Iesaki rakstu: 
Lai arī Ventspils mērs Aivars Lembergs TV3 raidījumam Nekā personīga, komentējot savas intereses vēja enerģijas biznesā, ironiski noskaldīja: „Tur nav smakas no Lemberga un tamlīdzīgi,” tā tomēr nav. Par Lemberga „smaku” vēja enerģijas biznesā, kurā līdz šim lielākais spēlētājs ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošie Vēja parki pie Grobiņas, liecina fakts, ka vēl līdz 14.janvārim ar Lembergu biznesu apsaimniekošanu cieši saistītājam Andrim Linužam piederēja 50% firmā Enercom Plus. Tieši par šīs firmas interešu publisko aizstāvi vēja biznesā kļuvis Lembergs un viņa vadītā Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Lemberga rūpes par vēja enerģiju saistītas ar vēja enerģijas kvotām, kuras garantē obligāto šīs zaļās enerģijas iepirkumu par fiksētu tarifu vairāku gadu garumā un par kuru sadali lemj ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM). Kvotu iegūšana nozīmē, ka konkrētās ar vēja enerģijas biznesu saistītās firmas saražoto enerģiju par fiksētu tarifu iepirks a/s Latvenergo. Kvota, kuru gribētu iegūt Enercom Plus un par ko uztraucies Lembergs, uzņēmumam garantētu vēja enerģijas iepirkumu vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā.
Īpašniekos Lemberga „zēni”
Kā liecina, uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, kopš pērnā gada janvāra līdz pat šā gada 14.janvārim 50% Enercom Pluss īpašnieks bijis Linužs. Viņš jau ilgstoši darbojas dažādos uzņēmumos, kuri saistīti ar Lemberga interešu pārstāvību un tiek saukts par vienu no Lembergu ģimeni apkalpojošajiem menedžeriem.
Līdz 17.decembrim, kad ekstremālos apstākļos pie Lejastiezumu konferenču un sporta centra piebraucamā ceļa notika a/s Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulce, pēc kuras LK izslīdēja no Lemberga ietekmes, Linužs bija LK valdes loceklis.
Pirms kļūšanas par LK valdes locekli Linužs bija bankrotējušās a/s Preses nams valdes priekšsēdis, iepriekš Linužs darbojās arī a/s Ventbunkers laikā, kad šis uzņēmums bija Lemberga kontrolē.
Kā Pietiek atzinuši ar Ventspils biznesu saistīti pārstāvji, Linužu nevarot dēvēt par uzņēmēju vai īpašnieku, viņš esot tā sauktais investīciju menedžeris, kurš iesaistījies Lembergu ģimenes interešu un investīciju pārvaldīšanā.
Tieši Linužam, kā 50% īpašniekam līdz 14.janvārim piederošā Enercom Plus ir tā ar vēja enerģijas biznesu saistītā kompānija, kas, kā paziņojis Ventspils mērs, vērsusies pie viņa vadītās Tranzīta biznesa asociācijas ar lūgumu rast iespēju palīdzēt risināt konfliktu ar Ekonomikas ministriju.
Pēc paša Lemberga aizvadītās nedēļas nogalē medijiem paustā, Enercom Plus ieskatā EM netaisnīgi sadalījusi garantētās vēja enerģijas iepirkuma kvotas, piešķirot tās komercsabiedrībai, kuras uzņēmēji ir īpaši pietuvināti ministrijas vadībai. Lembergs par netaisnību pret Enercom Plus solījis vērsties Valsts kontrolē.
Kopš šā gada 14.janvāra, kā rāda firmas.lv dati, ar Lembergu saistītais Linužs sev piederošās daļas pārdevis un par Enercom Plus 70% īpašnieku kļuvusi kāda Tallinā reģistrēta kompānija SEFE Team Pu. Atlikušo 30% Enercom Plus īpašnieks ir Ivars Naglis. Arī viņš netieši saistīts ar Lemberga interesēm – Naglis ir pārstāvis kompānijā Latmar Holding, kas ir viena no tā sauktajiem mazajiem a/s Venstpils nafta akcionāriem.
Puse kvotu - Lemberga oponenta miljonāra Berķa firmai
Vēja enerģijas kvotas, par kuru sadali satraucies Lembergs, EM dalīja 2009.gada vasarā.
Lemberga un ar viņu saistītās Enercom Plus neapmierinātību un pārmetumus Kamparam par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, izraisījis fakts, ka 54,83% no kopējās vējā enerģijas kvotas (apjoms, kuram garantēts obligātais iepirkums par konkrētu tarifu) saņēmusi Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam Olafam Berķim piederošā firma TCK. Berķis ir viens no redzamākajiem tā sauktajiem Lemberga oponentiem, kas asi vērsies pret Ventspils mēru, Berķis saistīts arī ar atbalstu Vienotības partijām.
Enercom Plus 2009.gada vasarā, ieguva obligātā iepirkuma kvotu tikai nelielā apjomā, 0,32% no kopējās vēja enerģijas daudzuma. Tomēr šīs ar Lembergu saistītās firmas ambīcijas vēja enerģijas ražošanā bija krietni lielākas, EM pieteiktais potenciāli saražojamās vēja enerģijas apjoms veido 80 MW. Ja par visu šo apjomu Enercom Plus būtu ieguvis obligātā iepirkuma kvotu, tad šī firma par saražoto vēja enerģiju no Latvenergo gūtu vairāk nekā desmit miljonu latu ienākumus ik gadu.
Līdz šim Enercom Plus uzbūvējusi vienu 2,7 MW vēja ģeneratoru Popes pagasta Lipstiņos, Ventspils novadā.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
