Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības pārstāvji jau balsojuma priekšvakarā no koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tikuši informēti, ka tās deputāti noskaņoti kritiski pret krimināltiesību eksperta, ar Aivaram Lembergam kritiskiem viedokļiem daudzkārt klajā nākušā Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas senatora amatā. Tomēr trauksme ne pirms, ne pēc Judina kandidatūras izgāšanas netika celta, acīmredzami respektējot zaļo zemnieku izvēli.  

Vienotība diplomātiska par ZZS, kritizē aizklāto balsojumu praksi

Aizklātajā balsojumā par Judina ievēlēšanu Augstākās tiesas Senāta tiesneša amatā ceturtdien nobalsoja 40 deputāti, 27 bija pret, bet 22 atturējās. Tā kā „atturēties” ir līdzvērtīgs balsojumam „pret”, viņa kandidatūra tika izgāzta.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nenoliedz, ka pats balsojis pret, un arī koalīcijas partnerus Vienotībā viņš trešdienas vakarā tā dēvētajā „mazajā koalīcijas sanāksmē” informējis, ka zaļajiem zemniekiem par Judinu būs brīvais balsojums.

Līdz šim jaunās Saeimas un valdības dienaskārtībā nebija nonākuši tiesiskuma jautājumi, kas varētu izgaismot Vienotības vēlētājiem svarīgo vērtību nesakritību ar Lemberga ietekmē tapušiem ZZS lēmumiem. Taču Vienotības politiķi uz jautājumiem par ZZS motivāciju un Lemberga roku šajā balsojumā izsakās ļoti diplomātiski.

 „Varbūt kāds cits pret viņu balsoja. Kā es varu pateikt, vai tie bija mūsu koalīcijas partneri?” Pietiek norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). „Ja mēs ņemsim tīri juridiski, tad es nezinu, kurš ir kā balsojis,” norāda deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš jau trešdienas pievakarē koalīcijas apspriedē no Brigmaņa uzzinājis par zaļo zemnieku iebildēm pret Judinu.

„Es varu tikai pateikt to argumentāciju, kas tika minēta – ka viņam [Judinam] ir liela prakse tiesību jomā, bet viņam nav prakses kā tiesnesim,” stāstīja Šadurskis. Jautāts, vai pieņēmis šo kritiku un viņam tā šķitusi argumentēta, Šadurskis atbildēja lakoniski: „Nē, es to vienkārši uzklausīju.” Viņaprāt, šis balsojums varētu Saeimā atjaunot diskusiju par grozījumiem Kārtības rullī, lai amatpersonas tiktu ievēlētas atklātos balsojumos, „jo deputāts nav pilnīgi suverēns, brīvs savas gribas paudējs, viņš tomēr ir savu vēlētāju pārstāvis, un, ja vēlētāji nezin, ko viņa ievēlētais deputāts dara, kā viņš balso aizklātos balsojumos, tad tas nav pareizi”.

Arī Čepāne, kuras vadītā Juridiskā komisija iepriekš atbalstīja Judina kandidatūru un virzīja apstiprināšanai plenārsēdē, uzskata notikušo par piemēru nepieciešamībai izskaust aizklāto balsojumu praksi. „Es uzskatu, ka šis ir atkal viens no gadījumiem, kas apliecina to, ka šeit vajag atklātu balsošanu, jo šajā gadījumā bez argumentācijas, bez jebkādiem pārmetumiem pa kluso, pa kaktiem atkal sarunāja, jo Juridiskajā komisijā gandrīz visi bija par, tikai viens atturējās,” saka Čepāne.

Viņa atgādina, ka Judins vienmēr ir publiski paudis viedokli „par atsevišķiem, sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem sevišķi krimināltiesību jomā”, bet Lemberga vārdu, kuram šie viedokļi bijuši kritiski, politiķe nepiemin, jo aizklātā balsojumā neesot pierādāms, ka ret Judina likteni izšķīrusi tieši ZZS. „Vislielāko diskomfortu man rada gļēvulība nespēt nostāties un pateikt, kas ir kas,” Pietiek atbildēja Čepāne, jautāta, vai pēc šī balsojuma nejūt diskomfortu, strādājot vienā koalīcijā ar Lemberga ietekmē esošo ZZS.

Iepriekšējā reizē, kad Saeima 2009. gada oktobrī slēgtajā balsojumā izgāza Augstākās tiesas tiesneša kandidātu Māri Vīgantu, sacēlās vētra, un atsevišķi Pilsoniskās savienības un Jaunā laika politiķi to nodēvēja par draudiem demokrātijai un tiesiskumam. Tagad retorika ir mērenāka. Arī Vīganta gadījumā bija aizdomas par Lemberga atriebību juristam, kas īstenota ar ZZS deputātu rokām. Proti, Vīgants savulaik bija lēmis par Lemberga apcietināšanu. 

Zaļie zemnieki noliedz ietekmi no malas

„Par ko jūs tagad runājat?” sākumā atvaicāja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis, kad Pietiek uzdeva jautājumu par Judinu, tā uzsvērti izrādīdams, ka šis balsojums zaļajiem zemniekiem nav bijis principiāls. Viņš nenoliedza, ka pats nav balsojis par Judinu, bet uzsvēra, ka nekādi norādījumi frakcijas deputātiem, kā balsot, neesot doti, tādēļ nevarot teikt, ka tieši ZZS balsis izgāzušas Judinu.

„Kādi jums ir argumenti, ka zaļie zemnieki ir balsojuši pret vai atturējušies? Jums ir speciālas izdrukas? Jums ir pieeja balsošanas mašīnai? Un kāpēc jūs domājat, ka žurnālisti var iespaidot un uzbrukt deputātiem? Es domāju, katrs deputāts ir brīvs savā izvēlē, kā balsot. Es personīgi Judina kungu ne reizi savā dzīvē neesmu saticis, nepazīstu, bet es par viņu atturējos. Cilvēks, kuram absolūti nav prakses kā tiesnesim, viņš ir labs tieslietu eksperts – par to viņam neviens nevar pārmest, bet tas ir tas lielais jautājums, vai tādā amatā var momentā ielekt, man kaut kā šķiet – diez vai,” klāstīja Brigmanis.

ZZS frakcija trešdienas sēdē esot ieklausījusies deputāta Laimja Šāvēja viedoklī, kurš kā Juridiskās komisijas loceklis uzklausījis Judinu un lēmis par viņa virzīšanu uz balsojumu. Šāvējs frakciju informējis, ka atturējies komisijas balsojumā, jo viņam šķitis – uz Augstākās tiesas senatora amatu nevar pretendēt cilvēks, kuram nav iepriekšējas praktiskā darba pieredzes kādā tiesā. „Es domāju, ka šis cilvēks ir ļoti kompetents, bet tajā pašā laikā es saprotu, ka viņam nav tiesu pieredzes. Augstākās tiesas tiesnesis – tas jau nav rajona tiesas tiesnesis, tiesneši taču iziet ciklu, pārejas posmu,” Pietiek ceturtdien teica Šāvējs.

Noraida kritiku par Judina nekvalificēšanos

Deputāts, kurš līdz ievēlēšanai 10. Saeimā bija Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs, noliedz, ka viņa argumentāciju pret Judinu vai visas frakcijas viedokli šajā balsojumā būtu ietekmējis kāds no ārpuses, arī par Judina iepriekš paustajiem viedokļiem, kas nav bijuši izdevīgi Lembergam, viņš neesot bijis informēts. „Es atvainojos, es par šādu iemeslu nezinu, nezinu, kādēļ šādi iemesli tagad tiek kultivēti, kādēļ tiek minēti, jo man šādas informācijas vispār nav. Man nav bijusi ne iespēja, ne vajadzība sekot līdzi katra speciālista viedoklim par Lemberga kungu. Par Lemberga kungu laikam izsaka tik daudz personu savus viedokļus, ka kas tad var to visu apkopot,” uzsvēra Šāvējs.

Savukārt cita ZZS frakcijas deputāte, arī Juridiskās komisijas locekle, Dana Reizniece (Latvijai un Ventspilij) komisijā nobalsojusi par Judina kandidatūru, bet ceturtdienas plenārsēdē ir atturējusies. Arī viņa noliedz, ka viņas viedokli būtu iespaidojis kāds no malas, un par Judina komentāriem Lemberga tiesvedības sakarā Reizniece nemaz neesot bijusi informēta.

Frakcijas Par labu Latviju vadītājs Saeimā Edgars Zalāns atzīst, ka ceturtdien nobalsojis pret Judinu un lieto tieši tos pašus argumentus, kādus ZZS: ka Judinam nav darba pieredzes tiesā. „Es gaidīju, ka kāds, kurš viņu virzīja, pateiks, kāpēc cilvēks bez tiesu darba pieredzes, kurš nav tiesā strādājis, tiek virzīts. Varbūt, ka tas mani būtu pārliecinājis,” Pietiek teica Zalāns.

Čepāne, kura pati iepriekš ir bijusi Satversmes tiesas tiesnese un ir atzīta tieslietu autoritāte, Judina kandidatūru vērtē kā izcili piemērotu Augstākās tiesas senatora amatam. Arī pats Judins ZZS un PLL deputātu kritiku noraida un norāda uz deputātu nezināšanu par Augstākās tiesas Senāta vietu un lomu tiesu sistēmā. „Viņi droši vien neizprot, kas ir Augstākās tiesas Senāts – ar ko tas nodarbojas un ko es esmu darījis visus šos gadus. Senāts ir pēdējā tiesu instance, kas pieņem lēmumus kasācijas kārtībā, tā nepārbauda pierādījumus, Senāts ir iestāde, kas lemj par principiem, vai tie ir pareizi vai nepareizi. Un es tieši ar to pēdējos gados nodarbojos – izklāstīju savus atzinumus pētījumos, tiesu prakses apkopojumos, ko izmanto tā pati Augstākā tiesa. Tādēļ darbs Senātā nebūtu kaut kas jauns manā karjerā – es darītu tieši to pašu,” skaidro Judins.

Judina ekspertīze bijusi Lembergam un Šķēlem netīkama

Judins kā krimināltiesību eksperts pēdējos gados bieži ticis izvaicāts medijos, tostarp saistībā ar politiski sensitīvām tiesvedībām, kas attiecas uz ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu un Tautas partijas tēvu Andri Šķēli. Ekspertīze, ar kuru publiski vairakkārt uzstājies Judins, nav bijusi abu ietekmīgo vīru interesēs. „Es saprotu, ka ir cilvēki, kas negribētu, lai es strādātu tiesā, jo eksperti analizē un izsaka viedokļus, bet tiesneši pieņem lēmumus, un, ja es strādātu Augstākās tiesas Senātā, tad tie lēmumi būtu galīgi, un es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas varbūt nepatiktu,” jautāts, vai saskata aiz savas kandidatūras izgāšanas kādu, piemēram, Lemberga ietekmi, Pietiek ceturtdien diplomātiski norādīja pats Judins.

Judins nāca klajā ar kritiku tiesnesei Velgai Gailītei, kad 2007. gada septembrī Rīgas Centra rajona tiesa atcēla ar Šķēles vārdu saistītās digitālās TV lietas pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu, radot juridisku strīdu, vai līdz ar to nav beidzies ierosinātais kriminālprocess un spēku zaudējušas uzrādītās apsūdzības.

Tāpat Judins bija kritisks 2007. gada jūlijā, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda nolēma mainīt drošības līdzekli Lembergam no apcietinājuma uz mājas arestu, bet tiesa kavējās publiskot pilnu sprieduma tekstu un motīvus. „Es neko līdzīgu neatceros,” laikrakstam Diena tolaik teica Judins, notikušo nodēvējot par „ļoti sliktu precedentu”.

Tāpat 2009. gada martā Judins kā no juridiskā viedokļa „absurdu” nodēvēja Lemberga iesniegto civilprasību par morālā kaitējuma, kopumā 400 tūkstošu latu, piedziņu no trim prokuroriem, kas izmeklēja viņa krimināllietu. Par absurdu prasība tika saukta, jo prokurori, izmeklējot kriminālprocesu, pārstāv valsti, nevis kādas privātas intereses. Turklāt kriminālprocesa tiesiskais regulējums neparedz apsūdzētā vēršanos pret prokuroriem civiltiesiskā kārtībā. Aiz šīs Lemberga prasības tika saskatīts viens mērķis — „šaut uz prokuroriem”, tā mēģinot pārtraukt vai novilcināt iztiesāšanu.

Tiesa, vēl nesen, 2010. gada rudenī, kad interneta vietnē rokasgramata.com tika publicēti Lemberga krimināllietas materiāli un viņa, un viņa ģimenes locekļu bankas kontu izdrukas, Judins notikušo kritizēja, faktiski publiskajā telpā atbalstot Lembergu retoriku. Judins izteicās, ka neatkarīgi no mērķiem un uzvārdiem publiskot šādus dokumentus vēl pirms tiesas sprieduma ir nelāgs precedents un būtu jādomā par likuma pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...