Lembergs mūs uz priekšu vairs nevilks, tāpēc jātiek no viņa vaļā un jāmeklē jauni simboli

Taču visskaidrākajam viedoklim un noteiktākajai pozīcijai jābūt mums - Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas un mūsu partneru, Liepājas partijas un Latvijai un Ventspilij, biedriem.

Tieši mēs nevaram izlikties, ka nekas nav noticis, viss pāries un aizmirsīsies kā citās reizēs. Taču nebūs. Šis nav brīdis, kad meklēt zelta vidusceļu, izvairīties no skaidras pozīcijas un gaidīt, kamēr vētra beigsies. Tāpēc Jūs uzrunāju, mani draugi, kolēģi, domubiedri.

Šoreiz stāsts nav tikai par Aivaru Lembergu. Tas ir stāsts par Latviju. Tas ir stāsts par mums visiem. Kaitējums, ko nesīs šīs sankcijas ekonomikai, politikai, būs ilgstošs un smags. Tas skars daudzus.

Nestrādā parastie argumenti par tiesiskumu, sak’, jāgaida tiesas lēmums, pirms spriest. Sekas jau iestājušās. Arī diskusijas par to, kādēļ tieši šobrīd lietots spēcīgais sankciju ierocis, jāatstāj uz vēlāku laiku. Tagad mums visiem jārīkojas, lai lietas vērstu uz labu.

Aivars Lembergs ir īsts pilsētas saimnieks. Enerģija un kompetence ir apbrīnojama. Zinu, cik ļoti viņu ciena ventspilnieki. Un pelnīti. Strādājot Ventspilī, esmu redzējusi viņa patieso degsmi dot pilsētai labāko. Cienu Aivaru arī kā erudītu, argumentētu un zinošu oponentu visās diskusijās, kas mums bijušas.

Taču tagad Aivaram Lembergam ir jāpaiet malā. Aiziešana no politikas ir vienīgais pareizais solis. Tas jāsper uzreiz un pavisam. Tas ir solis, ko spert valstsvīram. Līderim ar atbildību pret partiju, ventspilniekiem un valsti. Aiziet ar pašcieņu, nevis agonēt, politiskās agonijas šausmās līdzi velkot tik daudzus.

Šobrīd Aivars Lembergs pašpasludinātajai tiesiskuma koalīcijai ir kļuvis par “ļaunuma centru”. Zem tā apkarošanas karoga tiek darītas iepriekš neiedomājamas un demokrātiskai valstij pat nepieņemamas lietas. Solījumi un pašu pieņemti likumi netiek pildīti. Atbrīvošanās no koalīcijai nevēlamiem cilvēkiem un nekautrīga savējo salikšana, tiesu sistēmas, pašvaldību, augstskolu un neatkarīgo iestāžu autonomijas apdraudēšana kļūst par normu. Ostu privatizācijas mēģinājumi pat netiek slēpti.

Daudz cīņu un maz cieņas ne tikai pret konkurentiem, bet arī sociālajiem partneriem un sabiedrību kopumā ir kļuvis par politiskās vides ikdienu. Tas viss iet no rokas, izmantojot konfrontāciju ar “oligarhu Lembergu”, nekādi citi argumenti nav vajadzīgi. Aivars Lembergs ir kļuvis par simbolu. Mūsu apvienībai – par izolētības un strupceļa simbolu.

Šobrīd otru populārāko partiju apvienību ZZS mēģina padarīt par marginālu politisko spēku, saukājot par kremļa roku, oligarha kabatas partiju, ignorējot tā politiskās iniciatīvas un mēģinot pieradināt pie “mūžīgās opozīcijas”.

Tas nepiedien Latvijas vecākajam politiskajam spēkam – mūsu valsts dibinātāju Kārļa Ulmaņa, Zigfrīda Meierovica un Miķeļa Valtera partijai. Kādam šķitīs, ka Latvijas Zemnieku savienībai vecmodīgs nosaukums un gados uzkrāta rūsa, bet ziniet – tieši stabilitāte, pragmatisms un pamatīgums, ko izstaro šis politiskais spēks, Latvijai šobrīd pat ļoti noderētu.

Ja tā turpināsies, iegrimsim pašu radītā muklājā un zaudēsim vēlētāju uzticību. Ne tikai Saeimā nonāksim “mūžīgajā opozīcijā”, bet arī pašvaldībās zaudēsim atbalstu. Jau tagad redzam, ka Pūces administratīvi teritoriālās reformas rullis brauc pāri pašvaldībām, nedomājot par iedzīvotāju labklājību. Tikai stiprs LZS spēs aizstāvēt novadu ļaudis.

Nevaram aizstāvēt savu vēlētāju intereses, esot padarīti vāji, margināli, apzīmogoti ar korupcijas zīmogu un iesprostoti sarkano līniju būrī. Tādi mēs nevienam neesam vajadzīgi.

Šīs ir tās krustceles, kur LZS jāiet pa labi – visiem redzamā, citā virzienā - jau bez Aivara Lemberga.

Mūsu partija aizvien iestāsies par stipriem reģioniem, atbalstīs uzņēmējus un ģimenes. LZS uzdevums ir nevis tikt izolētiem, bet – tieši otrādi – mums jābūt pārstāvētiem gan pašvaldībās, gan valdībā, gan Eiropas partiju politiskajā saimē. Mūsu partijai jābūt nevis viena cilvēka, bet daudzskaitlīgu, aktīvu, uzticamu, par politisko spēku un tās vadības lepnu biedru kopumam. Te jāmeklē mūsu jaunie simboli.

* Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle

Publicējam arī Aivara Lemberga „atbildi” uz šo bijušās politiskās kompanjones vēstījumu.

Ko sastrādājusi Dana Reizniece-Ozola?

Aivars Lembergs

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju lēmumā pret mani, Aivaru Lembergu, tostarp ir teikts: “[…] Lembergs izmanto savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas […].”

Par šādu darbību man ir noteiktas vispasaules sankcijas. Vienīgā politiskās partijas “Latvijai un Ventspilij” biedre, kas ir bijusi “ielikta” ministres amatā Latvijas valdībā, ir Dana Reizniece-Ozola. Viņa ir bijusi ekonomikas ministre Laimdotas Straujumas valdībā laika periodā no 2014. gada 5.novembra līdz 2016. gada 11.februārim un finanšu ministre Māra Kučinska valdībā no 2016. gada 11.februāra līdz 2019. gada 23. janvārim, tātad kopumā Ministru kabineta locekle – 4 gadus, 2 mēnešus un 17 dienas.

No ASV Valsts kases sankciju paziņojuma konteksta izriet, ka man ir noteiktas sankcijas tāpēc, ka manis vadītās partijas biedre ir bijusi valdībā. Retoriski jājautā, ko gan tādu viņa būtu sastrādājusi, ka man ir uzliktas vispasaules sankcijas? Atbildi zina tikai viņa pati.

Novērtē šo rakstu: