Iesaki rakstu: 
Lemberga vēlme kontrolēt Latvijas kuģniecību un tās naudas plūsmu, iespējams, pārkāpj likumdošanas robežas
To ar kādiem spēkiem un resursiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) zīmols Ventspils mērs Aivars Lembergs cīnās, lai saglabātu ietekmi a/s Latvijas kuģniecībā (LK), literāri var saukt par pēdējo kauju. Taču juridisku argumentu, kas attaisnotu šo Lemberga cīņu, ir maz.
Tāpēc visticamāk var sagaidīt, ka jau tuvākajā laikā LK lielākais īpašnieks, kuru caur a/s Ventspils nafta pārstāv starptautiskais koncerns Vitol, vērsīsies pret piektdien paredzētās uzņēmuma akcionāru sapulces atsaukšanu.
Piektdien no rītā tai bijā jānotiek viesnīcas Monika Hotel telpās Rīgā, tomēr tā nenotika, jo sapulces pārcelšanu bija izsludinājusi Lemberga cilvēku vadītā LK valde. Šovs ar bruņotu ielaušanos, kāds šopavasar notika cita ar Ventspils biznesu saistīta uzņēmuma, a/s Ventbunkers birojā, piektdien izpalika.
Tomēr pēc nenotikušās LK sapulces žogs ap LK biroja ēku tā arī netika noņemts. Iekļūt LK ēkā nebija iespējams, to apjoza aptuveni divus metrus augsts, ar melnu plēvi pārsegts metāla žogs. Piekļūt uzņēmuma biroja ēkas ieejai nebija iespējams. Piektdien priekšpusdienā nebija pat skaidrs, kā vispār var iekļūt LK ēkā. Pie ēkas centrālas ieejas stāvēja trīs apsardzes firmas Pentano automašīnas.
Kā Pietiek atzina Vitol preses pārstāvis Arnis Marcinkēvičs, Vitol ieskatā šī nav normāla situācija, kā Latvijā tiek risināti jautājumi, kas attiecas uz uzņēmuma īpašnieku spēju lemt par viņiem piederošo kompāniju un izmaiņām tās pārvaldē.
Faktiski pašreizējā situācija ir tāda, ka Vitol, kas ir lielākais pastarpinātais LK īpašnieks, nevar piedalīties LK pārvaldē, kamēr Lembergs, kuram oficiāli Kuģniecībā nepieder gandrīz nekas, ar savu cilvēku gādību izlemj gan to, kā tiks pārvaldīts uzņēmums, gan to, kā tiks tērēta LK nauda.
Cīņa par ietekmi LK netieši ir kļuvusi arī par vienu no jaunās valdības veidošanas aizkulišu sarunu tematiem. No drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Lembergs kā ZZS pārstāvis ir uzstādījis prasību, lai pašreizējā un topošā Valda Dombrovska (Vienotība) valdība neiejauktos LK akcionāru konfliktā un ļautu Lembergam saglabāt pozīcijas LK, neraugoties uz to, ka uzņēmuma īpašniekiem ir cits skatījums.
Noprotams, ka ietekme LK ir viens no jaunās valdības koalīcijas veidošanas pamatakmeņiem, kurā Lembergs ar ZZS rokām „spiež” uz Vienotību. Savukārt Vienotība iekšējo nesaskaņu dēļ, nespējot izšķirties, vai labāka ir sadarbība ar Lemberga kontrolēto ZZS vai Jāņa Urbanoviča vadīto Saskaņas centru, nespēj Lembergam parādīt stingru pozīciju par to, ka nav pieļaujams, lai ar politiskās varas metodēm iejauktos saimnieciskos jautājumos.
Pietiek jau ziņoja, ka LK ir pēdējais legālais Lemberga naudas avots. Ietekmi LK Lembergs nodrošina caur uzņēmuma padomes un valdes locekļiem.
LK akcionāru sapulcē bija plānots lemts par izmaiņām LK padomē. Tādējādi cīņa par ietekmi LK ir cīņa par to, vai Lembergs saglabās šo uzņēmumu savā kontrolē vai arī to zaudēs. Ja tiktu mainīta LK padome, Lemberga cilvēki - viņu vidū ekspremjers Māris Gailis - tiktu aizstāti ar citiem.
Faktiski notikumi ap Kuģniecību liecina, ka varētu būt lauzts pirms Saeimas vēlēšanām neformāli noslēgtais tā sauktais pamiers starp Lembergu un viņa oponentiem. Iespējams, uz izjukšanas robežas ir arī tā sauktais „lielais” Ventspils naftas pārdošanas darījums, par kuru Vitol un citiem VN īpašniekiem vēl šovasar bija noslēgtas neformālas vienošanās ar Austrijas miljardieri Martinu Šlafu.
Valstij Labklājības ministrijas pārraudzītās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personā pieder 10% LK akciju. Dividendes VSAA no LK pēdējos gados nav saņēmusi. Vienīgais labums ticis VSAA pārstāvim LK padomē, par ZZS „kasieri” dēvētajam Kārlim Boldiševicam. Viņš par darbu LK padomē saņem vairākus tūkstošos lielu atalgojumu. Tā piemēram, 2009.gadā Boldiševics no LK saņēma 25 373 latus, bet 2008.gadā – 59 360 latu.
LK ir a/s Ventspils nafta holdinga uzņēmums. VN pieder 49,94% LK akciju, bet a/s International Baltic Investments (pārstāv tā sauktie Lemberga oponenti) pieder 27,55% akciju. Nākamā LK akcionāru sapulce izsludināta 8.decembtrī.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
