Lemberga stipendiātu lietai vājas izredzes, izmeklēšana gan turpinās
PIETIEK08.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairākiem gadiem skandalozu publicitāti ieguvusī tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta, ļoti iespējams, tomēr beigsies ar prokuratūras fiasko, liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā. Oficiālu lēmumu par kriminālprocesa, kura ietvaros tiek izmeklēta stipendiātu lieta jeb lieta par Ventspils mēra Aivara Lemberga vadībā, iespējams, īstenotu politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšanu vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, izbeigšanu prokuratūra gan vēl nav pieņēmusi.
Pēc prokuratūras preses pārstāves Lauras Pakalnes Pietiek sniegtās informācijas, izmeklēšana kriminālprocesā, kas saistīts ar tā saukto Lemberga stipendiātu lietu, aizvien tiekot turpināta.
Sīkāku informāciju prokuratūras preses pārstāve nesniedza. Uz vairākiem Pietiek nosūtītajiem jautājumiem par Lemberga stipendiātu lietas virzību Pakalne atbildēja lakoniski: „No procesa virzītāja noskaidrots, ka šajā lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.”
Vairāki avoti prokuratūrā Pietiek gan neoficiāli atzinuši, ka izredzes par stipendiātu lietas nonākšanu līdz apsūdzību uzrādīšanai un krimināllietas nodošanai tiesai vērtējamas kā ļoti vājas. Lai arī prokuratūras izmeklētājiem tiešām bijusi vēlme pierādīt politisko kukuļošanu, patlaban esot maz cerību, ka Lemberga stipendiātu lieta nonākšot līdz tiesai. Galvenie iemesli esot saistīti ar grūtībām savākt pierādījumu bāzi tā sauktajos Lemberga stipendiātu sarakstos fiksētajiem maksājumiem.
Avoti tiesībsargājošajās iestādes gan piebilst: nav tā, ka stipendiātu lietas liktenis jau izlemts. Lieta vēl neesot pilnībā „norakstīta” un daži prokurori ar to vēl nodarbojoties. Neesot arī tā, ka no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera būtu nākuši kādi „mājieni” par vajadzību pielikt punktu stipendiātu lietai.
Tas, ka prokuratūra tagad izlēmusi izbeigt kriminālprocesu daļā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā bija apsūdzēts Lembergs, neesot saistīts ar stipendiātu lietu. Šis prokuratūras lēmums esot saistīts ar pierādījumu trūkumu cita kriminālprocesa epizodē par to, ka Ventspils mēram piederošā ēka Rīgā, pie Māras dīķa, iespējams, atjaunota par a/s Kālija parks naudu. Par to, ka kriminālprocess daļā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju izbeigts, prokuratūra preses pārstāve Pakalne medijus informēja trešdien.
Šis kriminālprocess tika sākts 2006.gada 19.jūlijā. Dienu vēlāk, 20.jūlijā, (ZZS 9.Saeimas vēlēšanu kampaņas ietvaros Lembergu nosauca par premjera kandidātu) prokuratūra Lembergam šā kriminālprocesa ietvaros saistībā ar viņa kopš 1994.gada, iespējams, slēptām īpašumtiesībām Kālija parkā uzrādīja apsūdzības kukuļa izspiešanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Apsūdzības par amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un kukuļa izspiešanu prokuratūra nodeva tiesai, un tās ir pievienotas krimināllietai, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa.
Tagad izbeigtā kriminālprocesa daļa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu bija saistīta ar aizdomām, ka Lembergs, iespējams, sev piederošo īpašumu Rīgā, O.Vācieša ielā 31, „uzlabojis” par Kālija parks naudu - kopumā par 438 000 latu.
Pietiek rakstījis, ka prokuratūra 2010.gada nogalē pēc ģenerālprokurora Kalnmeiera iniciatīvas pabeidza tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas inventarizāciju. Tās ietvaros izmeklē arī Lemberga stipendiātus. Pēc tam izmeklēšanu stipendiātu lietā tika nolemts turpināt, piesaistot papildu izmeklētājus.
Tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta, kuru pats Lembergs dēvē par farsu un politisko pasūtījumu, bet vairākums politiķu izliekas, ka nesaprot, par ko ir runa, saistīta ar aizdomām, ka gadiem ilgi ar Lemberga gādību īstenota politiķu un varas partiju kukuļošana, kam iztērēti vairāk nekā 7,5 miljoni dolāru. Stipendiātu lietas galvenā problēma saistīta ar faktu, ka naudas maksājumu sarakstos, kas izņemti no ar Lembergu netieši saistītās Ventspils „melnās” kases jeb 5% fonda grāmatvedes Gitas Grasmanes datora, politiķu un politisko partiju apzīmējumiem lietotas iesaukas, saīsinājumi, slengs (piemēram, Zemnieks, ZZS, Pleskavas šoseja, Zaļie, J.P., D.P., Zvaigznīšu brīdis, Mācītāji, Krāsotājs, Āpsis, Izkapts, Šoferis, Arājs, V.Krišt., A.G., V.Birk., u.c.).
Par līdz šim vienīgo stipendiātu lietā „kritušo” var uzskatīt ekspremjeru, bijušo Saeimas priekšsēdi Induli Emsi (ZZS), kurš neilgi pēc 9.Saeimas vēlēšanām 2006.gada rudenī Ministru kabinetā pazaudēja portfeli ar 10 000 dolāru. 2007.gadā 21.septembrī līdz ar kriminālprocesa par nepatiesu ziņu sniegšanu ierosināšanu Emsis atkāpās no Saeimas priekšsēža amata un aizgāja no politikas.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
