Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Vilors Eihmanis, Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētājs
09.03.2017.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu. DP līdzīgi kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vietas izpildītāja Ilze Jurča sakarā ar Aivara Lemberga publiskajiem izteikumiem „pārtraukusi pārbaudi”, atbildot, ka „2017.gada 14.februārī tika pieņemts lēmums rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar to, ka netika konstatēts, ka būtu izdarīts kāds noziedzīgs nodarījums”.

Ja Ilzes Jurčas gadījumā mums bija iespējams par šo rīcību rakstīt tālāk prokuratūrai, prasot veikt procesuālas darbības atbilstoši likumam, kā rezultātā LR Ģenerālprokuratūra ir uzdevusi KNAB turpināt „pārtraukto pārbaudi”, tad DP atbildes gadījumā mums Kriminālprocesa likums to liedz, citēju DP priekšnieka N.Mežvieta rakstīto:

„Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta piektajai daļai, likums neparedz tiesības Jums pārsūdzēt minēto Drošības lēmumu, jo lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2., un 4.punktā minētās personas, un tieši, noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem.”

Šajā sakarā griežamies pie augstāk norādītajiem adresātiem ar sekojošiem lūgumiem un priekšlikumiem.

Neredzot lietas materiālus un nesaņemot pamatotu atbildi, mums nav skaidra DP motivācija, kāpēc rezolūcijas veidā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. No atbildes var saprast, ka kriminālprocess nav bijis, bet, saņemot no citām institūcijām mūsu pārsūtīto iesniegumu, DP vairākus mēnešus lēma - uzsākt vai neuzsākt kriminālprocesu.

Godīgi sakot, mēs jau pašā sākumā bijām izbrīnīti, ka KNAB mūsu iesniegumu pārsūta DP, liekot domāt, ka Aivara Lemberga izteikumos un tajos minētajos faktos ir saskatāmas bez maz vai valsts apdraudējuma pazīmes. Vēlāk gan, lasot portālā Pietiek rakstus, mums radās iespaids, ka neviena tiesību aizsardzības iestāde nevēlas ar šo lietu noņemties.

Mūsuprāt, īsti pareizi tas nav jau vien tādēļ, ka sevi cienoši kriminālisti, bet, mēs ceram, ka DP un KNAB strādājošās amatpersonas par tādiem sevi uzskata, visos laikos un pie visām varām centušies noskaidrot patiesību. Tāds konservatīvu juristu uzskats mums valda tādēļ, ka Latviešu vēlētāju biedrībā darbojas arī tiesību speciālisti, kas savā laikā strādājuši tiesību aizsardzības iestādēs un zina ne tikai „drēbi”, bet arī guvuši pieredzi, kādam būtu jābūt cilvēkam, kurš izvēlējies cīnīties pret noziedzību.

Diemžēl mūsdienās tiesību aizsardzības iestādēs vairāk tiek strādāt cilvēki pa blatam, karjeristi, kā arī ātras un vieglas naudas tīkotāji. Mūs tas nepārsteidz, jo dažādu augstskolu Juridiskajās fakultātēs šī tendence bija saskatāma jau studentos, kuri pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viegli izbrauca cauri eksāmeniem, un šobrīd šī piecdesmitnieku un jaunāka paaudze regulē tiesību aizsardzības iestādes pēc saviem vien zināmiem morāles principiem.

Tas arī atspoguļojas darbā, kad, saņemot iesniegumus un sūdzības par tēmām, kas skar „valsts nozagšanu” un „oligarhus” ar viņu apkalpojošām politiskām partijām, tās „kā karsts kartupelis” tiek pārsūtītas no vienas tiesību aizsardzības iestādes otrai un atpakaļ, kā tas notika arī šajā konkrētā gadījumā. Ja tas tā nav, tad mums būtu pirmais jautājums: kāpēc KNAB pārsūtīja mūsu iesniegumu DP, ja jau reiz, kā raksta DP priekšnieks N.Mežviets, nav saskatāms noziedzīgs nodarījums? 

Otrais jautājums mums jau ir konkrētāks: vai DP ir ievērojusi Kriminālprocesa likumu? Vai ar DP konkrētā gadījumā nav noticis, kā jau noticis ar KNAB, kur virsprokurors Modris Adlers ir uzdevis KNAB sākto pārbaudi turpināt: „KNAB veiktās resoriskās pārbaudes laikā nav iegūta pietiekama informācija, lai pieņemtu kādu no KPL 370.pantā vai KPL 373.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem, tādēļ esmu KNAB uzdevis turpināt resorisko pārbaudi attiecībā uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, izmantojot KNAB darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras”.

Tā kā mums, kā raksta DP priekšnieks N.Mežviets, saskaņā ar Kriminālprocesu nav tiesības pārsūdzēt minēto Drošības policijas lēmumu, tad griežamies ar iepriekšējiem diviem jautājumiem pie Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa, kuram likums ļauj veikt pārbaudi par pieņemto DP lēmumu šajā konkrētā lietā. Tātad vai KNAB bija pamatoti griezies DP? Kādu valsts apdraudējumu bija saskatījusi KNAB priekšnieka v.i. Ilze Jurča? Ja pēc tagadējās atbildes izriet, ka DP atteikusi kriminālprocesu, tad kas tas bija no KNAB puses: nekompetence, nolaidība vai likuma pārkāpums?

Mums no malas izskatījās, ka KNAB ieskatā DP bija kā miskastes spainis, kur iemest šo mūsu iesniegumu un atkratīties no darba pienākumu veikšanas, uzgrūžot šo institūcijai, kam tas it kā nav jādara. Mūsu sarakste jau pierādīja, ka KNAB nebija ievērojis likumu un virsprokurors Adlers lika tam izlabot brāķi, t.i., lika reāli strādāt, nevis slinkot. Bet ja virsprokurors Adlers to nebūtu izdarījis, tad uz šodienu būtu izveidojusies situācija, ka KNAB pārsūtījusi mūsu iesniegumu DP, kas lietu izbeigusi, tā teikt, „lieta izčākstētu” un tā arī Latvijas vēlētāji neuzzinātu, vai Aivars Lembergs teica patiesība vai meloja, graujot KNAB un SAB reputāciju un liekot vēlētājiem palikt ar aizdomām, ka tas ir visu noziegumu jumts mūsu valstī.

Mūsu sarakstes laikā arī izkristalizējās, ka Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa liedz mums pārsūdzēt DP pieņemtos lēmumus. Mēs uzskatām, ka tas ir likumdevēja pienākums šo jomu sakārtot tā, lai biedrībām un nodibinājumiem tomēr būtu pieejama prokuratūra, t.i., būtu iespējams pārsūdzēt DP lēmumus. Paskaidrosim, kādēļ.

Kā Jūs jau zināt, Drošības policijas kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas un ekonomiskās drošības interešu aizsardzība, pretterorisma pasākumu īstenošana un koordinēšana, kā arī valsts augstāko amatpersonu aizsardzība. Drošības policija ir arī vienīgā no trim valsts drošības iestādēm, kam ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu (uzsākt kriminālprocesu un rosināt kriminālvajāšanas uzsākšanu, kā arī aizturēt personas). Drošības policijas darbības pārraudzību veic iekšlietu ministrs, operatīvās darbības pasākumu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu likumību uzrauga Ģenerālprokuratūra, bet parlamentāro kontroli pār Drošības policijas kā valsts drošības iestādes darbību nodrošina Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Mūsu ieskatā arī DP strādā tikai cilvēki, kas var kļūdīties, pat ja viņš būtu DP priekšnieks ar vairākām augstākām izglītībām. Un, ja nav iespējams DP lēmumus pārsūdzēt vismaz prokuratūrai, tad var gadīties, ka dažas kļūdas netiek izlabotas un pat nest zaudējumus valstij. Tāpēc mēs lūdzam Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, ņemt vērā šo aprakstīto situāciju, iesniegt Saeimā (Saeimas frakcijām, komisijām, deputātiem u.tml.) priekšlikumu labot Kriminālprocesa likuma 369.pantu, paredzot, ka sūdzību prokuratūrai par DP lēmumu var iesniegt arī biedrības, nodibinājumi un žurnālisti. Mēs ceram, ka DP priekšnieks Normunds Mežviets un Latvijas Republikas Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kuru kompetencē nav likumdošanas jautājumi, tomēr sirds dziļumos pievienojas mūsu izteiktajam priekšlikumam.

Gaidīsim no Jums atbildes pēc būtības – no virsprokurora Arvīda Kalniņa atbildes par konkrēto lietu, bet no Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas par izteikto priekšlikumu. Būsim pateicīgi, ja Saeimas priekšsēdētāja mūsu priekšlikumu izdalīs visiem Saeimas deputātiem (Saeimas frakcijām, Saeimas Juridiskai komisijai). Savukārt KNAB atgādinām, ka Jūs neesat izpildījuši savu pienākumu. Lūdzu vairāk nepārsūtīt mūsu iesniegumus DP un neimitēt darbošanos, labi zinot, ka minētie jautājumi uz DP neattiecas. Gaidām no Jums reālus rezultātus sakarā ar prokuratūras uzdevumu turpināt „pārtraukto” pārbaudi par Aivara Lemberga izteikumiem saistībā ar kontrabandas „jumtotājiem”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...