Iesaki rakstu: 
Lemberga vēlme kontrolēt Latvijas kuģniecību un tās naudas plūsmu, iespējams, pārkāpj likumdošanas robežas
To ar kādiem spēkiem un resursiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) zīmols Ventspils mērs Aivars Lembergs cīnās, lai saglabātu ietekmi a/s Latvijas kuģniecībā (LK), literāri var saukt par pēdējo kauju. Taču juridisku argumentu, kas attaisnotu šo Lemberga cīņu, ir maz.
Tāpēc visticamāk var sagaidīt, ka jau tuvākajā laikā LK lielākais īpašnieks, kuru caur a/s Ventspils nafta pārstāv starptautiskais koncerns Vitol, vērsīsies pret piektdien paredzētās uzņēmuma akcionāru sapulces atsaukšanu.
Piektdien no rītā tai bijā jānotiek viesnīcas Monika Hotel telpās Rīgā, tomēr tā nenotika, jo sapulces pārcelšanu bija izsludinājusi Lemberga cilvēku vadītā LK valde. Šovs ar bruņotu ielaušanos, kāds šopavasar notika cita ar Ventspils biznesu saistīta uzņēmuma, a/s Ventbunkers birojā, piektdien izpalika.
Tomēr pēc nenotikušās LK sapulces žogs ap LK biroja ēku tā arī netika noņemts. Iekļūt LK ēkā nebija iespējams, to apjoza aptuveni divus metrus augsts, ar melnu plēvi pārsegts metāla žogs. Piekļūt uzņēmuma biroja ēkas ieejai nebija iespējams. Piektdien priekšpusdienā nebija pat skaidrs, kā vispār var iekļūt LK ēkā. Pie ēkas centrālas ieejas stāvēja trīs apsardzes firmas Pentano automašīnas.
Kā Pietiek atzina Vitol preses pārstāvis Arnis Marcinkēvičs, Vitol ieskatā šī nav normāla situācija, kā Latvijā tiek risināti jautājumi, kas attiecas uz uzņēmuma īpašnieku spēju lemt par viņiem piederošo kompāniju un izmaiņām tās pārvaldē.
Faktiski pašreizējā situācija ir tāda, ka Vitol, kas ir lielākais pastarpinātais LK īpašnieks, nevar piedalīties LK pārvaldē, kamēr Lembergs, kuram oficiāli Kuģniecībā nepieder gandrīz nekas, ar savu cilvēku gādību izlemj gan to, kā tiks pārvaldīts uzņēmums, gan to, kā tiks tērēta LK nauda.
Cīņa par ietekmi LK netieši ir kļuvusi arī par vienu no jaunās valdības veidošanas aizkulišu sarunu tematiem. No drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Lembergs kā ZZS pārstāvis ir uzstādījis prasību, lai pašreizējā un topošā Valda Dombrovska (Vienotība) valdība neiejauktos LK akcionāru konfliktā un ļautu Lembergam saglabāt pozīcijas LK, neraugoties uz to, ka uzņēmuma īpašniekiem ir cits skatījums.
Noprotams, ka ietekme LK ir viens no jaunās valdības koalīcijas veidošanas pamatakmeņiem, kurā Lembergs ar ZZS rokām „spiež” uz Vienotību. Savukārt Vienotība iekšējo nesaskaņu dēļ, nespējot izšķirties, vai labāka ir sadarbība ar Lemberga kontrolēto ZZS vai Jāņa Urbanoviča vadīto Saskaņas centru, nespēj Lembergam parādīt stingru pozīciju par to, ka nav pieļaujams, lai ar politiskās varas metodēm iejauktos saimnieciskos jautājumos.
Pietiek jau ziņoja, ka LK ir pēdējais legālais Lemberga naudas avots. Ietekmi LK Lembergs nodrošina caur uzņēmuma padomes un valdes locekļiem.
LK akcionāru sapulcē bija plānots lemts par izmaiņām LK padomē. Tādējādi cīņa par ietekmi LK ir cīņa par to, vai Lembergs saglabās šo uzņēmumu savā kontrolē vai arī to zaudēs. Ja tiktu mainīta LK padome, Lemberga cilvēki - viņu vidū ekspremjers Māris Gailis - tiktu aizstāti ar citiem.
Faktiski notikumi ap Kuģniecību liecina, ka varētu būt lauzts pirms Saeimas vēlēšanām neformāli noslēgtais tā sauktais pamiers starp Lembergu un viņa oponentiem. Iespējams, uz izjukšanas robežas ir arī tā sauktais „lielais” Ventspils naftas pārdošanas darījums, par kuru Vitol un citiem VN īpašniekiem vēl šovasar bija noslēgtas neformālas vienošanās ar Austrijas miljardieri Martinu Šlafu.
Valstij Labklājības ministrijas pārraudzītās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) personā pieder 10% LK akciju. Dividendes VSAA no LK pēdējos gados nav saņēmusi. Vienīgais labums ticis VSAA pārstāvim LK padomē, par ZZS „kasieri” dēvētajam Kārlim Boldiševicam. Viņš par darbu LK padomē saņem vairākus tūkstošos lielu atalgojumu. Tā piemēram, 2009.gadā Boldiševics no LK saņēma 25 373 latus, bet 2008.gadā – 59 360 latu.
LK ir a/s Ventspils nafta holdinga uzņēmums. VN pieder 49,94% LK akciju, bet a/s International Baltic Investments (pārstāv tā sauktie Lemberga oponenti) pieder 27,55% akciju. Nākamā LK akcionāru sapulce izsludināta 8.decembtrī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
