LELB Bīskapu kolēģijas viedoklis par Eiropas parlamenta vēlēšanām un par KNAB uzsākto pārbaudi katoļu bīskapu vēstījuma sakarā
LELB Bīskapu kolēģija*22.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas katoļu bīskapu konference ir publicējusi vēstījumu, kurā “vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.”1 Neilgi pēc tam tika ziņots, ka šī atgādinājuma dēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis pārbaudi par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem. Tāds pavērsiens liek raizēties par vārda brīvības stāvokli mūsu valstī un vaicāt, vai tiek īstenota valsts un baznīcas šķirtība, kuru paredz Latvijas Republikas Satversmes 99. pants.
Katoļu Bīskapu vēstījumā nav norādīts, par kuriem kandidātiem vai partijām kristiešiem jābalso. Tajā ir uzsvērts, ka, izdarot izvēli, vēlētājiem vajadzētu lietot ne tikai saimnieciskās, bet arī tikumiskās mērauklas. Starp tādām īpaši ir izcelta cieņa pret cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei un apņēmība glabāt un stiprināt ģimenes vērtības. Mūsu vērtējumā tā nav vēlēšanu aģitācija, bet aicinājums atcerēties pamatvērtības, kuras caurauž visu kristīgās civilizācijas ētosu. Tādu aicinājumu var atbalstīt arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija un droši vien katrs kristīgs cilvēks.
Ir grūti izsekot domai, kā uz tāda bīskapu vēstījuma sūtīšanu draudzēm var attiecināt likuma pantu, kurš aizliedz baznīcās izvietot politiskās aģitācijas materiālus.2Tūkstošiem gadu bīskapi ir vērsušies pie ticīgās tautas ar tikumiska satura aicinājumiem. Jau apustuļi rakstīja vēstules, kurās aprakstīja arī kristiešu pareizu rīcību attiecībās ar valsti. Tās tika nolasītas draudžu dievkalpojumos un sapulcēs, un ir pat ietvertas Bībeles tekstā. Tā ir bijis no baznīcas iesākuma līdz mūsu dienām.
Ja Latvijā neapdomīgi ir pieņemti tādi likumi, kuri ierobežo apustuļu iedibināto baznīcas tradīciju, tad tie ir jāmaina vai ir jāprecizē to skaidrojums. Pretējā gadījumā var rasties aizdomas par reliģiskās brīvības ierobežošanu un Satversmes pārkāpumu, ko tiešām vajadzētu pārbaudīt. Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji joprojām neuzskata, ka ir svarīgi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un nepietiekami novērtē to, cik dziļi tā lēmumi ietekmē dzīvi Latvijā. Aicinot kristiešus piedalīties un izdarīt pārdomātu, tikumiskos apsvērumos balstītu izvēli, baznīca rīkojas sabiedrības interesēs un valsts labklājības vārdā. To vajadzētu veicināt nevis kavēt ar iebiedēšanu un aizliegumiem.
Ar kandidātu sarakstiem un partiju programmām var iepazīties CVK mājaslapā.3 Pirms 13. Saeimas vēlēšanām LELB aptaujāja politiķus un partijas par viņu nostāju dažādos jautājumos, kādus bija iesūtījuši Latvijas iedzīvotāji. Ar atbildēm var iepazīties LELB mājaslapā.4 Svarīgi ir arī ņemt vērā, kurai EP frakcijai kandidāti gatavojas pievienoties. Kā eiropiešiem mums ir svarīgi, kādas idejas Eiropas Savienībā gatavojas stiprināt Latvijas parlamentārieši. Kā Latvijas pilsoņiem mums ir svarīgi, kādas vērtības viņi, ņemot talkā savus Eiroparlamenta kolēģus, centīsies ieviest Latvijā. Mēs aicinām visus aktīvi un pārdomāti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un, izdarot izvēli, ņemt vērā arī kristiešiem svarīgas tikumiskās vērtības.
1 Katoļu bīskapu konferences vēstījums
3 Kandidātu saraksti un partiju programmas
* Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, bīskaps Pāvils Brūvers
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
