Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska valdība novembra beigās, pārdalot šā gada budžeta izdevumus, izlēmusi par 24,3 miljonu latu piešķiršanu Zemkopības ministrijai, lai tā izmaksātu uzkrāto subsīdiju parādu biodegvielas ražotājiem. Lauvas tiesu – 11,5 miljonus latu no šīs budžeta naudas kā subsīdiju par saražoto biodīzeli saņems Aivara Lemberga ģimenes uzņēmums Bio-Venta.
Biodegvielas ražotājiem Dombrovska (Vienotība) valdība sagādājusi dāsnu Ziemassvētku dāvanu. 25. novembrī valdība bez plašas šī lēmuma publicitātes, slēgtā sēdē lemjot par 2010. gada budžeta izdevumu pārdali, nav skopojusies un 24,5 miljonus latu atvēlējusi subsīdiju parāda atmaksai biodegvielas ražotājiem.
Gandrīz pusi šīs summas - 11,5 miljonus latu saņems Vienotības koalīcijas partneres ZZS premjera kandidāta, apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei pastarpināti piederošais uzņēmums Bio-Venta.
Starp lielākajiem šis budžeta naudas saņēmējiem ir arī miljonāram Donātam Vaitaitim (trīs koalīcijas partijām septembrī ziedoja 54 000 latu, katrai – 18 000 latu) piederošais spirta un biodegvielas ražotājs Jaunpagasts Plus.
Pilnu biodegvielas ražotāju - valsts subsīdijas saņēmēju sarakstu līdz ceturtdienas vakaram Pietiek no Zemkopības ministrijas, kas ir atbildīga par šo budžeta līdzekļu sadali, neizdevās iegūt.
Pārsteidzošais dāsnajā valdības lēmumā par 24,5 miljonu latu atvēlēšanu biodegvielas ražotāju subsīdijām ir tas, ka līdz šim amatpersonas publiski bija izteikušās, ka iekrāto subsīdiju parādu ražotājiem izmaksās pakāpeniski, līdz 2014.gadam. Šāda valdības nostāja tika skaidrota ar līdzekļu trūkumu valsts budžetā.
24,5 miljonu latu subsīdiju parāds biodegvielas ražotājiem bija iekrājies, jo kopš 2008. gada vidus ZM budžetā nebija paredzēti līdzekļi to izmaksai. Šo summu veido subsīdijas par 2008. gada otru pusi un 2009. gadu.
Pret subsīdiju nemaksāšanu jau kopš pavasara aktīvi protestēja biodegvielas ražotāji. Valdības amatpersonas, viņu vidū premjers Dombrovskis solīja meklēt risinājumu, kā parādu atmaksāt pakāpeniski, pa daļām.
Budžeta subsīdijas biodegvielas ražotājiem paredz valsts atbalsta programma Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010). Grūtības ar šajā valsts atbalsta programmā paredzēto subsīdiju izmaksu radās 2008. gada nogalē, kad sākās budžeta un ekonomiskā krīze.
Neoficiāli izskan, ka valdības dāsnais lēmums uzreiz atmaksāt tik lielu parāda daļu pieņemts, nevis uzklausot biodegvielas nozares uzņēmumu gaušanos par to, kā valsts nepilda savas saistības, bet gan, ņemot vērā ar šo nozari saistītu personu – Lemberga un Vaitaša ietekmi.
Pēc ZM preses pārstāves Dagnijas Mucenieces Pietiek sniegtās informācijas, viss pašreizējais parāds ražotājiem tiks izmaksāts līdz decembra beigām. Ar valdības rīkojumu esot „rasti papildus līdzekļi budžeta apakšprogrammai Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai 24 367 037 latu apmērā, lai pilnībā nodrošinātu valsts tiešā atbalsta izmaksu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu 7 175 817 latu apmērā un par 2009. gadā saražoto biodegvielu 17 191 220 latu apmērā”.
Valsts budžeta atbalstu biodegvielas ražotāji saņems arī par 2010. gadu. Nākamā gada budžetā šiem mērķiem ieplānots finansējums 3,32 miljonu latu apmērā. Šīs naudas sadalījums starp biodīzeļa ražotājiem būs zināms 2011. gada februārī, kad būs zināms konkrētā ražotāja saražotais biodegvielas apjoms.
Komentējot Bio-Ventai šogad izmaksājamās subsīdijas apmēru - 11 514 674 latus, ZM pārstāve uzsvēra, ka Bio-Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražotājs Latvijā.
Pietiek rakstīja, ka Lemberga interesi par Bio-Ventu var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem – bērniem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šī biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
