Lembergs vēl nezinot, ko darīt – zvērēt, izvairīties vai ignorēt Anglijas tiesas lēmumu
L. Lapsa19.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Rīkošos pēc advokāta norādījumiem,” – tā bija vienīgā Aivara Lemberga (vai cilvēka, kas viņa vietā izsūta elektroniskā pasta paziņojumus) otrdien sniegtā atbilde uz atkārtoto Pietiek jautājumu, ko tad viņš iesāks saistībā ar portāla Delfi publiskoto Anglijas tiesas lēmumu, kas paredz, ka Ventspils mēram uzlikts par pienākumu tuvākajās nedēļās ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai tuvāko nedēļu laikā atklāt visus savus vairāk nekā 10 tūkstošus mārciņu vērtos aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē, - patiešām zvērēs, ignorēs tiesas lēmumu vai no tā izvairīsies. Tikmēr Pietiek šodien publisko pilnu tās mantas sarakstu, kas tiek uzskatīta par Lembergu ģimenei arestētu.
Ventspils mēram jau ir pietiekami bagātīga zvērēšanas pieredze. „Es varu zvērēt pie savas veselības, pie savas mammas veselības, ja jums tas rada kaut kādu apmierinājumu,” – tā Ventspils mērs 2003. gada 4. jūnijā preses konferencē atbildēja uz jautājumu, vai viņš var apzvērēt pie savu bērnu veselības, ka nezina simtiem miljonu latu vērtās Ventspils uzņēmumu pārvaldītājas – ārzonas kompānijas Yelverton patiesos saimniekus
Savukārt tieši piecus gadus vēlāk, 2008. gada 4. jūnijā bijusī Lemberga uzticības persona - Šveices advokāts Rūdolfs Meroni LR Ģenerālprokuratūrai liecināja, ka „Yelverton Investments B.V. patiesā labuma guvēji ir Aivars Lembergs un viņa ģimene (Līga un Anrijs Lembergi) no 2001. gada marta līdz pat šim brīdim”.
Pašlaik gan Lemberga zvērēšanai var būt nopietnākas sekas – savu īpašumu patiesais apjoms viņam jāuzrāda tā sauktajā Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietā, kuras ietvaros sākotnēji apķīlāta tika Lemberga oponenta Oļega Stepanova manta, bet nu pienākusi arī Ventspils mēra kārta.
Lemberga oficiālo īpašumu saraksts atbilstoši viņa amatpersonas deklarācijai ir diezgan pieticīgs, taču gluži citādi izskatās Lembergu ģimenei patiesībā – saskaņā ar LR Ģenerālprokuratūras pārliecību – piederošo īpašumu saraksts, ko Pietiek šodien publisko pilnībā.
Tikmēr pats Ventspils mērs paliek pie sava – Pietiek publicē viņa paziņojumu saistībā ar Anglijas tiesas lēmumu, saglabājot oriģinālo izteiksmes veidu un pareizrakstības īpatnības:
„Pat ar Anglijas tiesu mani neiebiedēs!
AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk kā 5 gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatēja, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas krita uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām – Oļegu Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem. Tā vietā, lai LK vadošās amatpersonas atdotu kompānijai faktiski piederošo naudu, tās visiem spēkiem centās no tā izvairīties, slēpjoties aiz 5 ārvalstu kompānijām, kuras, iespējams, atradās šo personu kontrolē. Tās ir: Recoletos Ltd., Romanica Overseas Ltd., Skeena Overseas Ltd., Luzero Ltd., Chandler Ltd..
Lai LK piedzītu tai pienākošos naudu, LK pastarpināti piederošās kompānijas, tādas kā Antonio Gramsci Shipping un citas (kopā 30) vērsās pret 5 augstāk minētajām ārvalstu kompānijām, lai no tām piedzītu 135 miljonus dolāru.
No neoficiāliem, bet ticamiem informācijas avotiem ir zināms, ka tiesas izmeklēšanas gaitā LK bijušās amatpersonas Stepanova, kā arī Skoka, Berķa un Ševcova advokāts Mārtiņš Kvēps atzina, ka viņa pārstāvētie klienti – Stepanovs, Skoks, Berķis, Ševcovs – iespējams, tik tiešām ir veikuši naudas izzagšanas darbības no LK un/vai no tai pastarpināti piederošām kompānijām, LK cēla prasību par naudas piedziņu no O.Stepanova. Ticami avoti vēsta, ka M.Kvēps, tiesā pārstāvot Stepanovu & Co, apgalvojis, ka ar viņa klientiem kopā esot darbojies arī es, kas absolūti neatbilst patiesībai. Man, A.Lembergam, nav nekāda sakara ne ar 135 miljoniem dolāru, ne ar minētajām atbildētājkompānijām.
Tiesas izmeklēšanas gaitā arī noskaidrojās, ka Stepanovs & Co savas, iespējams, noziedzīgās darbības veicis, sadarbojoties ar Vitol Group (Vitol) vai to saistītajām kompānijām. Šobrīd, kad Vitol pastarpināti ir ieguvusi kontroli pār AS Ventspils nafta, lai izvairītos no atbildības par iespējamām veiktajām noziedzīgajām darbībām ar Stepanovu & Co, vērš savu uzbrukumu pret mani, lai piespiestu mani klusēt par mahinācijām, kādas var atklāties darījumos, kuras veikuši Vitol vai ar to saistītās kompānijas vai amatpersonas Latvijas Kuģniecībā, SIA LatRosTrans, SIA VN Termināls, kā arī Latvijas valstij piederošo VN akciju privatizācijas procesā.
Kad es kategoriski noraidīju spiedienu klusēt par šīm lietām, Anglijā tika uzsākts pret mani vērsts absurds, nepamatots tiesas process, kura mērķis ir mani iebiedēt un panākt manu bezdarbību. Vitol amatpersonu piedāvāto, manā skatījumā, noziedzīgo vienošanos esmu noraidījis jau vairākkārtīgi – gan 2009.gadā, gan 2010.gadā un arī šobrīd.
Protams, Vitol Anglijā un tās tiesās jūtas kā zivs ūdenī un šo situāciju var veikli izmantot savās interesēs. Taču esmu pārliecināts, ka no tā nekas nevar sanākt, jo man nav nekāda sakara ne ar Stepanova & Co veiktajām mahinācijām, ne Vitol iespējamām blēdībām Latvijā un aiz tās robežām.
Visi mani īpašumi ir deklarēti manā amatpersonas ikgadējā deklarācijā, un jebkuri citi apgalvojumi par šo tēmu ir nekas vairāk kā tukšas spekulācijas.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
