weiss OU”, kurš, kā izskatās, tā īsti pat nebija uzsācis darbus, lai izpildītu līgumu, pie kura bija ticis ne jau kaut kā pa sētas durvīm, bet atklāta konkursa rezultātā.
2021. gada vasarā “Leonhard Weiss” piedalījās LDz izsludinātā konkursā “Nožogojumu un gājēju pāreju ierīkošana dzelzceļa infrastruktūras objektos”. Projekts paredzēja sliežu ceļu nožogošanu un šķērsojumu izbūvi dzelzceļa iecirkņos Brasa – Ziemeļblāzma, Čiekurkalns – Jugla, Zasulauks – Lāčupe, Torņakalns – Olaine (līdz pārbrauktuvei 7,200 km) un Šķirotavas stacija.
Būvniekam bija jāveic projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi, jāatjauno esošās dzelzceļa gājēju pārejas un jāizbūvē jaunas, jānožogo sliežu ceļi ar drošības žogiem, jāIzbūvē viens gājēju divlīmeņu šķērsojums, jānodošina, būvuzraudzība un būvprojektu ekspertīze un projekta vadība.
Projekta mērķis bija palielināt satiksmes dalībnieku drošību un samazināt negadījumu risku, ierobežojot iespēju šķērsot dzelzceļa sliedes tam neparedzētās un neaprīkotās vietās.
“Leonhard Weiss” konkursu uzvarēja, piedāvājot zemāko cenu, un 2022. gada 22. augustā tika parakstīts līgums. Līguma summa pārsniedza četrus miljonus eiro, un darbus tika paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām.
Taču nekādu nožogojumu joprojām nav, jo reāli nekas jau nenotika. Tagad “Latvijas Dzelzceļš” droši vien nolād “Leonhard Weiss” ar visu tā zemāko cenu un domā, kādā veidā darbus tomēr paveikt un kurš tos varētu ne tikai nosolīt, bet arī izdarīt. Savukārt “Leonhard Weiss” acīmredzot meklē jaunus, treknākus līgumus.
Kāda te morāle? Kamēr vien šāda darbu neizpilde nebeigsies ar patiešām drakoniskiem sodiem un izslēgšanu no nākamajiem iepirkumiem, nekas nemainīsies. Uzvarēs tas, kuram pietiks nekaunības piedāvāt zemāko cenu, īsti nezinot, vai par to spēs objektu uzbūvēt. Tādos gadījumos apjaušot, ka nekas neiznāks, ka nosolīts pārāk lēti, atkal sagaidāmi lēmumi labāk gaidīt līguma laušanu. Zaudētāj, protams, paliks pasūtītāji, valsts un sabiedrība.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
