Iesaki rakstu: 
Lai arī Ventspils mērs Aivars Lembergs TV3 raidījumam Nekā personīga, komentējot savas intereses vēja enerģijas biznesā, ironiski noskaldīja: „Tur nav smakas no Lemberga un tamlīdzīgi,” tā tomēr nav. Par Lemberga „smaku” vēja enerģijas biznesā, kurā līdz šim lielākais spēlētājs ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošie Vēja parki pie Grobiņas, liecina fakts, ka vēl līdz 14.janvārim ar Lembergu biznesu apsaimniekošanu cieši saistītājam Andrim Linužam piederēja 50% firmā Enercom Plus. Tieši par šīs firmas interešu publisko aizstāvi vēja biznesā kļuvis Lembergs un viņa vadītā Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Lemberga rūpes par vēja enerģiju saistītas ar vēja enerģijas kvotām, kuras garantē obligāto šīs zaļās enerģijas iepirkumu par fiksētu tarifu vairāku gadu garumā un par kuru sadali lemj ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM). Kvotu iegūšana nozīmē, ka konkrētās ar vēja enerģijas biznesu saistītās firmas saražoto enerģiju par fiksētu tarifu iepirks a/s Latvenergo. Kvota, kuru gribētu iegūt Enercom Plus un par ko uztraucies Lembergs, uzņēmumam garantētu vēja enerģijas iepirkumu vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā.
Īpašniekos Lemberga „zēni”
Kā liecina, uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, kopš pērnā gada janvāra līdz pat šā gada 14.janvārim 50% Enercom Pluss īpašnieks bijis Linužs. Viņš jau ilgstoši darbojas dažādos uzņēmumos, kuri saistīti ar Lemberga interešu pārstāvību un tiek saukts par vienu no Lembergu ģimeni apkalpojošajiem menedžeriem.
Līdz 17.decembrim, kad ekstremālos apstākļos pie Lejastiezumu konferenču un sporta centra piebraucamā ceļa notika a/s Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulce, pēc kuras LK izslīdēja no Lemberga ietekmes, Linužs bija LK valdes loceklis.
Pirms kļūšanas par LK valdes locekli Linužs bija bankrotējušās a/s Preses nams valdes priekšsēdis, iepriekš Linužs darbojās arī a/s Ventbunkers laikā, kad šis uzņēmums bija Lemberga kontrolē.
Kā Pietiek atzinuši ar Ventspils biznesu saistīti pārstāvji, Linužu nevarot dēvēt par uzņēmēju vai īpašnieku, viņš esot tā sauktais investīciju menedžeris, kurš iesaistījies Lembergu ģimenes interešu un investīciju pārvaldīšanā.
Tieši Linužam, kā 50% īpašniekam līdz 14.janvārim piederošā Enercom Plus ir tā ar vēja enerģijas biznesu saistītā kompānija, kas, kā paziņojis Ventspils mērs, vērsusies pie viņa vadītās Tranzīta biznesa asociācijas ar lūgumu rast iespēju palīdzēt risināt konfliktu ar Ekonomikas ministriju.
Pēc paša Lemberga aizvadītās nedēļas nogalē medijiem paustā, Enercom Plus ieskatā EM netaisnīgi sadalījusi garantētās vēja enerģijas iepirkuma kvotas, piešķirot tās komercsabiedrībai, kuras uzņēmēji ir īpaši pietuvināti ministrijas vadībai. Lembergs par netaisnību pret Enercom Plus solījis vērsties Valsts kontrolē.
Kopš šā gada 14.janvāra, kā rāda firmas.lv dati, ar Lembergu saistītais Linužs sev piederošās daļas pārdevis un par Enercom Plus 70% īpašnieku kļuvusi kāda Tallinā reģistrēta kompānija SEFE Team Pu. Atlikušo 30% Enercom Plus īpašnieks ir Ivars Naglis. Arī viņš netieši saistīts ar Lemberga interesēm – Naglis ir pārstāvis kompānijā Latmar Holding, kas ir viena no tā sauktajiem mazajiem a/s Venstpils nafta akcionāriem.
Puse kvotu - Lemberga oponenta miljonāra Berķa firmai
Vēja enerģijas kvotas, par kuru sadali satraucies Lembergs, EM dalīja 2009.gada vasarā.
Lemberga un ar viņu saistītās Enercom Plus neapmierinātību un pārmetumus Kamparam par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, izraisījis fakts, ka 54,83% no kopējās vējā enerģijas kvotas (apjoms, kuram garantēts obligātais iepirkums par konkrētu tarifu) saņēmusi Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam Olafam Berķim piederošā firma TCK. Berķis ir viens no redzamākajiem tā sauktajiem Lemberga oponentiem, kas asi vērsies pret Ventspils mēru, Berķis saistīts arī ar atbalstu Vienotības partijām.
Enercom Plus 2009.gada vasarā, ieguva obligātā iepirkuma kvotu tikai nelielā apjomā, 0,32% no kopējās vēja enerģijas daudzuma. Tomēr šīs ar Lembergu saistītās firmas ambīcijas vēja enerģijas ražošanā bija krietni lielākas, EM pieteiktais potenciāli saražojamās vēja enerģijas apjoms veido 80 MW. Ja par visu šo apjomu Enercom Plus būtu ieguvis obligātā iepirkuma kvotu, tad šī firma par saražoto vēja enerģiju no Latvenergo gūtu vairāk nekā desmit miljonu latu ienākumus ik gadu.
Līdz šim Enercom Plus uzbūvējusi vienu 2,7 MW vēja ģeneratoru Popes pagasta Lipstiņos, Ventspils novadā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
