Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Ja Ilzes Jurčas gadījumā mums bija iespējams par šo rīcību rakstīt tālāk prokuratūrai, prasot veikt procesuālas darbības atbilstoši likumam, kā rezultātā LR Ģenerālprokuratūra ir uzdevusi KNAB turpināt „pārtraukto pārbaudi”, tad DP atbildes gadījumā mums Kriminālprocesa likums to liedz, citēju DP priekšnieka N.Mežvieta rakstīto:

„Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektajai daļai, likums neparedz tiesības Jums pārsūdzēt minēto Drošības lēmumu, jo lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2., un 4.punktā minētās personas, un tieši, noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem.”

Šajā sakarā griežamies pie augstāk norādītajiem adresātiem ar sekojošiem lūgumiem un priekšlikumiem.

Neredzot lietas materiālus un nesaņemot pamatotu atbildi, mums nav skaidra DP motivācija, kāpēc rezolūcijas veidā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. No atbildes var saprast, ka kriminālprocess nav bijis, bet, saņemot no citām institūcijām mūsu pārsūtīto iesniegumu, DP vairākus mēnešus lēma - uzsākt vai neuzsākt kriminālprocesu.

Godīgi sakot, mēs jau pašā sākumā bijām izbrīnīti, ka KNAB mūsu iesniegumu pārsūta DP, liekot domāt, ka Aivara Lemberga izteikumos un tajos minētajos faktos ir saskatāmas bez maz vai valsts apdraudējuma pazīmes. Vēlāk gan, lasot portālā Pietiek rakstus, mums radās iespaids, ka neviena tiesību aizsardzības iestāde nevēlas ar šo lietu noņemties.

Mūsuprāt, īsti pareizi tas nav jau vien tādēļ, ka sevi cienoši kriminālisti, bet, mēs ceram, ka DP un KNAB strādājošās amatpersonas par tādiem sevi uzskata, visos laikos un pie visām varām centušies noskaidrot patiesību. Tāds konservatīvu juristu uzskats mums valda tādēļ, ka Latviešu vēlētāju biedrībā darbojas arī tiesību speciālisti, kas savā laikā strādājuši tiesību aizsardzības iestādēs un zina ne tikai „drēbi”, bet arī guvuši pieredzi, kādam būtu jābūt cilvēkam, kurš izvēlējies cīnīties pret noziedzību.

Diemžēl mūsdienās tiesību aizsardzības iestādēs vairāk tiek strādāt cilvēki pa blatam, karjeristi, kā arī ātras un vieglas naudas tīkotāji. Mūs tas nepārsteidz, jo dažādu augstskolu Juridiskajās fakultātēs šī tendence bija saskatāma jau studentos, kuri pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viegli izbrauca cauri eksāmeniem, un šobrīd šī piecdesmitnieku un jaunāka paaudze regulē tiesību aizsardzības iestādes pēc saviem vien zināmiem morāles principiem.

Tas arī atspoguļojas darbā, kad, saņemot iesniegumus un sūdzības par tēmām, kas skar „valsts nozagšanu” un „oligarhus” ar viņu apkalpojošām politiskām partijām, tās „kā karsts kartupelis” tiek pārsūtītas no vienas tiesību aizsardzības iestādes otrai un atpakaļ, kā tas notika arī šajā konkrētā gadījumā. Ja tas tā nav, tad mums būtu pirmais jautājums: kāpēc KNAB pārsūtīja mūsu iesniegumu DP, ja jau reiz, kā raksta DP priekšnieks N.Mežviets, nav saskatāms noziedzīgs nodarījums? 

Otrais jautājums mums jau ir konkrētāks: vai DP ir ievērojusi Kriminālprocesa likumu? Vai ar DP konkrētā gadījumā nav noticis, kā jau noticis ar KNAB, kur virsprokurors Modris Adlers ir uzdevis KNAB sākto pārbaudi turpināt: „KNAB veiktās resoriskās pārbaudes laikā nav iegūta pietiekama informācija, lai pieņemtu kādu no KPL 370.pantā vai KPL 373.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem, tādēļ esmu KNAB uzdevis turpināt resorisko pārbaudi attiecībā uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, izmantojot KNAB darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras”.

Tā kā mums, kā raksta DP priekšnieks N.Mežviets, saskaņā ar Kriminālprocesu nav tiesības pārsūdzēt minēto Drošības policijas lēmumu, tad griežamies ar iepriekšējiem diviem jautājumiem pie Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa, kuram likums ļauj veikt pārbaudi par pieņemto DP lēmumu šajā konkrētā lietā. Tātad vai KNAB bija pamatoti griezies DP? Kādu valsts apdraudējumu bija saskatījusi KNAB priekšnieka v.i. Ilze Jurča? Ja pēc tagadējās atbildes izriet, ka DP atteikusi kriminālprocesu, tad kas tas bija no KNAB puses: nekompetence, nolaidība vai likuma pārkāpums?

Mums no malas izskatījās, ka KNAB ieskatā DP bija kā miskastes spainis, kur iemest šo mūsu iesniegumu un atkratīties no darba pienākumu veikšanas, uzgrūžot šo institūcijai, kam tas it kā nav jādara. Mūsu sarakste jau pierādīja, ka KNAB nebija ievērojis likumu un virsprokurors Adlers lika tam izlabot brāķi, t.i., lika reāli strādāt, nevis slinkot. Bet ja virsprokurors Adlers to nebūtu izdarījis, tad uz šodienu būtu izveidojusies situācija, ka KNAB pārsūtījusi mūsu iesniegumu DP, kas lietu izbeigusi, tā teikt, „lieta izčākstētu” un tā arī Latvijas vēlētāji neuzzinātu, vai Aivars Lembergs teica patiesība vai meloja, graujot KNAB un SAB reputāciju un liekot vēlētājiem palikt ar aizdomām, ka tas ir visu noziegumu jumts mūsu valstī.

Mūsu sarakstes laikā arī izkristalizējās, ka Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa liedz mums pārsūdzēt DP pieņemtos lēmumus. Mēs uzskatām, ka tas ir likumdevēja pienākums šo jomu sakārtot tā, lai biedrībām un nodibinājumiem tomēr būtu pieejama prokuratūra, t.i., būtu iespējams pārsūdzēt DP lēmumus. Paskaidrosim, kādēļ.

Kā Jūs jau zināt, Drošības policijas kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas un ekonomiskās drošības interešu aizsardzība, pretterorisma pasākumu īstenošana un koordinēšana, kā arī valsts augstāko amatpersonu aizsardzība. Drošības policija ir arī vienīgā no trim valsts drošības iestādēm, kam ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu (uzsākt kriminālprocesu un rosināt kriminālvajāšanas uzsākšanu, kā arī aizturēt personas). Drošības policijas darbības pārraudzību veic iekšlietu ministrs, operatīvās darbības pasākumu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu likumību uzrauga Ģenerālprokuratūra, bet parlamentāro kontroli pār Drošības policijas kā valsts drošības iestādes darbību nodrošina Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Mūsu ieskatā arī DP strādā tikai cilvēki, kas var kļūdīties, pat ja viņš būtu DP priekšnieks ar vairākām augstākām izglītībām. Un, ja nav iespējams DP lēmumus pārsūdzēt vismaz prokuratūrai, tad var gadīties, ka dažas kļūdas netiek izlabotas un pat nest zaudējumus valstij. Tāpēc mēs lūdzam Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, ņemt vērā šo aprakstīto situāciju, iesniegt Saeimā (Saeimas frakcijām, komisijām, deputātiem u.tml.) priekšlikumu labot Kriminālprocesa likuma 369.pantu, paredzot, ka sūdzību prokuratūrai par DP lēmumu var iesniegt arī biedrības, nodibinājumi un žurnālisti. Mēs ceram, ka DP priekšnieks Normunds Mežviets un Latvijas Republikas Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kuru kompetencē nav likumdošanas jautājumi, tomēr sirds dziļumos pievienojas mūsu izteiktajam priekšlikumam.

Gaidīsim no Jums atbildes pēc būtības – no virsprokurora Arvīda Kalniņa atbildes par konkrēto lietu, bet no Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas par izteikto priekšlikumu. Būsim pateicīgi, ja Saeimas priekšsēdētāja mūsu priekšlikumu izdalīs visiem Saeimas deputātiem (Saeimas frakcijām, Saeimas Juridiskai komisijai). Savukārt KNAB atgādinām, ka Jūs neesat izpildījuši savu pienākumu. Lūdzu vairāk nepārsūtīt mūsu iesniegumus DP un neimitēt darbošanos, labi zinot, ka minētie jautājumi uz DP neattiecas. Gaidām no Jums reālus rezultātus sakarā ar prokuratūras uzdevumu turpināt „pārtraukto” pārbaudi par Aivara Lemberga izteikumiem saistībā ar kontrabandas „jumtotājiem”.

Novērtē šo rakstu: