Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada marta mēnesī pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklāja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija. Savukārt 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām.

Aptaujas rezultāti norāda uz būtisku tiesu objektivitātes un neatkarības apdraudējumu. Šīs ietekmes rezultātā tiek sastādīti nesaprotami, vāji argumentēti un acīmredzami pretlikumīgi spriedumi. Cieš valsts kopumā un katrs spriedumā norādītais cilvēks. 

Ne tik sen tiesa nolēma apcietināt pavecu vīru - Aivaru Lembergu. Nešaubīgi tiesai ir jāabstrahējās no jebkādu personisku aizspriedumu esamības un jāpieņem pamatots, motivēts un likumīgs lēmums. Kaut arī vēl aizvien tiesas argumentācija nav zināma, tomēr šis gadījums, manuprāt, ilustrē klasisku "ietekmēšanās" gadījumu, kad augstākstāvošo pavēles netiek apspriestas. Ar šo domāju tieši lēmumu - apcietināt, nevis spriedumu kopumā. 

Kaut arī Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var būt pamats apcietinājumam, tomēr arī šāds lēmums ir jāpamato. Turklāt jāievēro Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajā daļā norādītais, ka vienlaikus konstatējama (nevis izdomājama) arī varbūtība, ka persona izvairīsies no sprieduma izpildes. 

No malas šāds apcietinājums izskatās visai neparasts, neloģisks un viennozīmīgi vērsts ne uz kriminālprocesa/tiesvedības aizsardzību un nodrošināšanu. Piemēram, kāds jaunietis ticis notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomēr tiesas zālē nav ticis apcietināts, jo tiesa nav domājusi, ka viņš aizbēgs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).

Šis piemērs nav vienīgais, bet spilgti ilustrē likuma piemērošanas atbilstoši vajadzībām gadījumu. Acīmredzot slepkavība nav sabiedriski bīstams noziegums, lai vērtētu apcietinājumu no sabiedrības drošības skatupunkta. Savukārt vecs vīrs, kurš, domājams, ja būtu gribējis, jau sen būtu uzsācis ilgstošu ārstniecības kursu kādā no Austrijas slimnīcām, bet to nav darījis, ir tik bīstams, ka jāpiemēro pats stingrākais drošības līdzeklis un citi drošības līdzekļi nespēs nodrošināt normālu tiesvedību.

Cik var spriest pēc tiesas sēžu apmeklējumiem, tad A. Lembergs nav no sēdēm izvairījies. Līdz ar to gadījumā, ja pastāvēja pamatots tiesvedības traucēšanas risks, tiesa varēja noteikt mājas arestu, policijas uzraudzību vai aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu. Domājams, ka par šāda riska esamību neliecināja nekas.

2016. gadā Valsts probācijas dienests kopā ar Tieslietu ministriju vērtēja elektroniskās uzraudzības sistēmas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, tika plānots pilnveidot tiesisko regulējumu, lai tiesu praksē attiecībā uz elektronisko uzraudzību līdzīgos gadījumos elektroniskās uzraudzības termiņš būtu līdzīgs. Otrkārt, tika vērtēta iespēja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemēram, uzreiz pēc notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam, ja nodarītais likumpārkāpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).

Tomēr tālāk par vērtēšanu šīs iestādes nav tikušas. Jo elektroniskās uzraudzības piemērošana joprojām ir visai sarežģīts process. Turklāt tā ir pieejama ierobežotam notiesāto personu lokam, kurš tā arī nav ticis paplašināts. Līdz ar ko vēlos aktualizēt elektroniskās uzraudzības piemērošanas nosacījumu paplašināšanas nepieciešamību. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi uz apcietinājuma piemērošanas kā galējā līdzekļa raksturu. T.i. apcietinājums piemērojams kā galējais līdzeklis, kad citi līdzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka būtu nepieciešams iekļaut elektroniskās uzraudzības subjektu starpā arī vēl nenotiesātās personas. Kā alternatīvu apcietinājumam.

Šādi tiktu samazināts ieslodzīto skaits (ietaupīti līdzekļi), mazinātos nepamatoto apcietinājumu skaits un arī tiesām nebūtu jāpiemēro apcietinājums situācijās kad to var nepiemērot, bet personas uzraudzība ir nepieciešama stingrāka par policijas īstenoto (kā drošības līdzeklis). Arī situācijā, kad tiesa varētu aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, bet apcietinātajam naudas nav, elektroniskā uzraudzība būtu adekvāts risinājums. 

Mūsdienās tiek rekomendēts noteikt notiesātajiem sodus, kas nebūtu saistīti ar brīvības atņemšanu (ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 65/230, 1 para.). Līdz ar ko būtu jāpaplašina elektroniskās uzraudzības piemērošanas iespējas arī notiesātajiem.

Jāsecina, ka joprojām tiesvedības daudzos gadījumos notiek pēc grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" aprakstītajiem scenārijiem. Cerēsim, ka vismaz notiekošajā kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesa nostāsies likuma pusē. Kaut arī civiltiesiska strīda pārvēršana par kriminālprocesu rada pamatotas šaubas par jebkādu tiesiskumu un neitralitāti arī šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu:

31
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi