Lemberga prokurors: cilvēku vēršanās pie medijiem par prokurora nelikumīgiem būvdarbiem ir nomelnošanas kampaņa
PIETIEK07.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēku vēršanās pie mediju pārstāvjiem, lai informētu par prokurora veiktiem nelikumīgiem būvdarbiem, esot nomelnošanas kampaņa, - ar šādu oficiālu skaidrojumu administratīvajā rajona tiesā vērsies šis prokurors, Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs, valsts apsūdzības uzturētājs Aivara Lemberga krimināllietā Jānis Ilsteris.
"Vēršos pie Jums, jo nezinu, kas vēl varētu apturēt prokurora, Prokuroru biedrības vadītāja Jāņa Ilstera, patvaļu un visatļautību. Cilvēks, kam būtu jāstāv likumības sardzē, ciniski to mīda kājām. Novembra sākumā atkal noorganizēja un aktīvi darbojas kārtējās patvaļīgās būvniecības epizodē, piebūvējot daudzdzīvokļu mājai Apes ielā 4, kur viņam pieder pāris dzīvokļu, vaļēju piebūvi. 2012.gada vasarā tādā pat veidā mājai piederošajā zemesgabalā tika izbūvēta vasaras būve, kur brīvajā laikā cilāt glāzes. Nekādas iebildes un protesti klaji netiek ņemti vērā," - šādu vēstuli no kāda lasītāja Pietiek saņēma jau 2013. gadā.
Prokurora Ilstera komunikācijas veidu ēkas iedzīvotājs aprakstīja šādi: "Es, kurš šajā mājā dzīvo ar nelieliem pārtraukumiem no 1969.gada, te "neesot pilnīgi nekas", un visu noteiks viņš, kas te ievācies dažus gadus atpakaļ. Tas, ko viņš te bez skaņošanas ar dažu pārējo dzīvokļu īpašniekiem, kā nu prazdams, šķūņu būvnieku manierē taisa, mani nekādi nevar apmierināt. Ja būtu vēl sertificētu arhitektu pieaicinājis, kā to Vispārīgie būvnoteikumi pieprasa, lai uzzīmē kādu jēdzīgu jumtiņu bez tām robustajām brusām un "vainagbaļķiem", tad varētu runāt. Taču kungs pārņemts ar savu varenību un neklausās nevienā."
Šovasar iedzīvotāju sūdzības ir tikušas saklausītas Rīgas pašvaldībā, un ar galvaspilsētas domes pilsētas attīstības departamenta 29.jūnija lēmumu būvatļauja, kas tikusi izsniegta pārbūves veikšanu šajā namā, ir atcelta. Savukārt Ilsteris kopā ar vēl dažiem mājas iedzīvotājiem ir vērsies administratīvajā rajona tiesā, lai tā departamenta lēmumu atceltu.
Šajā Ilstera un kompanjonu iesniegumā, kurā detalizēti aprakstīts, cik nepieciešamas ir bijusi viņa veiktā pārbūve un cik nepamatoti ir bijuši citu iedzīvotāju iebildumi pret šo būvniecību, īpaši atzīmēts, cik nepieļaujami un nosodāmi ir šādās situācijās vērsties pie mediju pārstāvjiem: Ilstera un kompanjonu īpašu nepatiku izraisījis fakts, ka iedzīvotāji par situāciju informējuši Lato Lapsu.
"Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pec labas ticības. Šāda attieksme no A.A. un B.A. puses nav bijusi, bet tieši pretēji ir mēģinājumi ierobežot citu kopīpašnieku intereses, proti, A.A. vērsās pie žurnālista Lato Lapsas, lai veiktu nomelnošanas kampaņu pret citu personu, nolūkā ietekmēt kopīpašnieka tiesības un apmierinātu savas personiskās vēlmes," teikts prokurora Ilstera parakstītajā iesniegumā tiesai. Ilsteris tam vēl pievienojis elektroniskā pasta vēstuli, kurā Lato Lapsa pieprasa viņam skaidrojumus par šo situāciju.
"Būvvalde un Rīgas domes Attīstības departaments atzina Ilstera rīcību, organizējot būvniecību, par pretlikumīgu. Arī administratīvā komisija. Vai tad tagad "trauksmes cēlājus" iestādes nepasargā no amatpersonu patvaļas?" - tā prokurora Ilstera iesniegumu komentē viens no nama iedzīvotājiem. Savukārt ne paša Ilstera, ne Ģenerālprokuratūras komentārus par šādu tās darbinieka rīcību Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt.
Savukārt iesniegumā tiesai prokurors ar saviem kompanjoniem atzīst, ka pārkāpumi tiešām bijuši, taču "maznozīmīgi": "Rīgas Domes Administratīvā komisija 2014.gada 25.marta lēmumā Nr.D57 12-17 atzina, ka konkrētajā gadījumā (koka konstrukcijas nojumes izbūvē) nav nepieciešams piemērot galējo ietekmēšanas līdzekli, bet atzīstot, ka pārkāpums ir maznozīmīgs, saskata iespēju aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu."
Šā gada pavasarī Ilsteris bija pieteicies uz ģenerālprokurora amatu, taču tika "atsijāts".
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
