Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska valdība novembra beigās, pārdalot šā gada budžeta izdevumus, izlēmusi par 24,3 miljonu latu piešķiršanu Zemkopības ministrijai, lai tā izmaksātu uzkrāto subsīdiju parādu biodegvielas ražotājiem. Lauvas tiesu – 11,5 miljonus latu no šīs budžeta naudas kā subsīdiju par saražoto biodīzeli saņems Aivara Lemberga ģimenes uzņēmums Bio-Venta.
Biodegvielas ražotājiem Dombrovska (Vienotība) valdība sagādājusi dāsnu Ziemassvētku dāvanu. 25. novembrī valdība bez plašas šī lēmuma publicitātes, slēgtā sēdē lemjot par 2010. gada budžeta izdevumu pārdali, nav skopojusies un 24,5 miljonus latu atvēlējusi subsīdiju parāda atmaksai biodegvielas ražotājiem.
Gandrīz pusi šīs summas - 11,5 miljonus latu saņems Vienotības koalīcijas partneres ZZS premjera kandidāta, apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei pastarpināti piederošais uzņēmums Bio-Venta.
Starp lielākajiem šis budžeta naudas saņēmējiem ir arī miljonāram Donātam Vaitaitim (trīs koalīcijas partijām septembrī ziedoja 54 000 latu, katrai – 18 000 latu) piederošais spirta un biodegvielas ražotājs Jaunpagasts Plus.
Pilnu biodegvielas ražotāju - valsts subsīdijas saņēmēju sarakstu līdz ceturtdienas vakaram Pietiek no Zemkopības ministrijas, kas ir atbildīga par šo budžeta līdzekļu sadali, neizdevās iegūt.
Pārsteidzošais dāsnajā valdības lēmumā par 24,5 miljonu latu atvēlēšanu biodegvielas ražotāju subsīdijām ir tas, ka līdz šim amatpersonas publiski bija izteikušās, ka iekrāto subsīdiju parādu ražotājiem izmaksās pakāpeniski, līdz 2014.gadam. Šāda valdības nostāja tika skaidrota ar līdzekļu trūkumu valsts budžetā.
24,5 miljonu latu subsīdiju parāds biodegvielas ražotājiem bija iekrājies, jo kopš 2008. gada vidus ZM budžetā nebija paredzēti līdzekļi to izmaksai. Šo summu veido subsīdijas par 2008. gada otru pusi un 2009. gadu.
Pret subsīdiju nemaksāšanu jau kopš pavasara aktīvi protestēja biodegvielas ražotāji. Valdības amatpersonas, viņu vidū premjers Dombrovskis solīja meklēt risinājumu, kā parādu atmaksāt pakāpeniski, pa daļām.
Budžeta subsīdijas biodegvielas ražotājiem paredz valsts atbalsta programma Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010). Grūtības ar šajā valsts atbalsta programmā paredzēto subsīdiju izmaksu radās 2008. gada nogalē, kad sākās budžeta un ekonomiskā krīze.
Neoficiāli izskan, ka valdības dāsnais lēmums uzreiz atmaksāt tik lielu parāda daļu pieņemts, nevis uzklausot biodegvielas nozares uzņēmumu gaušanos par to, kā valsts nepilda savas saistības, bet gan, ņemot vērā ar šo nozari saistītu personu – Lemberga un Vaitaša ietekmi.
Pēc ZM preses pārstāves Dagnijas Mucenieces Pietiek sniegtās informācijas, viss pašreizējais parāds ražotājiem tiks izmaksāts līdz decembra beigām. Ar valdības rīkojumu esot „rasti papildus līdzekļi budžeta apakšprogrammai Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai 24 367 037 latu apmērā, lai pilnībā nodrošinātu valsts tiešā atbalsta izmaksu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu 7 175 817 latu apmērā un par 2009. gadā saražoto biodegvielu 17 191 220 latu apmērā”.
Valsts budžeta atbalstu biodegvielas ražotāji saņems arī par 2010. gadu. Nākamā gada budžetā šiem mērķiem ieplānots finansējums 3,32 miljonu latu apmērā. Šīs naudas sadalījums starp biodīzeļa ražotājiem būs zināms 2011. gada februārī, kad būs zināms konkrētā ražotāja saražotais biodegvielas apjoms.
Komentējot Bio-Ventai šogad izmaksājamās subsīdijas apmēru - 11 514 674 latus, ZM pārstāve uzsvēra, ka Bio-Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražotājs Latvijā.
Pietiek rakstīja, ka Lemberga interesi par Bio-Ventu var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem – bērniem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šī biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
