Visu aizvadīto nedēļu Aivars Lembergs, kā atstāsta viņa sarunu biedri, ir bijis neierasti nervozs un acīmredzami satraukts. Šim noskaņojumam arī ir pamats – 3. augustā britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa pēc būtības izskatīs tā saukto Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietu, kas Latvijā plašāku ievērību guvusi ar nepieciešamību Ventspils mēram zvērēt par viņam piederošajiem aktīviem.
Līdz šim tiesā notikušais uzskatāms tikai par sagatavošanās procesu, kura laikā Lembergs guvis pietiekami skaidru priekšstatu par to, ka Anglijas tiesa nav ietekmējama kādā no ierastajiem veidiem, turklāt arī komerctiesas tiesnesis ir pārliecināts par savu statusu un uz Latvijas tiesās pieļautajām Lemberga un viņa pārstāvju divdomībām reizēm reaģē ļoti asi un no Lemberga viedokļa neprognozējami. Turklāt papildu neērtības Lembergam sagādā arī angļu valodas nezināšana, - vienīgā viņam pazīstamā svešvaloda ir krievu valoda.
Šajā situācijā, kā Pietiek zināms no Lembergam tuviem avotiem, Ventspils mēram ir radušās nopietnas bažas par to, ka tiesas iznākums varētu būt arī viņam nelabvēlīgs ne tikai atsevišķās detaļās, bet arī pēc būtības.
Iespējams, ka jau 3. augustā tiesnesim var rasties vēlēšanās pēc savas izpratnes pārbaudīt, vai tiešām Lembergam pieder tikai un vienīgi tas, kas minēts viņa amatpersonas deklarācijā (uz ko uzstāj pats Ventspils mērs), vai arī viņa patiesais mantas apjoms ir tas, kas minēts prokuratūras dokumentos. Ja izrādītos, ka tiesnesis nenotic Lemberga apgalvotajam, Ventspils mēram draudētu nopietnas nepatikšanas, kas varētu atspoguļoties arī tiesas spriedumā par lietu pēc būtības.
Par to, ka Anglijas tiesas rokas ir garākas, nekā tas Lembergam bija šķitis iepriekš, Ventspils mērs pārliecinājās jau tad, kad Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma nodrošināt britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša lēmuma izpildi par viņa aktīvu arestu un iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru vērtībā un kad Uzņēmumu reģistrs bija spiests atrast veidu, kā šo lēmumu īstenot.
Ņemot to vērā, kā liecina Pietiek avotu sniegtā informācija, aizvadītajā nedēļā ir risinātas nopietnas pārrunas ar Lemberga galveno pretinieku šajā lietā – koncernu Vitol, kuru pamattēma bijusi – kā vienoties par kādu iespējamu kompromisu vai gluži vienkārši veidu, kā Lembergam „atpirkties”. Turklāt nepārtraukti mainīgajā Ventspils uzņēmēju strīdu situācijā šajā brīdī Lembergam radušās kopējas intereses ar viņa iepriekš par Šveices Benderu saukāto advokātu Rūdolfu Meroni, kurš pārvalda būtisku Ventspils uzņēmumu ofšorizēto daļu, bet nule sāk ciest neveiksmes attiecībās ar Vitol.
Vienīgais, kas nav skaidrs, - vai Lembergam vispār ir palikusi kāda likvīda manta, ko Vitol uztvertu kā adekvātu kompensāciju par savas prasības atsaukšanu: kā zināms, pēdējo divu gadu laikā no faktiskās Lemberga kontroles izslīdējuši nozīmīgākie Ventspils uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība un Ventbunkers. Tiesa, Lembergu ģimenei šajos un citos uzņēmumos palikušas būtiskas īpašumdaļu paketes, taču tās vairs nenodrošina nekādu vērā ņemamu ietekmi vai ienākumus.
Kā zināms, vasaras sākumā Lemberga vārdā tika izplatīts paziņojums, kurā bija norādīts, ka Lembergs esot „ļoti apmierināts ar norisēm Anglijas tiesā š.g. 17.maijā un tiesas man par labu pieņemtajiem lēmumiem” un ka „šai tiesas sēdei izvirzītie mērķi ir sasniegti”, turklāt „tiesa šajā sēdē ir apmierinājusi virkni citu manu advokātu lūgumu”, savukārt vēl pirms tam Lembergs publiski paziņoja, ka ar angļu tiesu viņu neiebiedēšot.
Taču pēc tam izrādījās, ka Anglijas tiesas lēmums 13. jūnijā guvis atbalstu arī Latvijas tiesā, kas noteikusi, ka „lēmums daļā par 2011. gada 20. aprīļa Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša Bartona lēmuma (iesaldēšanas rīkojuma par arestu) izpildīšanas nodrošinājumu izpildāms nekavējoties”.
Tas nozīmē, ka, kamēr Anglijā turpināsies lietas izskatīšana pēc būtības, Lembergam arī aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Anglijā un Velsā vai ārpus Anglijas vai Velsas, līdz šai pašai 135 miljonu dolāru vērtībai.
Tiesas lēmumā noteikts, ka iesaldēšanas rīkojums par arestu attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uz viņa paša vārda un vai tie ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums. „Šī rīkojuma izpratnē atbildētāja aktīvi ietver jebkuru aktīvu, no kura viņam ir tieša vai netieša vara atbrīvoties vai vara rīkoties ar to tā, it kā tas piederētu viņam. Uzskatāms, ka Atbildētājam ir šāda vara, ja trešā persona tur vai kontrolē aktīvu saskaņā ar viņa tiešiem vai netiešiem rīkojumiem,” teikts tiesas lēmumā.
Tieši šāda summa tiesas lēmumā ir noteikta tāpēc, ka tāds ir maksimālais līdzekļu apjoms, ko Lembergs var zaudēt, Anglijas tiesai Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietu izskatot pēc būtības. Prasītājs šajā lietā ir Ventspils naftas lielākais akcionārs – koncerns Vitol.






Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.