Iesaki rakstu: 
Nākamā reize, kad Ventspils mēram Aivaram Lembergam atkal jāierodas Londonā, lai liecinātu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā, noteikta 20. aprīlī. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, šajā datumā noliktajā tā sauktās Londonas tiesas sēdē Lembergam būs jāturpina liecināt par viņam piederošo mantu un jāizskaidro savu tēriņu izcelsme.
Pēc zinošu avotu sacītā, Lembergs par Londonas tiesvedības procesu esot ļoti satraukts. Prognozes par lietas iztiesāšanas gaitu vedinot spriest, ka Ventspils mēra nepatikšanas ir tuvu. Turklāt papildu galvassāpes Ventspils mēram radot arī fakts, ka tiesvedība Londonā viņam izmaksā ļoti dārgi.
Iepriekšējās Londonas tiesas sēdes, kas notika no 13. līdz 17.februārim, Lembergs mēģinājis izvairīties liecināt par sev piederošo mantu, uzsverot, ka tā būs pašapsūdzība (self-incrimination) un ka šādas informācijas sniegšana tiesai Londonā ļaušot viņu apsūdzēt Latvijā. Britu tiesa šo Lemberga argumentu toreiz nepieņēma un atrada vidusceļu, nosakot konfidencialitāti (confidentiality orders) Lemberga atbildēm. Tas nozīmē, ka Lemberga Londonas tiesā sniegtās atbildes par viņa mantu nevar tikt izmantotas nekādā citā kriminālprocesā.
Tiesvedība Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā Londonā notiek lietā, kur prasītājs ir a/s Latvijas kuģniecība (LK) meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, bet pati lieta saistīta ar LK frakts darījumiem. Pašlaik saskaņā ar britu tiesas rīkojumu, ko apstiprinājusi arī Latvijas tiesa, Lembergam aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem līdz135 miljonu dolāru vērtībai. Faktiskais prasītājs šajā lietā ir Ventspils naftas un tās meitasfirmas LK lielākais īpašnieks – koncerns Vitol.
Pēc Pietiek avotu atzītā, Lembergs tiesvedībai, kas risinājās februāra beigās Londonā, bija noalgojis divas britu advokātu komandas. Civiltiesību advokātu komanda sastāv no viena vadošā advokāta un jaunākā advokāta, un kopā ar to strādājusi arī krimināltiesību advokātu komanda, tas ir, vēl viens vadošais advokāts un divi jaunākie advokāti. Papildus šiem advokātiem Lembergs algojis arī divu juristu komandu no biroja Pinsent Masons. Klāt visās februāra tiesas sēdes bijuši arī Lemberga juristi no Latvijas.
Juridiskie pakalpojumi Lielbritānijā ir dārgi. Aptuvenās cenas ir: par katru vadošo advokātu – 50 000 britu mārciņu (nosedz arī darbu ar dokumentiem, sagatavošanos un vienu darba dienu), bet par katru nākamo dienu tiesā jāmaksā vēl papildus aptuveni 4500 britu mārciņu. Attiecīgi jaunākā advokāta algošanas takse esot ap 20 000 britu mārciņu un 1500 britu mārciņu par katru nākamo dienu. Pinsent Masons juristu izmaksas veidojot apmēram 50 000 – 70 000 britu mārciņu par darbu.
Līdz ar to aptuvenas aplēses liecina, ka kopējās Lemberga izmaksas par februārī notikušajām Londonas tiesas sēdēm, iespējams, veidojušas apmēram 200 000 – 250 000 britu mārciņu. Pats Lembergs uz Pietiek jautājumu, kā viņš ar saviem oficiāli deklarētājiem ienākumiem spējis segt šādas izmaksas un no kurienes viņam ir šāda nauda, atbildēja lakoniski: "Mana atbilde ir šāda: 1) dati nav pareizi, 2) izmaksas tiks segtas."
Zināms arī, ka gadījumā, ja Lembergs tiesvedību Londonā zaudēs, viņam būs jāapmaksā LK algoto advokātu izdevumi.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
