Lembergs uz Anglijas tiesu neierodas, tiek pie naudas soda un jaunām nepatikšanām
L. Lapsa17.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivars Lembergs pirmdien tā arī neieradās Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā Londonā. Tiesas uzliktais 10 000 mārciņu naudassods par neattaisnotu neierašanos ir mazākā no Ventspils mēra jaunajām nepatikšanām, - gaidāms, ka tiesa viņam piespriedīs apmaksāt arī pretējās puses izdevumus, kuru kopsumma varētu sasniegt 200 tūkstošus mārciņu. Viņam arī uzlikts ierasties tiesā 16. novembrī, un Lemberga pirmdienas neierašanās saniknotā tiesa arī paziņoja – neviens Lemberga lūgums tai netiks izskatīts, pirms viņš pats nebūs ieradies.
Kā jau ziņots, Lembergam uz pratināšanu šodien bija jāierodas pēc tam, kad viņš augusta sākumā cieta sakāvi Anglijas tiesas rīcības sēdē, kurā tiesnesis noraidīja faktiski visus būtiskākos Lemberga advokātu lūgumus, faktiski paziņoja, ka atbildētājs ir melojis tiesai, un vēl uzlika Ventspils mēram nomaksāt visus tobrīdējos tiesas izdevumus – aptuveni 100 tūkstošus britu mārciņu.
Lembergs iepriekš visos iespējamos veidos bija mēģinājis izvairīties no zvēresta došanas par savu īpašumu patieso apmēru, līdz beidzot Anglijas tiesai viņa pārstāvji bija iesnieguši faktiski tos pašus datus par viņa nelielo mantu, kas atrodami Ventspils mēra amatpersonas deklarācijā. Tiesai tas nepatika, un tiesnesis noraidīja gan Lemberga pārstāvju lūgumu izbeigt lietu, gan arī viņu izteikto klienta vēlmi, lai viņa beigu beigās tomēr arestētajiem īpašumiem šis arests tiktu uzlikts.
Uz pirmdienas tiesas sēdi Lembergs gan bija nosūtījis ziņu, ka nevarot ierasties, jo esot palicis bez aizstāvības (pēc neoficiālām ziņām, viņš šķīries no sava līdzšinējā advokātu biroja), taču tiesa šo apgalvojumu neuzskatīja par pamatotu. Savukārt tiesas lēmums, ka, neredzot pašu Lembergu, tā neizskatīs nevienu pašu viņa lūgumu, nozīmē, ka Ventspils mēram neizdosies arī panākt, lai neklātienē tiktu izskatīts atlikušais no viņa trumpjiem – iesniegums, ar kuru viņš pauž uzskatu, ka Londonas tiesa nemaz nav tiesīga izskatīt šo lietu.
Pašlaik saskaņā ar britu tiesas rīkojumu, ko apstiprinājusi arī Latvijas tiesa, Lembergam aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Anglijā un Velsā vai ārpus Anglijas vai Velsas, līdz šai pašai 135 miljonu dolāru vērtībai.
Tieši šāda summa tiesas lēmumā ir noteikta tāpēc, ka tāds ir maksimālais līdzekļu apjoms, ko Lembergs var zaudēt, Anglijas tiesai Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietu izskatot pēc būtības. Faktiskais prasītājs šajā lietā ir Ventspils naftas un tātad arī Latvijas kuģniecības lielākais akcionārs – koncerns Vitol.
Pirmdienas tiesas sēdē Lembergam bija jāierodas uz pratināšanu, kurā, kā Pietiek atzina kāds britu advokāts, Ventspils mērs faktiski tiktu atdots „saplosīšanai” pretiniekiem – koncerna Vitol pārstāvjiem. Sakarā ar angļu valodas nezināšanu Lemberga spējas uzstāties sev ierastajā stilā būšot ierobežotas – un arī britu tiesnešiem esot pilnīgi citi uzskati par to, ko nozīmē cieņa un respekts pret tiesu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
